From Wikipedia, the free encyclopedia
Kārlis Oskars Kundziņš (dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes pagastā, miris 1967. gada 9. augustā Sietlā) bija latviešu teologs, filozofs, pedagogs, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, teoloģijas profesors (1921). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemju draudžu arhibīskaps (1962—1966).
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Dzimis 1883. gada 12. aprīlī Smiltenes draudzes mācītājmuižā mācītāja Kārļa Kundziņa (1850—1937) ģimenē, līdz 14 gadu vecumam izglītojās mājskolotāja vadībā, tad iestājas Tērbatas ģimnāzijā. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē, bija latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs. Pēc universitātes studiju beigšanas 1907. gadā Kundziņš 8 gadus dzīvoja un strādāja Valmierā kā vikārmācītājs. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Tērbatu, kur tika apstiprināts kā Tērbatas Universitātes docents. Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas viņš ieņēma dažādus administratīvus posteņus kā vairākkārtējs fakultātes dekāns, sekretārs un universitātes prorektors. Paralēli darbam universitātē viņš strādāja arī kā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas reliģijas — ētikas, psiholoģijas un filozofijas skolotājs. [1]
Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Miris 1967. gadā Sietlā.
Trimdā publicētas viņa grāmatas "Kristus" (1948), "Ceļš uz pilnvērtīgu dzīvi" (1948), "Dieva izredzētie" (1957), "Atmiņas" (1968) u.c.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.jpg)
