Smiltenes pagasts

Smiltenes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Smiltenes pilsētu un Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastiem, kā arī Valmieras novada Trikātas un Plāņu pagastiem.

Smiltenes pagasts
Ģerbonis
Novads:	Smiltenes novads
Centrs:	Kalnamuiža
Kopējā platība:[1]	68,9 km2
• Sauszeme:	67,5 km2
• Ūdens:	1,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	958
Blīvums (2024):	14,2 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Schloß-Smilten
krievu:	Смильтенская
Smiltenes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Hidrogrāfija

Upes

• Abuls
  • Nigra
    • Pelnanču upīte
  • Nārvelis
• Kamalda

Ezeri

Slīpju ezers

Vēsture

Pēc 1920. gada zemes reformas Smiltenes muiža (Smilten) sadalīta 264 vienībās 2840 ha kopplatībā, Cērtenes muiža (Zehrten) sadalīta 27 vienībā 565 ha kopplatībā, Smiltenes mācītājmuiža 19 vienībās 487 ha kopplatībā, Ikšeles muiža (Uexküllshof) 18 vienībās 317 ha kopplatībā, sadalītas arī Grotūža, Jāņa, Ķeņģu, Lembja, Mezā un Vēskas pusmuižas, Cērtenes ciems sadalīts 44 vienībās 42 ha kopplatībā.^[3]

1935. gadā Valkas apriņķa Smiltenes pagasta platība bija 244,6 km² un tajā dzīvoja 3380 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Cērtenes, Niedrāju un Smiltenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Smiltenes ciems ietilpis Smiltenes (1949-1957) un Valkas (pēc 1975. gada) rajonos. 1957. gadā Smiltenes ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienoja Smiltenes pilsētai, izveidojot Smiltenes lauku teritoriju. 1975. gadā Smiltenes ciemu izveidoja no jauna, tajā iekļaujot Smiltenes pilsētas lauku teritoriju un daļu Plāņu ciema teritorijas.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Smiltenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 000 —     1959 1 705 −14.7% 1967 1 981 +16.2%	Gads Iedz. ±% 1979 1 767 −10.8% 1989 1 579 −10.6% 2000 1 433 −9.2%	Gads Iedz. ±% 2011 1 029 −28.2% 2021 928 −9.8%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalnamuiža (pagasta centrs), Brutuļi, Grotūzis, Ilgas, Jaunbilska, Kamaldiņa, Lūkalni, Lūķi, Mācītājmuiža, Varicēni.

Ievērojamas personības

• Pauls Kundziņš (1888-1983), latviešu arhitekts, etnogrāfs un Latvijas Universitātes profesors. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dibinātājs un pirmais vadītājs (1924—1933).
• Kārlis Vanags (1883—1942), latviešu banku darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs, Tautas padomes deputāts (1918). Valsts kases pārvaldnieks, Valsts kases departamenta direktors (1919—1922). Latvijas Bankas galvenais direktors (1927—1940).
• Kārlis Puriņš (1883–1947), latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.
• Kristīne Bakmane (1897—1925), latviešu uzņēmēja, kompānijas "Kr. Bakmans" jeb Christine Backman Company īpašniece, Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica sieva.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 545. sleja.
4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
6. OSP