2024. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2024. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2024. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Nokrišņi
Gadā	Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2023./2024. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija Latvijas dienvidu daļā, Daugavpilī tai esot 1,3 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Bauskā attiecīgi 1,0 un 0,9 °C siltākai. Savukārt tikai divās stacijās – Ainažos un Rūjienā – šī ziema bija aukstāka par normu (attiecīgi −0,3 un −0,1 °C novirze no normas). Ziema iesākās ar stipru salu. Decembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru −5,6 °C bija 5,4 °C aukstāka par dekādes normu. Decembra turpinājumā gaisa temperatūra paaugstinājās un gan 2., gan 3. dekādes vidēja gaisa temperatūra bija +1,0 °C, kas ir attiecīgi 2,0 un 2,9 °C virs dekādes normas. Mēneša vidū tika sasniegti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā decembra vidējā gaisa temperatūra −1,1 °C sakrita ar normu. Janvāris bija aukstākais mēnesis ziemā ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Janvāra sākumā (7. janvārī) Zosēnos vidējā diennakts gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,0 °C, kas ir viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, kas reģistrēta kopš 2012. gada. Janvāra sākuma salā tika reģistrēta ziemas viszemākā minimālā gaisa temperatūra (−29,5 °C Daugavpilī 8. janvārī), kā arī vienīgie minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi šajā sezonā. Otrajā februāra dekādē vairākās Kurzemes novērojumu stacijās iestājās meteoroloģiskais pavasaris, un mēneša turpinājumā tika pārspēti 9 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi un 3 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtoti 4 diennakts rekordi. Visaugstākā šīs ziemas temperatūra (+11,4 °C) tika reģistrēta Pāvilostā 16. februārī, pārspējot gan diennakts, gan dekādes rekordus. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords Liepājā nebija pārspēts kopš 1925. gada, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra bija +9,3 °C. Februāra vidējā gaisa temperatūra +0,6 °C pārsniedza normu par 3,7 °C, padarot to par 10. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 175,6 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 305,4 mm (68% virs normas), kaut salīdzinājumā ar normu mitrākā ziema bija Daugavpilī (88,7% virs normas). Vissausākā ziema gan pēc kopējā nokrišņu daudzuma, gan pēc novirzes no normas bija Jelgavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija vien 81,3 mm, kas ir 35% zem normas. Decembris un februāris bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 77,8 mm (45% virs normas) bija 4. mitrākais decembris novērojumu vēsturē, februārī kopumā nokrišņi sasniedza 56,5 mm (40% virs normas), bet janvārī nokrišņu daudzums bija 41,3 mm, kas ir 18% zem normas. Decembra sākuma sala ietekmē uz upēm un ezeriem veidojās ledus un sniega segas biezums daudzviet sasniedza 25–30 cm. Decembra otrajā pusē atkusnis mijās ar aukstumu, rezultātā sniega sega bija mainīga un upēs bija paaugstināts ūdens līmenis, plaši applūstot upju palienēm un zemākām vietām. Tomēr decembra beigās daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā bija “balti”. Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojot 20-35 cm biezu sniega segu. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, kā arī upju palieņu applūšana. Februāra pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2023./2024. gada ziemā bija 3,5 m/s, atbilstot gadalaika normai. Decembra vidējais vēja ātrums (3,2 m/s) bija 0,4 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 15 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novērotas Liepājas ostā – 8 dienas. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) šoziem tika reģistrētas 1. februārī Ventspilī. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru zem 0 °C) lielākajā daļā novērojumu staciju bija 15. un 16. novembrī, un līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Alūksnē – jau 25. oktobrī.

2024. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 2,4 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tam par 0,8 °C apsteidzot 2014. gada pavasari, kurš līdz šim bija siltākais novērojumu vēsturē. Visi šī pavasara mēneši bija siltāki par normu. Marts un maijs bija salīdzinoši vissiltākie , martam dalot 3. siltākā marta titulu un maijam – 2. siltākā maija titulu. Marta un maija vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C un +14,4 °C (attiecīgi 3,2 °C un 3,0 °C virs normas). Aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C bija 1,1 °C siltāks par normu un dala 8. siltākā aprīļa titulu ar 1994., 2008. un 2014. gadu. Gandrīz visu martu vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, sasniedzot jaunus maksimālās gaisa temperatūras rekordus mēneša sākumā, vidū un beigās, un pēdējā mēneša dienā (31. martā) uzstādot arī jaunu Latvijas mēneša rekordu martam (+22,8 °C Skultē) un jaunu pirmo pavasara +20,0 °C rekordu (iepriekš agrākie +20,0 °C reģistrēti 2018. gada 9. aprīlī , kad visās novērojumu stacijās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20,0 °C un augstākā temperatūra +22,8 °C novērota Daugavpilī). Siltums lielākoties turpinājās arī aprīļa pirmajā pusē, pirmajās desmit aprīļa dienās kopā uzstādot 74 maksimālās gaisa temperatūras rekordus, no kuriem četri bija Latvijas diennakts rekordi un viens – Latvijas dekādes rekords (+27,1 °C Daugavpilī 10. aprīlī), kurš pārspēts uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C Mērsragā un Rīgā). Aprīļa sākuma siltuma periodā pārspēti arī rekordi pirmajiem reģistrētajiem +25,0 °C, +26,0 °C un +27,0 °C – attiecīgi 15 dienas, 23 dienas un 29 dienas agrāk nekā iepriekšējie rekordi. Aprīļa otrajā pusē savukārt valdīja auksti laika apstākļi, vidējai gaisa temperatūrai gandrīz 2 nedēļas pēc kārtas esot zem normas. Aprīļa pašās beigās un maija sākumā gaisa temperatūra paaugstinājās, taču maija pirmajā un otrajā dekādē tā atkal pazeminājās, un tika sasniegti šī pavasara vienīgie minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi bija staciju mēnešu rekordi (–3,5 °C Dagdā un –5,1 °C Rēzeknē). Savukārt pārējo maiju ārā valdīja ļoti vasarīgi laika apstākļi, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +25,0 °C un sasniedzot arī pirmos +30,0 °C (28. maijā Ventspilī +30,1 °C). Kopumā pavasarī tika pārspēti 140 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi, no kuriem 6 bija Latvijas diennakts rekordi, 1 Latvijas dekādes rekords un 1 Latvijas mēneša rekords. Tāpat sasniegti arī 5 minimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi. 2024. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,1 mm bija 1% sausāks par normu (123,1 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet pavasarim esot sausākam par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 73,5 mm, kas ir 40% zem stacijas gadalaika normas (122,2 mm). Savukārt citviet pavasaris bija stipri mitrāks par normu, vislielākajam nokrišņu daudzumam esot Daugavpilī – 206,1 mm, kas ir 56% virs stacijas gadalaika normas (131,7 mm). Pavasara sākums bija ļoti sauss visā Latvijā – marta 1. dekādē gandrīz visās novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti. Lai gan mēneša otrajā pusē bija vairāk nokrišņu, marts ar nokrišņu daudzumu 23,6 mm kopumā bija 36% sausāks par normu. Aprīlis lielākajā daļā valsts bija mitrāks par normu, īpaši aprīļa 3. dekāde, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% vairāk par normu, padarot šo aprīli par 5. mitrāko novērojumu vēsturē. Savukārt maijā atgriezās sausāki laika apstākļi, maijam ar kopējo nokrišņu daudzumu 28,5 mm esot 43% sausākam par normu (50,4 mm). Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – visu pavasara mēnešu vidējais sniega biezums Latvijā bija 0 cm. Lai gan atsevišķās dienās un novērojumu stacijās novērots sniegs, tomēr vienīgā vienlaidu sniega sega šajā pavasarī reģistrēta aprīļa otrajā pusē, kad cīruļputenī no 22. līdz 24. aprīlim valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega sega, tās biezumam sasniedzot un dažviet pārsniedzot 10 cm biezumu (Stendē – 12 cm, Vičakos – 10 cm, Saldū – 9 cm). Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,1 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija aprīlis, kura vidējais vēja ātrums 3,6 m/s bija 0,5 m/s virs normas. Pārējie pavasara mēneši bija mazāk vējaini – marts ar vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s un maijs ar 2,6 m/s. Kopumā pavasarī bija 7 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Dobelē 15. aprīlī – 24,6 m/s.

2024. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 1,3 °C virs gadalaika normas, tādējādi kļūstot par 5. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2011. un 2002. gada vasarām. Visi šīs vasaras mēneši bija siltāki par normu. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C bija 1,8 °C siltāks par mēneša normu, turklāt tas bija 7. siltākais novērojumu vēsturē (kopā ar 1936. gada jūniju). Savukārt jūlijs un augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C un +18,1 °C abi bija 1,2 °C siltāki par attiecīgajām mēneša normām, un augusts dala 10. siltākā augusta titulu ar 1955. gadu. Vasara iesākās silti, turpinoties maija otrās puses karstuma vilnim, taču jau drīz gaisa temperatūra pazeminājās un vairāk nekā nedēļu vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Pārējo jūniju vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, mēneša beigās (27. un 28. jūnijā) sasniedzot vairākus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus, pat vienu Latvijas diennakts rekordu (27. jūnijā Daugavpilī +31,9 °C). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā reģistrēta tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes. Jūlijā laika apstākļi bija ļoti silti, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Arī augusts, kaut iesākās ar salīdzinoši aukstāku laiku, bija ļoti silts – augusta vidū vidējā gaisa temperatūra bija jau vairākus grādus virs klimatiskās normas un lielākoties tā turējās līdz mēneša beigām. Gan jūlijā, gan augustā reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā vasarā tika pārspēti 50 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija Latvijas diennakts rekords, kā arī 6 stacijas dekādes un 1 stacijas mēneša rekords. 2024. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 244,9 mm bija 10% mitrāka par normu (222,6 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet vasarai esot sausākai par normu, vismazāk nokrišņu bija Liepājā – 178,3 mm (7% zem stacijas gadalaika normas), bet vissausākā vasara, salīdzinot ar normu, bija Lielpečos, kur sezonas laikā nolija 197,0 mm (19% zem stacijas gadalaika normas). Savukārt vismitrākā vasara bija Kalnciemā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums bija 383,2 mm, kas ir 65% virs stacijas gadalaika normas. Jāpiebilst, ka Kalnciema novērojumu stacijas datos ir iztrūkumi – viena diena jūnijā un viena diena jūlija sākumā –, taču, ņemot vērā lielo nokrišņu daudzumu Kalnciemā 28.–29. jūlijā, izlemts šo staciju iekļaut vasaras apskatā. Rezultātā var pieņemt, ka īstais nokrišņu daudzums Kalnciemā vasarā ir mazliet lielāks kā 383,2 mm. Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Tomēr mēneša 2. un 3. dekādē lielākajā daļā valsts nokrišņu bija mazāk, līdz ar to jūnijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 54,5 mm bija 22% sausāks par normu. Jūlijs iesākās līdzīgi, mēneša sākumam esot mazliet mitrākam un mēneša vidum – sausākam par normu, taču jūlija beigās, 28. un 29. jūlijā, laika apstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, atnesot ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm, kas ir vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas, bet arī Dobelē, Jelgavā, Rīgā un Mērsragā divu dienu nokrišņu daudzums pārspēja 100 mm. Rezultātā jūlija 3. dekāde bija 208% mitrāka par normu un šis jūlijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 132,1 mm bija 75% mitrāks par mēneša normu, tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Savukārt līdz ar augustu nokrišņu daudzums samazinājās, visām mēneša dekādēm esot sausākām par normu, kaut mēneša laikā vietām novērots pērkona negaiss un lietus. Augusts ar kopējo nokrišņu daudzumu 58,6 mm bija 24% sausāks par normu. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,7 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Kopumā vasarā bija 6 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Bauskā 11. jūlijā – 29,0 m/s. Savukārt 28. un 29. jūlija vētrā reģistrētās vēja brāzmas bija pirmais novērotais gadījums, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Piemēram, Daugavgrīvā kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst. 23.00 līdz 29. jūlija plkst. 12.00 novērotas vētras stipruma brāzmas.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris	–5,2 °C	41,3 mm
Februāris	+0,6 °C	56,5 mm
Marts	+3,4 °C	23,2 mm
Aprīlis	+7,2 °C	70,4 mm
Maijs	+14,4 °C	28,5 mm
Jūnijs	+17,0 °C	54,5 mm
Jūlijs	+19,0 °C	132,1 mm
Augusts	+18,1 °C	58,6 mm
Septembris	+16,1 °C	51,9 mm
Oktobris	+8,4 °C	34,2 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru –5,2 °C 2024. gada janvāris bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Janvāra mēnesis iesākās ar aukstu laiku, bet mēneša beigās gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas. Mēneša laikā kopā reģistrēti divi minimālās un trīs maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi, viens no tiem atkārtots diennakts rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 40,9 mm, kas ir 19% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (70,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Dobelē - 14,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 10,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Piedrujā - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 5 diennaktis. Mēneša sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, upēs veidojās ledus sega. Mēneša vidū stipri sniga un putināja, daudzviet sniega segas biezums pārsniedza 20 cm atzīmi, bet vietām valsts austrumos mēneša beigās zemi klāja pat 35 cm bieza sniega sega. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, applūda upju palienes un zemākās vietas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 87% - no 84% Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –11,1 °C, kas ir 8,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 10. janvārī Mērsragā. Gandrīz visu janvāra 1. dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Turklāt, tā kā decembra nogalē sniega sega bija nokususi, lielākajā daļā valsts teritorijas izveidojās kailsals, upēs un ezeros atsāka veidoties vižņi un ledus sega, svārstīgs bija ūdenslīmenis. Kad sals vēl pastiprinājās, sasala arī ūdens applūdušajās teritorijās. Salā uz ceļiem izveidojās apledojums, stiprais vējš vietām veidoja sniega sanesumus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,2 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā - 1,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Piedrujā - 5 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,4 °C tika novērota 13. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (29,1 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē - 5,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes vidū un otrajā pusē daudzviet stipri sniga un putināja, ceļi bija slideni un ar sniega sanesumiem. Dekādes otrajā pusē dažviet valsts austrumos sniega segas biezums sasniedza pat 30 cm, arī centrālajos rajonos un piekrastē dažviet sniega segas biezums bija lielāks par 20 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 81% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,6 m/s) tika novērotas 18. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4 °C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,8 °C tika novērota 21. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Reģistrēti arī divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (23. janvārī Alūksnē +3,1 °C un 29. janvārī Kolkā +7,0 °C), kā arī viens rekords atkārtots (23. janvārī Rūjienā +4,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (33,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Jelgavā - 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Sīļos, Stendē un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē un Vičakos - 2 diennaktis. Dekādes laikā lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales sniega sega nokusa, tikmēr valsts austrumu rajonos sniega bija daudz – dekādes vidū pat līdz 35 cm, bet dekādes beigās – vietām līdz 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% - no 88% Mērsragā līdz 94% Alūksnē, Dagdā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,6 °C 2024. gada februāris bija par 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Februāris bija siltāks par klimatisko normu, vienīgi mēneša pirmās dekādes otrajā pusē un otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Februāra mēnesī tika sasniegti 11 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 3 dekādes rekordi, savukārt vēl sasniegti divi atkārtoti rekordi. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords šajā pilsētā nebija pārspēts 99 gadus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 mm, kas ir 40% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (95,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rūjienā - 27,4 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 14,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 20 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā - 9 diennaktis. Mēneša pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 89% - no 86% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 3. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 16,7 mm, kas ir 20% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (34,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 5,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rūjienā - 2 diennaktis. Dekāde lielā daļā valsts iesākās bez sniega segas, savukārt tās otrajā pusē gandrīz visā Latvijā bija novērojama snigšana un putināšana. Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu. Tomēr Latvijas ziemeļu rajonos – Ainažos un Rūjienā – sniega segas nebija vispār. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% - no 80% Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 89% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C tika novērota 19. februārī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Kopumā februāra 2. dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, izņemot pirmo dekādes dienu, kad gaisa temperatūra bija salīdzinoši zema. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,4 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,7 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kuldīgā - 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% - no 85% Daugavpilī un Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 16. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,2 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 21. februārī Alūksnē un Gulbenē, kā arī 25. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10 °C tika novērota 25. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,4 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (40,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Priekuļos - 6,0 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī - 9 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā un Stendē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 94% - no 92% Ainažos, Rīgā un Ventspilī līdz 98% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,7 m/s) tika novērotas 24. februārī Saldū.

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C 2024. gada marts bija par 3,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta mēnesis bija siltāks par klimatisko normu, tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī īpaši jāpiemin, ka 31. martā Skultē gaisa temperatūra sasniedza +22,8 °C, pārspējot iepriekšējo marta mēneša Latvijas rekordu (+20,8 °C, kas novēroti 1968. gada 30. martā Mērsragā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 23,2 mm, kas ir 37% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (44,7 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,9 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Mērsragā un Ventspilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Piedrujā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% - no 74% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,1 °C tika novērota 7. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C tika novērota 1. martā Liepājā un Rucavā. Marta 1. dekāde iesākās ar ļoti siltu laiku, tika sasniegti 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes rekordi. Jauni 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Daugavpilī (+8,0 °C), Liepājā (+12,8 °C), Pāvilostā (+11,7 °C), Rucavā (+12,8 °C), Skultē (+8,4 °C) un Ventspilī (+10,1 °C), bet 3. marta rekordi – Ainažos (+9,7 °C), Liepājā (+11,5 °C), Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Skultē (+9,3 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Dekādes beigās gaisa temperatūra pazeminājās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,0 mm. Visvairāk nokrišņu (1,0 mm) bija Kolkā, un šī bija arī vienīgā novērojumu stacija, kurā nokrišņu daudzums sasniedza 1,0 mm šķērsli, savukārt vēl tikai 2 stacijās – Ainažos un Mērsragā – nokrišņu daudzums sasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē nebija nevienas diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 77% – no 73% Dagdā, Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,8 m/s) tika novērotas 10. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 15. martā Mērsragā. Marta 2. dekādē laiks bija silts, tika sasniegti 15 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 0,3 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 4 diennaktis, bet Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,1 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,6 °C tika novērota 21. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta 3. dekādē laiks bija ļoti silts, tika sasniegti 26 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 56% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā – 7 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% - no 74% Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 22. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C 2024. gada aprīlis bija par 1,1 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par 8. siltāko aprīli novērojumu vēsturē (dalot šo vietu ar 1994., 2008. un 2014. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, gan mēneša sākumā, gan beigās tika novērots arī sniegs, dažviet sniega segai sasniedzot pat 11 cm augstumu. Mēneša sākumā gaisā bija jūtami Sahāras tuksneša putekļi, bieži tika novērota migla. Mēneša laikā tika reģistrēti 74 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 73 – mēneša pirmajā dekādē. Īpaši jāuzsver, ka, piemēram, līdzšinējais 10. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras nacionālais rekords labots uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C, Mērsrags un Rīga). 9. aprīlī tika sasniegti pirmie +25 grādi – 8 dienas agrāk kā līdzšinējais rekords (1999. gada 17. aprīlis). Arī 10. aprīlī sasniegtie +27 grādi ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% virs mēneša normas (35,8 mm), rezultātā aprīlim kļūstot par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (142,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Jelgavā – 30,7 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 11,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 4. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Jau pirmajās divās mēneša dienās tika sasniegti attiecīgi 19 un 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī jauni Latvijas diennakts rekordi, abi sasniegti Daugavpilī (1. aprīlī +23,0 °C un 2. aprīlī +23,1 °C). Uz pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, taču dekādes otrajā pusē tā atkal paaugstinājās, sasniedzot arvien jaunus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Dekādes pēdējās divās dienās tika sasniegti attiecīgi 18 un 20 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā Daugavpilī abās dienās jauni Latvijas diennakts rekordi – 9. aprīlī +26,2 °C un 10. aprīlī +27,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 20,0 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (59,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 7,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kolkā, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā, Saldū, Skultē un Stendē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 83% – no 78% Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 88% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 3. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,3 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 12. aprīlī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 19,9 mm, kas ir 63% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 87% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,1 °C tika novērota 30. aprīlī Rucavā. Aprīļa 3. dekādes sākums un pirmā puse bija salīdzinoši vēsa, bet dekādes beigās gaisa temperatūra atkal bija augstāka par klimatisko normu. 29. aprīlī tika reģistrēts viens jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, tas notika Mērsragā, kur pēcpusdienā gaisa temperatūra bija +23,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 29,8 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā – 5,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Priekuļos un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Rucavā un Saldū – 2 diennaktis. Dekādes sākumā daudzviet tika novērota intensīva snigšana un stiprs vējš. Valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega sega (Stendē tās biezums sasniedza pat 11 cm). Snigšanas rezultātā veidojās sniega segas nogulums, kas bojāja elektrības vadus un lauza koku zarus. Ceļi bija slideni, bet redzamība intensīvās snigšanas dēļ – apgrūtināta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +14,4 °C 2024. gada maijs bija par 3,0 °C virs mēneša normas, kopā ar 2013. gada maiju kļūstot par otro siltāko maiju novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī. Mēnesī tika sasniegti ne tikai 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (īpaši mēneša beigās), bet arī 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi ir staciju mēneša rekordi. Mēneša sākumā valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4, –5 grādiem, tika novērotas stipras salnas (to laikā dārzos ziedēja augļu koki un ogulāji, tai skaitā ābeles, ķirši, plūmes), bet mēneša beigās tā pakāpās virs +30 °C atzīmes. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 28,5 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (79,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Kolkā – 2,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 65% – no 58% Priekuļos un Rūjienā līdz 74% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,1 °C tika novērota 1. maijā Pāvilostā. Maijs iesākās ar ļoti siltu laiku, taču maija 1. dekādes otrā puse bija aukstāka par klimatisko normu. Kopumā dekādē tika sasniegti vairāki gaisa temperatūras rekordi. 1. maijā tika sasniegti divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Liepājā (+24,9 °C) un Pāvilostā (+25,1 °C). Savukārt 9. maijā tika reģistrēti pieci jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Alūksnē (–4,1 °C), Dagdā (–3,5 °C), Gulbenē (–4,0 °C), Madonā (–5,5 °C) un Rēzeknē (–5,1 °C). Dagdā un Rēzeknē šie rekordi vienlaicīgi ir arī visa maija mēneša jaunie minimālo gaisa temperatūru rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (30,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā – 1,2 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī un Zīlānos – 3 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Rūjienā un Stendē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 65% – no 56% Rūjienā līdz 73% Kolkā un Mērsragā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 10. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,6 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 12. maijā Daugavpilī un Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,0 °C tika novērota 18. maijā Saldū. Maija 2. dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka, bet vidū un otrajā pusē – augstāka par klimatisko normu. Gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Skultē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 0,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Priekuļos – 2 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rūjienā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 66% – no 60% Gulbenē, Priekuļos un Rūjienā līdz 77% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 11. maijā Jelgavā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3 °C, kas ir 6,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,1 °C tika novērota 26. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī. Reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. maijā Pāvilostā jaunais rekords ir +27,3 °C, 25. maija Ventspilī – +28,2 °C, 27. maija Kolkā – +23,8 °C, Liepājā – +27,9 °C, Madonā – +29,5 °C, Pāvilostā – +28,6 °C, Priekuļos – +29,4 °C, Rūjienā – +28,3 °C, Ventspilī – +28,0 °C, 29. maija Ventspilī – +30,1 °C, bet 30. maija Madonā – +28,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kolkā – 0,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Rūjienā – 4 diennaktis, bet Kolkā un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% – no 54% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C 2024. gada jūnijs bija par 1,8 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos. Mēneša beigās tika sasniegti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 27. jūnijā sasniegts jauns nacionālais rekords (+31,9 °C, Daugavpils). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā bija tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 54,5 mm, kas ir 22% zem mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos – 24,2 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā, Skultē, Stendē – 13 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 75% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,9 °C tika novērota 2. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 19% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (41,8 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Lielpečos – 4,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Piedrujā, Rīgā, Saldū, Skultē, Stendē un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Lielpečos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 69% Pāvilostā līdz 80% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Ventspilī. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 15. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (51,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Rucavā – 8,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 76% – no 59% Pāvilostā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Rēzeknē. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,9 °C tika novērota 22. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos. 27. jūnijā tika reģistrēti 5 jauni šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Daugavpilī (+31,9 °C, tas ir arī jauns nacionālais šī datuma rekords), Dobelē (+30,2 °C), Rucavā (+30,4 °C), Skrīveros (+31,3 °C) un Zīlānos (+31,6 °C). Savukārt 28. jūnija diena bija viskarstākā šajā dekādē, jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika sasniegti pat 14 meteoroloģiskajās stacijās – Bauskā (+31,3 °C), Daugavpilī (32,6 °C), Dobelē (+32,8 °C), Gulbenē (+31,3 °C), Jelgavā (+31,5 °C), Madonā (+32,3 °C), Rēzeknē (+30,4 °C), Rīgā (+32,0 °C), Saldū (+31,2 °C), Skrīveros (+31,8 °C), Skultē (+32,0 °C), Stendē (+31,2 °C), Zīlānos (+32,9 °C) un Zosēnos (+30,6 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (47,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rūjienā – 0,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī, Vičakos – 5 diennaktis, bet Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 67% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C 2024. gada jūlijs bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī un 16. jūlijā Bauskā. Jūlijs kopumā bijis ļoti silts, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Mēnesī reģistrēti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 1. jūlijā pieci (Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C)) un 23. jūlijā viens (Skultē (+28,2 °C)). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 132,1 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (75,7 mm), tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (291,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Kuldīgā – 72,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 11,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos – 16 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī, kas bija arī viens no pieciem šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pārējie 1. jūlija rekordi tika novēroti Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (51,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Lielpečos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Rūjienā un Saldū – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Lielpečos – 2 diennaktis. Dažās dienās tika novērots pērkona negaiss, intensīvas lietusgāzes un migla. 1. jūlijā dažviet bija tropiskā nakts, pēc kuras pērkona negaiss radīja postījumus Cēsu un Valmieras pusē (nolauzti koki, bojātas elektropārvades līnijas), savukārt Dobelē un Rīgā, kur lija ļoti stipri, daudzviet applūda ielas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% – no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,0 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 15. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 16. jūlijā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (57,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Pāvilostā, Piedrujā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 4 diennaktis, bet vismazāk Madonā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 77% – no 69% Rīgā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā, kad tur plosījās postošs pērkona negaiss. Tika nolauzti koki, labība sasista veldrē, vairākām mājām norauti jumti, pilsētā tika atslēgta elektrība. Bauskas pilskalna parkā cietusi lielākā daļa koku, liela daļa izgāzti ar visām saknēm, savukārt stadiona manēžai norauts jumts. Postījumi konstatēti arī Bauskas apkārtnē - Vecumnieku pagastā koks uzkritis uz vieglās automašīnas, bet Mūsā dzīvojamajai mājai daļēji norauts jumts. Mazāki postījumi bijuši arī Ogres, Siguldas un Cēsu apkārtnē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,1 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,8 °C tika novērota 23. jūlijā Priekuļos, Skrīveros un Zīlānos. Jūlija mēneša pēdējās dekādes sākums un vidus bija siltāks, bet beigas – vēsākas par klimatisko normu. 23. jūlijā Skultē sasniegts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,2 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 85,2 mm, kas ir 208% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (228,2 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 35,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Sīļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 82% – no 78% Dagdā līdz 87% Kolkā. 24. jūlijā Salas pagastā pērkona negaisa laikā izgāzti koki. Savukārt 28. un 29. jūlijā laikapstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, vēja ātrumam sasniedzot vētras spēku. Naktī uz 29. jūliju vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 27,4 m/s, kas ir arī visstiprākās novērotās vēja brāzmas Latvijā šajā dekādē. Arī Dobeles un Daugavgrīvas meteoroloģiskajā stacijā vējš brāzmās pūta ar ātrumu vismaz 25,0 m/s. Pēc postījumiem var spriest, ka, iespējams, vēl mazliet stiprāks vējš bijis Jūrmalā, taču šajā pilsētā nav meteoroloģiskās stacijas. Ciklons atnesa ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm (vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas), bet Dobelē – 118,5 mm jeb litri ūdens uz kvadrātmetru. Arī Rīgā nokrišņu daudzums bija lielāks par 100 mm.

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C 2024. gada augusts bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā. Augusts iesakās ar mēreni siltu laiku, bet mēneša vidū un beigās gaisa temperatūra bija vairākus grādus virs klimatiskās normas. 25. augustā tika sasniegti 8, bet 30. augustā – 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 4 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 58,6 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 23,0 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 8,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 2. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (36,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Rīgā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 7 diennaktis, bet Ainažos un Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% – no 75% Dobelē un Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 9. augustā Priekuļos. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,9 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 18. augustā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 16. augustā gan Bauskā, gan Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā – 0,2 mm. Dažviet ļoti stipri lija 19. augusta naktī, kad nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 54,3 mm, Gulbenē – 34,6 mm, bet Madonā – 32,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Zīlānos, Zosēnos (5 diennaktis), bet Liepājā, Saldū, Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 79% – no 71% Saldū līdz 83% Alūksnē, Madonā, Rēzeknē, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,5 m/s) tika novērotas 11. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā. 25. augustā reģistrēti 8 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Bauskā (+31,3 °C), Dobelē (+31,4 °C), Kolkā, (+30,7 °C), Mērsragā (+31,8 °C), Saldū (+30,6 °C), Skrīveros (+30,0 °C), Stendē (+30,5 °C) un Zosēnos (+28,2 °C). Savukārt 30. augustā sasniegti 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Ainažos (+29,4 °C), Alūksnē (+27,7 °C), Bauskā (+31,1 °C), Dobelē (+31,3 °C), Gulbenē (+28,8 °C), Jelgavā (+31,3 °C), Liepājā (+30,8 °C), Madonā (+29,1 °C), Mērsragā (+31,6 °C), Pāvilostā (+30,5 °C), Rucavā (+31,3 °C), Saldū (+30,7 °C), Skrīveros (+29,9 °C), Stendē (+30,8 °C), Ventspilī (+29,8 °C), Zīlānos (+30,1 °C) un Zosēnos (+28,1 °C). Līdz nacionālajam rekordam pietrūka tikai 0,1 °C (1992. gadā Dagdā reģistrēti +31,7 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 20,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (60,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Zīlānos – 1,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Pāvilostā un Skultē – 5 diennaktis, bet Madonā un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C 2024. gada septembris bija par 3,8 °C virs mēneša normas, pārspējot 2023. gada rekordsilto septembri par 0,3 °C un kļūstot par siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā. Septembrī laikapstākļi bija ļoti silti. Pavisam tika sasniegti 87 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši daudz rekordu bija 4. un 16. septembrī. Trijos datumos sasniegti jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi – 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā), 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā) un 18. septembrī (+26,8 °C Daugavpilī). Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveros –0,4 °C, Madonā –0,6 °C, Rūjienā –0,8 °C un Zosēnos –1,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 51,9 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (108,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā – 13,0 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 7,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 10 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Gulbenē – 3 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā septembrī daļā novērojumu staciju bija normas robežās, taču pārējās stacijās tas bija sausāks par normu. Atsevišķās stacijās Latvijas austrumos septembrī sausuma un mitruma rādītājs bija ļoti sauss vai pat ekstremāli sauss (Dagdā un Gulbenē). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 79% – no 74% Dagdā un Rīgā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā. Septembra 1. dekādē sasniegti 36 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi: 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā) un 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā). Turpinājās meteoroloģiskā vasara. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 82% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Sīļos, Skrīveros, Zīlānos un Zosēnos būtisku nokrišņu nebija (dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm). Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 71% – no 62% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 9. septembrī Ventspilī. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 20. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 16. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē tika sasniegti 45 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši jāizceļ 18. septembris, kad Daugavpilī novērotie +26,8 °C ir jauns tā datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jauni rekordi reģistrēti 6 dienās, visvairāk (18) jaunu rekordu tika sasniegts 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 25,0 mm, kas ir 22% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Piedrujā – 3,8 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Jelgavā, Lielpečos, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Skrīveros un Skultē – 4 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Kuldīgā, Piedrujā un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 85% – no 73% Dagdā līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 14. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,4 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,2 °C tika novērota 24. septembrī Daugavpilī. Septembra 3. dekāde joprojām bija siltāka par klimatisko normu. Tika sasniegti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. septembrī jauni rekordi ir Liepājā (+22,6 °C) un Ventspilī (+21,3 °C), 24. septembrī – Dagdā (+23,9 °C), Rīgā (+23,1 °C) un Skultē (+23,2 °C), bet 25. septembrī – Kolkā (+19,5 °C). Dekādes sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticiklons, laiks bija sauss un silts. Dekādes beigās pastiprinājās ciklonu darbība, pieauga vēja ātrums, daudzviet lija lietus, bija pērkona negaiss, bet Liepājas pusē un Salacgrīvas apkārtnē novērota arī krusa. Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveri (–0,4 °C), Madona (–0,6 °C), Rūjiena (–0,8 °C) un Zosēni (–1,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 22,7 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (55,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 2,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Stendē, Ventspilī un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 80% – no 76% Rīgā un Skultē līdz 86% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C 2024. gada oktobris bija par 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,0 °C tika novērota 20. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,6 °C tika novērota 10. oktobrī Liepājā. Oktobrī diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka par normu, sasniegti arī divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 34,2 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (74,8 mm). Šis oktobris bija sausākais kopš 2015. gada oktobra, kurš ar kopējo nokrišņu daudzumu 8,9 mm kļuva par sausāko novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (62,9 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dobelē – 17,1 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 8,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 14 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs oktobrī lielākajā daļā novērojumu staciju bija sausāks par normu. Daudzās stacijās valsts rietumu un centrālajos reģionos oktobris bija ļoti sauss, savukārt Kalnciemā un Rucavā – ekstremāli sauss. Pārējās stacijās sausuma un mitruma rādītājs bija normas robežās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 85% – no 80% Ventspilī līdz 88% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 31. oktobrī Liepājā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,8 °C tika novērota 6. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,6 °C tika novērota 10. oktobrī Liepājā. Gandrīz visu dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem dekādes normas, taču dekādes pēdējās dienās gaisa temperatūra paaugstinājās, 10. oktobrī arī sasniedzot 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus Rucavā un Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (31,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 3,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Rucavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 89% – no 84% Ventspilī līdz 92% Gulbenē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Kolkā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,0 °C tika novērota 20. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,6 °C tika novērota 11. oktobrī Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (16,4 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Jelgavā, Kalnciemā un Pāvilostā – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 3 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Pāvilostā un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 80% – no 71% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 11. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,3 °C, kas ir 4,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,0 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 22. oktobrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (38,1 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 3,5 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 7 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā un Rīgā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 87% – no 83% Rīgā līdz 92% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 31. oktobrī Liepājā.

Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,5 °C tika novērota 4. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 1. novembrī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (35,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Pāvilostā – 2,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 87% – no 80% Pāvilostā līdz 94% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 2. novembrī Daugavgrīvā.

Gada notikumi

Janvāris

• 2. janvāris — austrumu-ziemeļaustrumu vējam pūšot, Latvijas teritoriju sasniedza ļoti auksta gaisa masa, naktī daudzviet termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, bet vietām valsts ziemeļaustrumu daļā zem –20 grādiem.^[1] Zemākā gaisa temperatūra no rīta tika reģistrēta Alūksnē, kur tā sasniedza –21,5 °C.^[2] Aukstuma sajūtu pastiprināja mērens austrumu-ziemeļaustrumu vējš un kailsals, kas valdīja lielā Latvijas daļā. Alūksnes novērojumu stacijā sniega segas biezums bija 4 cm, pārējās novērojumu stacijās tas nepārsniedza 1 cm.^[3]
• 5. janvāris — vairākās vietās naktī, vietām arī dienā sniga, no rīta stiprākie nokrišņi bija valsts austrumos un Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Lielu daļu Vidzemes un Latgales klāja 13–18 cm bieza sniega kārta, snigšanas laikā tā vietām palielinājās, savukārt Kurzemes dienvidrietumu pusē sniega bija ļoti maz vai pat nemaz.^[4]

Auksta ziemas diena Uzvaras parkā, Rīgā, 2024. gada 6. janvāris

• 7. janvāris — Latvijā tika reģistrēts pēdējo trīs gadu laikā lielākais sals, gandrīz visur valsts centrālajā un austrumu daļā termometra stabiņš naktī un no rīta noslīdēja zem –20 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu novērojumu stacijā, gaisam atdziestot līdz –28,9 °C.^[5] Liels sals valdīja arī Daugavpilī, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28,2 °C un Jelgavā, kur bija –26,8 °C.^[6] Rīgā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –20,2 °C; pirmo reizi kopš 2016. gada janvāra termometra stabiņš Rīgas novērojumu stacijā noslīdēja zem –20 grādu atzīmes, bet lidostā "Rīga" tika reģistrēts –25 grādu sals, kas ir zemākā gaisa temperatūra šajā vietā kopš 2021. gada janvāra.^[7]
• 8. janvāris — lielākajā daļā valsts nakts un rītā stundās, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, lielākais sals no rīta tika reģistrēts Daugavpilī, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –29,5 °C.^[8] Otrā aukstākā vieta Latvijā bija Madona, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –28,8 °C, pārspējot 8. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekordu. Līdz –28 grādiem temperatūra noslīdēja arī Rēzeknē, Dagdā un Jelgavā.^[9] Vēl viens aukstuma rekords tika uzstādīts Mērsraga novērojumu stacijā (–25,6 °C). Rīgā gaisa temperatūra no rīta pazeminājās līdz –20,2 °C pilsētas centrā un līdz –28 grādiem lidostā, kur reģistrēts lielākais sals kopš 2012. gada 5. februāra.^[10]
• 12. janvāris — ciklonam no Somijas strauji virzoties uz dienvidiem un tā centram dienas otrajā pusē šķērsojot Latvijas teritoriju, daudzviet stipri sniga un puteņoja, sniega segas biezums lielā valsts daļā paaugstinājās par 4–9 cm. Sniegputeņa dēļ Rīgā un vietām citur tika apgrūtināta satiksme.^[11] Pirms ciklona ierašanās naktī daudzviet tika reģistrēts mērens sals, visās valsts novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja zem –5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rēzeknē (–15,4 °C), Daugavpilī (–13,9 °C) un Dagdā (–13,7 °C).^[12]
• 15. janvāris — saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem sniega segas biezums daudzviet Kurzemē un Zemgalē no rīta bija 1–8 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja 11–16 cm bieza sniega kārta, biezākā sniega sega tika reģistrēta Alūksnes novērojumu stacijā — 21 cm. Daudzviet valstī sniga, vietām ilgstoši, piekrastē tika reģistrēts arī slapjš sniegs.^[13]
• 16. janvāris:
  • Valsts teritoriju naktī no dienvidrietumiem šķērsoja aktīvs ciklons, atnesot stipru sniegputeni. Rītā vējš pūta no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, ar brāzmām līdz 10–15 m/s, piekrastes rajonos līdz 19 m/s.^[14] Sniegputeņa dēļ daudzviet tika apgrūtināta braukšana, īpaši no rīta Tallinas šosejas posmā, Jelgavas apkārtnē, uz Bauskas šosejas un Pierīgā.^[15]
  • Diennakts laikā vietām Ziemeļkurzemē sniega sega kļuva par 15 cm biezāka, Ventspilī sniega segas biezums pieauga no 1 cm agrā 15.01 rītā līdz 15 cm 16.01 rītā, Irbenē — attiecīgi no 7 līdz 22 cm, Talsos — no 2 līdz 14 cm. Dziļākais sniegs valsts novērojumu stacijās dienā bija Piedrujā — 30 cm, Alūksnē — 26 cm, lielāko valsts daļu klāja 7–20 cm bieza sniega kārta.^[16]

Ledus krāvumi jūrā pie Carnikavas, 20. janvāris

• 21. janvāris — Daugavpils novērojumu stacijā no rīta, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pazeminājās zem –18 grādiem, citviet valstī gaiss atdzisa līdz –3, –9 grādiem. Visu valsti klāja sniegs, lielāko biezumu sasniedzot Ainažos un Piedrujā, attiecīgi 24 cm un 26 cm.^[17]
• 24. janvāris — no rietumiem pāri visai valstij virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet ilgstoši sniga slapjš sniegs, puteņoja un lija, pūta brāzmains vējš. Teju visur bija atkusnis, gaiss iesila līdz 0, +5 grādiem. Kurzemes lielākajā daļā un vietām valsts vidienē vienlaidu sniega sega nokusa, bet austrumu rajonos saglabājas 10–20 cm bieza sniega kārta, Dagdā sniega segas biezums svarstījās ap 30 cm.^[18]
• 28. janvāris — valdot mainīgiem laikapstākļiem, lielā daļā upju svārstījās ūdenslīmenis, Lielupē un Misā tas paaugstinājās par 2 līdz 17 cm, bet Ventā pie Kuldīgas saglabājās ledus sastrēgums.^[19] Ar Ventu saistītais Nabas ezers Kuldīgas novada Padures pagastā izgāja no krastiem, applūdinot zemākās vietas. Vairākās citās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstinājās par vienu metru, kamēr Latvijas austrumos ūdens līmenis nekāpa, arī Daugavā tas bija stabils.^[20]
• 29. janvāris — Kolkā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +7,0 °C, līdz ar to šis kļuva par siltāko 29. janvāri, kopš Kolkā veic laikapstākļu novērojumus (iepriekšējais rekords uzstādīts 2008. gadā, kad tur bija +6,6 grādi). Citviet gaiss iesila līdz +1, +6 grādiem, tuvu siltuma rekordam bija arī Ventspils, termometra stabiņam sasniedzot +5,9 °C, par 0,3 grādiem atpaliekot no siltuma rekorda.^[21]

Februāris

• 3. februāris — kamēr valsts austrumu rajonos naktī stipri sniga (sniega segas biezums Alūksnē nakts laikā pieauga no 17 cm līdz 29 cm^[22], bet biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta Dagdā — 34 cm), tikmēr valsts rietumu un centrālajā daļā dienā gaiss iesila līdz +6, +8 grādiem, siltākais laiks valdīja Mērsragā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +8,2 °C.^[23]
• 5. februāris — nokrišņu zonai šķērsojot valsts teritoriju, dažviet centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrēta stipra snigšana, sniega sega vietām palielinājās par 5 cm. Kurzemē un valsts centrālajā daļā daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, biezākais sniegs saglabājās Latvijas austrumu novados, Alūksnē un Dagdā sniega segas biezums attiecīgi sasniedza 20 cm un 26 cm.^[24]
• 7. februāris — naktī un no rīta daudzviet Latvijā plosījās sniegputenis. Aktīvam ciklonam ar plašu nokrišņu zonu šķērsojot valsts teritoriju, stipra snigšana tika reģistrēta nakts un rīta stundās Kurzemē un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos. Lielākais sniega pieaugums tika fiksēts Vidzemē, Limbažu novada Skultē sniega sega (līdz plkst. 8.00) pieauga no 2 cm līdz 21 cm, Madonā, Siguldā un Zosēnos no 8–9 cm līdz 23–24 cm, par aptuveni 10 cm biezāks sniegs bija arī Ziemeļkurzemē – Talsu un Ventspils novadā. Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 7 cm. Sniegputenis tikpat kā neskāra Vidzemes galējos ziemeļus.^[25]
• 8. februāris — priekšpusdienā novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega segas biezums palielinājās par 11 cm, sasniedzot 16 cm, Daugavgrīvas novērojumu stacijā tas pieauga no 5 līdz 12 cm. Stipra snigšana Rīgā ieradās no Kurzemes, kur lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Talsu apkaimē — Stendes meteoroloģiskajā stacijā sniega segas biezums palielinājās no 2 cm līdz 18 cm. Ļoti stipri sniga arī Tukuma novadā, Jūrmalā un novados ap Rīgu.^[26]
• 12. februāris:
  • Tikpat kā visā valstī bija nokrišņi, lielākoties smidzinošs lietus un atkala — daudzviet izveidojās apledojums. Lielākais apledojums tika reģistrēts Vidzemes ziemeļos, kur termometra stabiņš pārsvarā saglabājās zem nulles.^[27]
  • Rīgā un vietām rietumu un dienvidu daļā šī bija pirmā diennakts ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles, līdz ar to iestājās meteoroloģiskais pavasaris.^[28]

Spēcīgs apledojums Gulbenē, 13. februāris

• 16. februāris — dienas gaitā Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no dienvidiem, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu. Naktī vēl austrumu rajonos mēreni stipri sniga, sniega kārtai vietām palielinoties par 5 cm (Alūksnē un Dagdā no rīta bija 32–34 cm biezs sniegs), tikmēr agrā rītā Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz +6 grādiem.^[29] Maksimālā gaisa temperatūra tika sasniegta vēlā vakarā, Pāvilostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,4 °C, Ventspilī un Liepājā līdz +11,3 °C, visās šīs vietās pārspējot gan 16. februāra siltuma rekordus, gan februāra 2. dekādes rekordus. +10 grādu atzīme Latvijā tika sasniegta pirmo reizi 2024. gadā. Arī Ainažos, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +7,2 °C, tika labots maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[30]
• 17. februāris — pusnaktī Liepājas novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz +10,4 °C, Ventspilī līdz +11,3 °C, bet Pāvilostā līdz +11,4 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, dienas vidū un otrajā pusē gaisa temperatūra sāka pazemināties, vakarā daudzviet nokrītot līdz nullei.^[31]

Pārplūdusi Užavas paliene Užavas lejteces dabas parkā 19. februārī

• 22. februāris — jūras piekrastes rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem, Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz pat +7 grādiem, bet daļā Vidzemes un Latgales saglabājās sniega sega, visvairāk sniega bija Alūksnes un Dagdas novērojumu stacijās — attiecīgi 24 cm un 31 cm.^[32]
• 24. februāris — vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +3,4 °C Mērsragā un +6,1 °C Daugavpilī, Rīgā vidējā diennakts gaisa temperatūra sasniedza +5,6 °C, kas raksturīgi marta nogalei un pat aprīļa sākumam.^[33] Daudzviet lija, vietām ilgstoši, vakarpusē īslaicīgi pastiprinājās vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 24 m/s, kā arī Rīgā (tostarp Daugavgrīvā) — 22 m/s.^[34]
• 26. februāris:
  • Naktī Kurzemē, šķērsojot nokrišņu zonai, tika novērots pērkona negaiss, tika reģistrētas vairāk nekā 100 zibens izlādes.^[35] Negaiss tika novērots Kurzemes vidienē un rietumu piekrastē, kā arī atsevišķas izlādes tika reģistrētas Bauskas apkārtnē.
  • Daugavā vairākos posmos sākās ledus iešana. Diennakts laikā Daugavas posmā Suraža—Vjerhņadzvinska (ārpus Latvijas) ūdenslīmenis paaugstinājās par 11—79 cm, posmā Piedruja—Krāslava paaugstinājās par 71—76 cm, posmā Daugavpils—Vaikuļāni — par 43—56 cm, posmā Jersika—Jēkabpils — par 26—43 cm. Gaujas un Salacas baseinu upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par 1—34 cm diennaktī. Nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās arī Kurzemes un Zemgales upēs, pārsvarā ūdenslīmeņa kāpums bija par 1—27 cm, vietām tas svārstījās vai pazeminājās.^[36]
• 28. februāris — Daugavas posmā starp Jēkabpili un Pļaviņām turpinājās ūdenslīmeņa kāpums, tādēļ LVĢMC izsludināja sarkano brīdinājumu.

Marts

• 1. marts:
  • Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts dienvidu un centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +8, +12 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rucavā un Liepājā (+12,8 °C), kur pārspēts ne tikai 1. marta, bet arī visas marta pirmās dekādes rekords. Siltuma rekordi tika sasniegti arī Pāvilostā (+11,7 °C), Ventspilī (+10,1 °C), Limbažu novada Skultē (+8,4 °C), kā arī Daugavpilī (+8,0 °C). Rīgā termometra stabiņš sasniedza +9,8 °C, tikmēr Alūksnē nebija siltāks par +1 grādu.^[37][38]
  • Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām un Zeļķu dzelzceļa tilta augšpus Jēkabpils sāka pazemināties, un LVĢMC paziņoja, ka plūdu draudi vairs nav.^[39]
• 3. marts — virs Latvijas bija skaidras debesis, sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Ventspilī un Liepājā termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +11,1 °C un +11,5 °C. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Ainažos (+9,7 °C) un Skultē (+9,3 °C).^[40]

Daugava pie Pļaviņām pēc ledus sastrēguma sairšanas 4. martā

• 7. marts — zem skaidrām debesīm, agri no rīta Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5, –9 grādiem, stiprākais sals valdīja Vidzemes augstienē un Daugavpils apkārtnē. Piekrastē un ziemeļaustrumu rajonos debesis aizklāja mākoņi, vietām tika fiksēta migla un sarma.^[41]
• 11. marts — termometra stabiņš visā teritorijā naktī bija zem nulles, austrumu rajonos gaiss atdzisa līdz –6, –9 grādiem, Madonas apkārtnē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –10 grādiem.^[42]
• 15. marts:
  • Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +14,3 °C, kur tika labots arī nacionālais 15. marta siltuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā tika reģistrēta valsts teritorijā, bija +12,4 grādi 2015. gadā Liepājā un Skultē. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+13,8 °C), Dobelē (+13,4 °C), Stendē (+13,0 °C), Rucavā (+12,4 °C) un Saldū (+12,2 °C).^[43]
  • Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12,0 °C, tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2015. gadā, kad termometra stabiņš sasniedza +11,8 grādus.^[44]
• 16. marts — maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti astoņās meteoroloģisko novērojumu stacijās, siltākais laiks valdīja Daugavpilī (+13,0 °C) un Zīlānos (+13,6 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+12,3 °C), Saldū (+11,9 °C), Dobelē (+12,1 °C), Gulbenē (+12,2 °C), Dagdā (+11,2 °C) un Madonā (+12,7 °C).^[45]
• 18. marts — rītā dažviet, īpaši Vidzemes ziemeļos, sniga, Alūksnē un vietām citviet valstī izveidojās neliela sniega kārta. Rietumlatvijā un ziemeļaustrumu novados uz autoceļiem izveidojās apledojums.^[46]
• 27. marts — saulainam laikam valdot, daudzviet valstī tika novērots halo.^[47]
• 28. marts — tika piedzīvota siltākā diena kopš rudens, visā valstī, izņemot Kolku, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, vissiltākais bija Ainažos (+16,1 °C), Liepājā (+16,4 °C) un Ventspilī (+16,7 °C; Ventspils novērojumu stacijā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords). Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +15,2 °C, bet Kolkā gaiss iesila vien līdz +7,4 °C.^[48]
• 31. marts:
  • Visu laiku siltākā marta mēneša diena Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Skultē (Limbažu novadā) — +22,8 °C. Kopumā 23 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī tika pārspēts visas valsts 31. marta siltuma rekords, izņemot Kolku un Mērsragu, kur dienvidaustrumu vējš nesa vēsu gaisu no Rīgas līča.^[49] +22 grādu atzīme tika pārsniegta arī Gulbenē, Rēzeknē, Skrīveros, Madonā un Zīlānos. Pirmo reizi 2024. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā tika reģistrēta pavasara pirmajā mēnesī, bija +20,8 grādi 1968. gada 30. martā Mērsragā. Savukārt 31. marta nacionālais siltuma rekords iepriekš bija +19,1 grāds, kas reģistrēts 2010. gadā Rucavā.^[50]
  • Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21,7 °C, līdz ar to tika uzstādīts jauns 31. marta, dekādes un visa mēneša siltuma rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts 1999. gadā, kad bija +17,9 grādi.^[51]

Aprīlis

• 1. aprīlis:
  • Teju visās Latvijas novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāks bija Daugavpilī, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +23,0 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais 1. aprīļa siltuma rekords. Iepriekšējais Latvijas rekords šīm datumam bija 2017. gadā, kad Rucavā gaiss iesila līdz +19,1 grādam. Vēl piecās novērojumu stacijās tika pārspēti aprīļa 1. dekādes siltuma rekordi, Bauskā ar +20,9 °C tika atkārtots aprīļa 1. dekādes siltuma rekords.^[52]
  • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +22,1 °C, tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās, kā arī aprīļa 1. dekādes gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1978. gadā, kad galvaspilsētā gaiss iesila līdz +17,7 grādiem.^[53]
  • Ļoti siltā laika un Sahāras tuksneša putekļu dēļ daudzviet bija sliktā gaisa kvalitāte.^[54]
• 2. aprīlis:
  • Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam Daugavpilī paaugstinoties līdz +23,1 °C. Tāpat Daugavpils novērojumu stacijā tika pārspēts aprīļa 1. dekādes siltuma rekords. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti vēl 11 novērojumu stacijās, tikmēr Kurzemes ziemeļrietumu daļā gaisa temperatūra nepārsniedza +5, +9 grādus.^[55]
  • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,9 °C, līdz ar to tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts 1913. gadā, kad bija +18,5 grādi.^[56]
• 3. aprīlis — naktī austrumu rajonos ilgstoši un vietām stipri lija, kā arī tika reģistrēti pavasarīgi pērkona negaisi. Pēcpusdienā lietus daudzviet pārgāja sniegā, dažviet valsts austrumu pusē nokrišņi aizvien bija intensīvi.^[57] Līdz plkst. 15.00 nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 40,4 mm jeb 117% no mēneša normas, Jēkabpilī — 24,6 mm jeb 66% no aprīļa normas, Skrīveros — 25,3 mm jeb 62% no mēneša normas, Zosēnos — 28 mm jeb 67% no mēneša normas. Ziemeļu vēja ātrums brāzmās daudzviet piekrastē, tai skaitā galvaspilsētā, pastiprinājās līdz 16-19 m/s.^[58]
• 7. aprīlis — trījās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,4 °C, Liepājā līdz +19,3 °C, Ventspilī gaiss iesila līdz +18,5 °C. Citviet gaisa temperatūra bija pārsvarā +10, +15 grādu robežās.^[59]
• 9. aprīlis — Daugavpilī tika uzstādīts jauns Latvijas absolūtais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — +26,2 °C.^[60] Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords tika reģistrēts 2018. gadā, kad bija +22,8 grādi. Tika pārspēts arī aprīļa pirmās dekādes jeb mēneša pirmo desmit dienu siltuma rekords. Šis kļuvis par agrāko datumu pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedza +26 grādus. Līdz šim visagrāk +26 grādu siltums Latvijā tika fiksēts 1964. gada 21. aprīlī, kad Rīgā bija +26,6 grādi. +25 grādu atzīme tika pārsniegta arī Bauskas un Zīlānu novērojumu stacijās, attiecīgi +25,1 °C un +25,3 °C.^[61] Kopā 18 novērojumu stacijās tika pārspēti siltuma rekordi un 17 novērojumu stacijās arī dekādes rekordi, tai skaitā Rīgā (+24,1 °C). Krietni vēsāks bija piekrastes rajonos, kur gaisa temperatūra vietām bija par 10—12 grādiem zemākā.^[62]

Zilsniedzītes Lielajos kapos, 2024. gada 11. aprīlī

• 10. aprīlis:
  • Daugavpils novērojumu stacijā otro dienu pēc kārtas tika uzstādīts jauns nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — +27,1 °C.^[63] Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2017. gadā, kad Mērsragā bija +19,1 grādi. Vienlaikus jau ceturto reizi tika labots aprīļa pirmās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat šie bija jebkad agrākie +27 grādi Latvijas teritorijā, iepriekš visagrāk pavasarī +27 grādu karstums tika fiksēts 1950. gadā, kad tas notika 23. aprīlī. Lielāka vai mazāka mēroga siltuma rekordi tika pārspēti tikpat kā visā Latvijā, taču no rietumiem sāka ieplūst vēsāks gaiss un dienas gaitā temperatūra pazeminājās un pēcpusdienā piekrastē bija tikai ap +7, +9 grādiem.^[64]
  • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +21,3 °C, līdz ar to tika uzstādīts jauns galvaspilsētas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2017. gadā, kad bija +19,1 grāds.^[65]
• 15. aprīlis — vējaina nakts daudzviet valstī, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū un Ventspilī — 24 m/s, kā arī Dobelē — 25 m/s.^[66]
• 19. aprīlis — lokāli rietumu rajonos agri no rīta sniga un izveidojās neliela sniega kārta, dienā arī galējos valsts austrumos tika reģistrēta neliela snigšana.^[67]

Snigšana Ventspils novada Ziru pagastā 20. aprīlī

• 22. aprīlis — no dienvidiem valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, sākumā nesot lietu, kas daudzviet pārgāja slapjā sniegā, sniegā, vietām pat stipri sniga.^[68] Izveidojās neliela sniega kārta, visvairāk sniega bija Kurzemē, Saldus un Stendes novērojumu stacijā vakarpusē uzsniga vairāk nekā 5 cm sniega.^[69]
• 23. aprīlis — biezākā sniega sega no rīta izveidojās Talsu novada Stendē — 11 cm, savukārt Saldū rīta agrumā bija 9 cm bieza sniega kārta. Citviet oficiālajās meteoroloģisko novērojumu stacijās sniega sega bija plānāka.^[70]
• 29. aprīlis — daudzviet, izņemot jūras piekrasti Kurzemē, gaiss iesila līdz +20, +23 grādiem, turpretī Ventspilī, vējam pūšot no jūras, nebija siltāks par +11 grādiem. Vakarpusē Stendes un Talsu pusē izveidojās nelieli gubu mākoņi, nesot lokālu lietu kopā ar pērkonu.^[71]

Maijs

• 1. maijs — Pāvilostas un Liepājas novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +25,1 °C un +24,9 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Citur Kurzemes piekrastē bija krietni vēsāks, Kolkā gaiss iesila tikai līdz +12,9 °C.^[72]
• 6. maijs — valstij pāri virzījās plaša nokrišņu zona, lielākajā daļā, izņemot ziemeļaustrumu rajonus, atnesot ilgstošu lietu. Visvairāk lija Rīgā, Stendē un Pāvilostā, kur nokrišņu daudzums līdz vakaram sasniedza attiecīgi 22 mm, 24 mm un 28 mm.^[73]
• 8. maijs — naktī un no rīta daudzviet Latvijā tika reģistrēta salna, termometra stabiņš noslīdēja līdz 0, –2 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz –2,6 °C, Rēzeknē termometra stabiņš noslīdēja līdz –2,3 °C, Daugavpilī un Madonā līdz –2,1 °C.^[74] Salna bija arī Kurzemes centrālajā daļā, Stendē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1,9 °C, bet Saldū līdz –1,7 °C.^[75]
• 9. maijs — auksta nakts tika piedzīvota lielā daļā Vidzemes un Latgales, kur gaiss atdzisa nedaudz zem –5 grādiem. Visaukstākais bija Madonā un Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –5,5 °C, bet Rēzeknē līdz –5,1 °C. Šajās vietās tika laboti aukstuma rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī Dagdas, Gulbenes un Alūksnes novērojumu stacijās, turklāt Dagdā un Rēzeknē tika uzstādīti arī visa maija mēneša aukstuma rekordi.^[76][77]
• 12. maijs — agri no rīta vietām zāles virskārtā bija salna, gaisa temperatūra plkst. 5.00 atsevišķās vietās gan valsts rietumu, gan valsts austrumu rajonos noslīdēja zem nulles, Stendē, Zosēnos un Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –1 grādam.^[78]
• 16. maijs — kopumā valstī iestājās meteoroloģiskā vasara — nepilnu mēnesi agrāk par normu. Tā sākas, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedz +15 grādus.^[79]
• 19. maijs:
  • Virs Latvijas aktīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas vietām visos reģionos atnesa lokālas pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un krusu.^[80] Visvairāk krusa skāra Tukuma un Jēkabpils novadu. Kalnciemā vienas stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 14,6 mm.^[81]
  • LVĢMC novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija no +21 grāda Ventspilī līdz +25,8 grādiem Madonā. Valsts austrumu, ziemeļaustrumu daļā spēkā bija dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.^[82]
• 21. maijs — Latgales dienvidu daļu, Sēliju un Zemgali skāra pērkona lietusgāzes, nokrišņu daudzums Dagdā sasniedza 28 mm jeb 46% no mēneša normas.^[83]

Negaisa tuvošanās Dobeles novada Dobeles pagastā 23. maijā

• 23. maijs — sākās pirmais vasaras sezonas karstuma vilnis. Ventspilī dienas vidū gaiss sakarsa līdz +29,2 °C, pārējā valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem. Vēsākais laiks saglabājās tikai Rīgas līča piekrastē Kurzemē, kur, piemēram, Kolkā maksimālā temperatūras atzīme bija tikai +19,1 grāds.^[84] Vēlā pēcpusdienā, pārsvarā Kurzemē, izveidojās pērkona negaisi, vēja brāzmas Ventspils novērojumu stacijā sasniedza 17,2 m/s, lokāli tika novērota arī krusa.^[85]
• 25. maijs — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajā daļā plosījās pērkona negaisi ar krasām vēja brāzmām un īslaicīgam lietusgāzēm. Rīgā negaisā laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 22 m/s, bet Bauskā — līdz 18 m/s, vietām tika lauzti koku zari.^[86] Dažu stundu laikā Rīgas ziemeļos Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 20 mm, savukārt Rūjienā — 16 mm. Daudzviet nobira arī krusa, ziņojumi par krusu tika saņemti no Sēlijas puses, Baložiem, Jūrmalas, Piņķiem un Ādažiem.^[87]

Negaiss Jūrmalas pludmalē 25. maijā

• 27. maijs — gaisam lielā daļā Latvijas sakarstot līdz +26, +29 grādiem, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks bija Priekuļos un Madonā, kur termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +29,4 °C un +29,5 °C. Jauni rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+23,8 °C), Liepājā (+27,9 °C), Ventspilī (+28,0 °C), Rūjienā (+28,3 °C) un Pāvilostā (+28,6 °C). Priekuļos tika atkārtots arī maija 3. dekādes karstuma rekords.^[88]
• 28. maijs — Ventspilī dienas otrajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30,1 °C un pirmo reizi 2024. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +30 grādus, pārspējot maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Citviet gaiss iesila līdz +26, +29 grādiem, vēsāks bija Kolkā, kur nebija siltāks par +22,2 grādiem.^[89][90]
• 29. maijs — lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Alūksnē — 36 mm. Staļģenē vējš negaisā pastiprinājās brāzmās līdz 17 m/s.^[91]

Jūnijs

• 1. jūnijs — visos valsts reģionos attīstījās gubu-lietus mākoņi, kas virzījās no dienvidaustrumiem, nesot daudzviet pērkona lietusgāzes, lokāli tās bija stipras un kopā ar krusas graudiem. Dienas vidū pērkona negaiss šķērsoja arī Rīgu, atnesot lietusgāzes, atsevišķās pilsētas daļās arī krusu, lokāli applūdinot ielas. Savukārt Ventspils novada Puzē negaisa lietusgāzes izskalojušas ceļus.^[92][93]
• 2. jūnijs — dienas gaitā, līdzīgi kā iepriekšējās dienās, virs valsts teritorijas veidojās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām. Kopumā tika reģistrēti daži tūkstoši zibens izlāžu, kā arī liels nokrišņu daudzums īsā laika periodā.^[94] Madonas novērojumu stacijā vienas stundas laikā nolija 15 mm, bet kopējais dienas nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm, Madonā tika fiksētas arī stiprākās vēja brāzmas negaisa laikā — 16 m/s.^[95]
• 7. jūnijs — ezeros un upēs ūdens temperatūra sasniedza +14, +23 grādus, siltākais ūdens bija pārsvarā Kurzemes, Latgales un Vidzemes upēs, bet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē ūdens temperatūra sasniedza +15, +20 grādus.^[96]
• 9. jūnijs — ar ciklonu saistīta oklūzijas fronte virzījās pāri Latvijas teritorijai, nakts un rīta stundās valsts rietumu un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos nesot nokrišņus, vietām intensīvus, Ventspils un Rucavas novērojumu stacijās nolija 11 mm. Dienvidaustrumu, dienvidu vējš naktī iegriezās no dienvidrietumiem, rietumiem un pastiprinājās, brāzmās sasniedzot 15-17 m/s. Frontes priekšpusē virs Rīgas un blakus esošajās teritorijās debesīs tika novērots izteikts ruļļa mākonis.^[97]
• 14. jūnijs — nakts otrajā pusē un dienā valsti no dienvidiem šķērsoja plaša nokrišņu zona, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē nesot lietu, vietām tas bija ilgstošs, savukārt Kurzemē laiks bija pārsvarā sauss.^[98]

Saulriets pie Juglas ezera, 2024. gada 14. jūnijs

• 17. jūnijs — izveidojoties mazkustīgiem gubu mākoņiem, pārsvarā centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrētas stipras lietusgāzes, kuras vietām pavadīja pērkona negaiss un krusa. Visvairāk nolija Siguldas un Zosēnu pusē, kur nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm.^[99]
• 19. jūnijs — no rīta Latvijai pāri virzījās plaša lietus zona, daudzviet ilgstoši, vietām arī stipri lija, dažviet, pārsvarā valsts austrumu rajonos tika reģistrēts pērkona negaiss. Spēcīgākie negaisi bija Latgalē, Daugavpilī negaisā laikā stiprais vējš radīja postījumus, nolaužot kokus un atsevišķus jumtus.^[100] Mērsragā dienas kopējāis nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, bet stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rēzeknē — 18 m/s.^[101]
• 23. jūnijs — pa nakti valsts teritoriju sasniedza ar nelielu ciklonu saistīta nokrišņu zona, lietus mākoņi pārstaigāja visu valsti, taču sevišķi tie skāra Kurzemes ziemeļus un Vidzemi, kur nokrišņu daudzums sasniedza 10-30 mm. Dienā lietus lielākoties šķērsoja austrumu rajonus.^[102]
• 27. jūnijs — valdīja sauss, saulains un karsts laiks, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstākais bija Daugavpilī, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +31,9 °C, uzstādot jaunu 27. jūnija nacionālo karstuma rekordu. Jauni karstuma rekordi tika pārspēti arī Zīlānos (+31,6 °C), Skrīveros (+31,3 °C), Rucavā (+30,4 °C) un Dobelē (+30,2 °C).^[103]
• 28. jūnijs:
  • Rīgā un vēl dažās novērojumu stacijās tika reģistrēta sezonas pirmā tropiskā nakts. Galvaspilsētas centrā temperatūra nakts stundās nenokritās zemāk par +21,6 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā tā bija +21,2 °C. Vēl tropiskā nakts tika reģistrēta Mērsragā +20,2 °C un Ventspilī +20,0 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija +14, +19 grādu robežās.^[104]
  • Tveicīga diena visā Latvijā, gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, visaugstākā temperatūra fiksēta Zīlānos un Mērsragā, +32,9 °C. Zīlānu novērojumu stacijā tika pārspēts mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, Dobeles novērojumu stacijā — dekādes rekords un vēl 12 novērojumu stacijās — diennakts rekordi. Jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts arī Rīgā, +32,0 °C (iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2022. gadā, +31,7 °C).^[105]

Jūlijs

• 1. jūlijs:
  • Minimālā gaisa temperatūra naktī Latvijas teritorijā bija +17, +22 grādi, tostarp piecos rītā reģistrētie +20 grādi Rīgas lidostā un +22 grādi pilsētas centrā, kā arī Daugavgrīvā. Rīgā tā bija otrā tropiskā nakts 2024. gada vasaras sezonā.^[106]
  • Aukstai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijai, naktī valsts rietumu daļā īslaicīgi stipri lija un dārdēja pērkons. Saldū tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s, Liepājas ostā — līdz 23 m/s. Arī lielākais nokrišņu daudzums bija Kurzemē — 20 mm Saldū un 31,5 mm Rucavā. Dienas gaitā spēcīgi lija valsts centrālajos un austrumu rajonos, ap plkst. 13.00 intensīvas lietusgāzes tika novērotas arī Rīgā, kā rezultātā applūda daudzas Rīgas ielas, uz kādu laiku apstājās tramvaju kustība.^[107] Nokrišņu daudzums līdz plkst. 14.00 Rīgas centrā sasniedza 23,3 mm jeb 29% no mēneša normas, Dobelē nolija 27,6 mm jeb 36% no jūlija normas, vēlāk līdzīga stipruma lietusgāzes skāra lielu daļu Vidzemes.^[108] Savukārt Meža kapos Cēsīs pērkona negaiss ar stipru vēju nodarīja plašus postījumus, nolaužot desmitiem koku.^[109]
  • Latgalē, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +29, +31 grādam, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā svelme valdīja Daugavpilī, kur jau dienas vidū, pirms aukstās frontes ierašanās, gaiss sakarsa līdz +31,5 °C.^[110][111]
• 4. jūlijs — uz austrumiem no Latvijas izveidojās negaisu sistēma ar nepārtrauktu siltā gaisa pieplūdumu un augšupplūsmu, dažu stundu laikā atnesot ļoti intensīvu zibeņošanu. Plašā Latvijas teritorijā īslaicīgi lija, vairāk un stiprāk — austrumu novados, vietām ducināja pērkons.^[112]
• 7. jūlijs — lietus zonai šķērsojot valsts teritoriju no rietumu puses, daudzviet lija, vietām stipri, kopā ar pērkonu.^[113] Maksimālā gaisa temperatūra bija no +20,7 grādiem Kolkā līdz +30,2 grādiem Daugavpilī.^[114]
• 11. jūlijs:
  • Teritorijas lielākajā daļā naktī gaisa temperatūra nebija zemākā par +17, +22 gradiem, līdz ar to vietām, arī galvaspilsētā, tika reģistrēta tropiskā nakts.^[115]
  • Vēlā pēcpusdienā Latvijas centrālajā daļā plosījās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, negaisa mākoņi virzījās no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem.^[116] Intensīvākās lietusgāzes un lielākais zibeņu skaits tika reģistrēts Bauskas novadā; stiprākais vējš, saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem, reģistrēts starp Bausku un Cerauksti, kur bijušas vēja brāzmas līdz 31 m/s, bet pašā Bauskā — 29 m/s.^[117] Negaiss Bauskā nogāza vairākus kokus un norāva jumtus, kopumā valstī līdz vakaram tika saņemti 45 izsaukumi, lielākā daļa — Bauskas apkārtnē (26), arī Siguldas novadā, Pierīgā un Cēsīs.^[118]
• 13. jūlijs — vakarā gar valsts centrālajiem rajoniem virzījās negaisa mākoņi, nesot vietām intensīvas lietusgāzes, Kalnciemā nokrišņu daudzums divu stundu laikā sasniedza 32,8 mm. Pēc plkst. 20.00 Olaines pusē tika novērots virpuļviesulis, kas nopostīja saules paneļu parku.^[119] Cits pērkona negaiss jau iepriekš šķērsoja Kurzemes centrālo daļu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, pērkons dārdēja arī Pāvilostas pusē.^[120]
• 17. jūlijs — pēc iepriekšējas karstas dienas, kad daudzviet Latvijā bija +26, +31 grāds, tika reģistrēta tropiskā nakts, piecos no rīta gaisa temperatūra Rīgas centrā sasniedza +22,8 °C, Daugavgrīvā +22,5 °C.^[121]

Alūksne, 21. jūlija vakars

• 22. jūlijs — rīta stundās vietām izveidojās bieza migla, kurā redzamība noslīdēja līdz dažiem simtiem metru.^[122]
• 24. jūlijs — daļā Vidzemes un Latgales stipri lija un zibeņoja, līdz vakaram Rūjienas un Rēzeknes novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza 18 mm un 15 mm. Rūjienā vienā stundā nolija 17,7 mm, bet kopā 18,4 mm.^[123]
• 26. jūlijs — ūdens temperatūra Daugavā no rīta sasniedza +23 °C, +25 °C, upēs pārsvarā +17 °C, +24 °C, Baltijas jūras piekrastē +21 °C, +22 °C, Rīgas līča piekrastē +21 °C, +23 °C.^[124]
• 28.—29. jūlijs — Latvijā plosījās vasarai netipiski spēcīgs ciklons "Kirstija", daudzviet atnesot ekstremāli stipras, ilgstošas lietusgāzes un spēcīgas vēja brāzmas. Līdz 28.07. vakaram spēcīgākie nokrišņi tika reģistrēti Kurzemē, laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedza 47,5 mm, Pāvilostā 48,1 mm, Liepājā, Saldū, Rucavā un Dobelē nolija 32-37 mm.^[125] Naktī uz 29.07. ļoti intensīvi ilgstoši nokrišņi šķērsoja Latvijas centrālajos rajonus, turklāt nakts gaitā būtiski pastiprinājās ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, sasniedzot vētras spēku. No lietavu sākuma līdz 29.07 plkst. 9.00 nokrišņu daudzums Kalnciemā sasniedza 193 mm (vairāk nekā divas jūlija mēneša normas), uzstādot jaunu Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekordu (iepriekšējais rekords bija Ventspilī 1973. gada 9. jūlijā, 160,2 mm). Līdzīgs rekords tika pārspēts arī Rīgā, lietus daudzumam divu dienu laikā sasniedzot 118 mm (iepriekšējais rekords bija 1986. gada 12.–13. jūlijā).^[126][127] Spēcīgākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija Rīgā (27 m/s) un Dobelē (25 m/s).^[128] Vētras un lietavu dēļ daudzviet, tostarp Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā, tika applūdinātas ielas, pagrabi un pat dzīvojamās ēkas, kā arī nolauzti koki, sevišķi daudz koku nogāzti Jūrmalā.^[129][130] Bez elektrības palika vairāki tūkstoši "Sadales tīkls" klientu, vietām negāja vilcieni, lietusgāžu dēļ upēs palielinājās ūdens līmenis.^[131]

Vētras sekas Jelgavā, 2024. gada 29. jūlijs

• 30. jūlijs — naktī virs Igaunijas vidienes veidojās daudzi lokāli negaisi, kas virzījās dienvidu virzienā un naktī Vidzemes vidienei un Ziemeļlatvijai atnesa lokālas, spēcīgas pērkona lietusgāzes.^[132]

Augusts

• 3. augusts — atsevišķiem gubumākoņiem virzoties pāri valsts vidienei, tika novērotas lokālas lietusgāzes, vietām ar pērkonu. Nepilnās 10 minūtēs Jelgavas centrā, pēc privātās meteoroloģiskās stacijas datiem nokrišņu daudzums sasniedza 17,4 mm, bet novērojumu stacijā "Staļģene" kopumā nolija 10,6 mm.^[133]
• 5. augusts — lielākajā daļā valsts samazinājās jūlija izskaņas lielo lietavu paaugstinātais ūdens līmenis upēs, taču vietām Lielupes baseinā tas paaugstinājās, pieplūstot ūdeņiem no Lietuvas; Mūsā pie Bauskas sākās straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās, un augsts ūdens līmenis saglabājās Svētē.^[134]
• 6. augusts — divu stundu laikā Alūksnes novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm, arī citviet, lielākoties Vidzemē, lokāli stipri lija un dārdēja pērkons.^[135]
• 11. augusts — pāri Vidzemei naktī virzījās gubu lietusmākoņi, atnesot vietām stiprus nokrišņus un intensīvu zibeņošanu.^[136] Tikmēr ap pusdienlaiku Salacgrīvā tika novērots ūdensstabs.^[137]

Ūdensstabs pie Salacgrīvas, 2024. gada 11. augusts

• 15. augusts — pastiprinoties augsta spiediena apgabalam, bija sauss, saulains laiks, gaiss iesila no +23,2 grādiem Kolkā un līdz +28,1 grādam Pāvilostā.^[138]
• 19. augusts — centrālos un austrumu rajonus naktī šķērsoja negaisa mākoņi, atnesot stipras un vietām ilgstošas lietusgāzes, Zemgales dienvidu daļā arī intensīvi zibeņoja. Diennakts nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 54,3 mm, Gulbenē 34,6 mm, Madonā 32,4 mm. Latvijas teritorijā kopumā tika reģistrēti nedaudz virs 3000 zibeņiem.^[139]
• 21. augusts — dienā un vakarā, vēlāk arī naktī Latviju šķērsoja atmosfēras fronte, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu, īpaši daudz lija un zibeņoja Kurzemes pusē. Pāvilostas novērojumu stacijā nolija 36 mm, Ventspilī 24,5 mm, Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm.^[140]
• 25. augusts:
  • Visā valstī bija tveicīgs laiks, gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +30 grādus, astoņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jelgavā valdīja lielākais karstums, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +32,0 °C. Kolkā, gaisam sakarstot līdz +30,7 °C, tika pārspēts augusta trešās dekādes rekords, bet Alūksnē tika atkārtots 25. augusta siltuma rekords (+27,5 °C). Rīgā termometra stabiņš sasniedza +31,2 °C, bet karstuma rekords netika pārspēts. Vakarā, virzoties aukstai atmosfēras frontei, dažviet lija un dārdēja pērkons.^[141][142]
  • Baltijas jūras piekrastē ūdens temperatūra sasniedza +20 grādus, bet Rīgas līča rietumos tā bija par dažiem grādiem vēsāka. Tikmēr ūdens temperatūra Latvijas ezeros un ūdenskrātuvēs bija +16, +21 grāds, bet Daugavā ūdens iesila no +18 līdz +21 grādam.^[143]
• 30. augusts — karstai gaisa masai valdot Latvijas teritorijā, vairākās valsts novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā 11 novērojumu stacijās termometra stabiņš pārsniedza +30 grādu atzīmi, visaugstāk gaisa temperatūra paaugstinājās Mērsragā, +31,6 °C, un 0,1 °C pietrūka līdz nacionālajam karstuma rekordam, kas tika fiksēts 1992. gadā Dagdā (+31,7 °C).^[144] Skultē termometra stabiņš sasniedza +30,0 °C, un tur tika atkārtots 1938. gada karstuma rekords, Liepājā un Stendē tika pārspēti arī dekādes rekordi.^[145]

Septembris

Siltākais septembris 100 gadu laikā Latvijā. Valstī kopumā vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16,1 °C, 3,8 °C siltāks par normu. Alūksnē bija lielākā novirze no normas — par 4,5 °C siltāks, galvaspilsētā — par 4,1 °C.

• 3. septembris — iestājoties anticiklonam, visā Latvijas teritorijā bija saulains un silts, austrumu un dienvidu rajonos arī karsts laiks, kur gaisa temperatūra sasniedza +27, +29 grādus. Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, +29,4 °C. 3. septembra karstuma rekordi tika pārspēti arī Rēzeknē (+27,7 °C), Madonā (+28,2 °C), Gulbenē (+28,2 °C), Daugavpilī (+28,5 °C), Zīlānos (+28,7 °C) un Skrīveros (+29,1 °C).^[146]
• 4. septembris:
  • Gaisa temperatūrai Bauskā pēcpusdienā paaugstinoties līdz +30,0 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekš karstākais 4. septembris bija 2002. gadā, kad Liepājā gaiss iesila līdz +28,9 grādiem. Kopumā Latvijas lielākajā daļā (20 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +25, +29 grādus, bez karstuma rekordiem palika tikai Ainaži, Dagda, Liepāja, Priekuļi un Rēzekne.^[147]
  • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,4 °C. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2002. gadā, kad galvaspilsētā bija +27,5 grādi.
• 7. septembris — Liepājā un Pāvilostā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisam sakarstot attiecīgi līdz +28,2 °C un +28,0 °C.^[148]
• 8. septembris — tika uzstādīts jauns Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, Liepājā termometra stabiņam pakāpjoties līdz +28,1 °C. Karstuma rekordi tika reģistrēti arī Pāvilostā (+27,7 °C), Rucavā (+27,7 °C) un Ventspilī (+27,4 °C).^[149]
• 14. septembris — gan nakts laikā, gan arī aizvadītajā dienā pāri Latvijas teritorijai virzījās kā nokrišņu zonas, tā arī atsevišķi gubu lietusmākoņi, nesot lietu, brīžiem stipru, un pērkona negaisu. Vietām arī intensīvi zibeņoja, tā bija viena no intensīvākajām zibeņošanām valstī šajā gadā.^[150] Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Bauskā, kur diennakts laikā nolija 44 mm, Jelgavā 37 mm, Kalnciemā un Vičakos 25 mm. Pērkona negaiss tika reģistrēts arī Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā.^[151]
• 16. septembris — 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vēl piecās novērojumu stacijās (Gulbenē, Rēzeknē, Dagdā, Zīlānos un Rūjienā) arī dekādes rekordi. Daudzviet termometra stabiņš sasniedza vai pārsniedza +25 grādus, visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspils novērojumu stacijā (+26,9 °C).^[152]
• 17. septembris — kārtējā ļoti silta, saulaina un vasarīga diena, daudzviet tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika uzstādīti Alūksnē (+25,2 °C), Dagdā (+25,2 °C), Daugavpilī (+26,7 °C), Gulbenē (+26,3 °C), Liepājā (+26,2 °C), Madonā (+26,5 °C), Priekuļos (+26,5 °C), Rēzeknē (+26,0 °C), Rūjienā (+26,2 °C), Zīlānos (+26,2 °C) un Zosēnos (+25,1 °C). Madonā un Priekuļos tika uzstādīti jauni dekādes rekordi, bet Zosēnos tika atkārtots dekādes rekords.^[153]
• 18. septembris — otro dienu pēc kārtas 11 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika pārspēti Skrīveros (+26,0 °C), Zosēnos (+25,8 °C), Zīlānos (+26,0 °C), Madonā (+25,3 °C), Rēzeknē (+25,8 °C), Priekuļos (+25,1 °C), Gulbenē (+25,8 °C), Dagdā (+25,1 °C), Alūksnē (+25,5 °C) un Bauskā (+25,2 °C). Savukārt Daugavpilī (+26,8 °C) tika uzstādīts jauns nacionālais 18. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[154]

Akmeņainās debesis Kaltenē 22. septembrī

• 24. septembris — Rīgā, Dagdā un Skultē, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +23,1 °C, +23,9 °C un +23,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts 2020. gadā, kad bija +22,9 grādi.^[155]
• 28. septembris:
  • Virs siltajiem Baltijas jūras ūdeņiem norisinājās aktīva konvekcija — veidojās lieli gubu lietusmākoņi, kas atnesa pērkona negaisu, krusu un krasas vēja brāzmas. Īsi pirms pusnakts viens no negaisa mākoņiem sasniedza Liepāju, tur atnesot īslaicīgas, stipras lietusgāzes ar krasām vēja brāzmām (Liepājas ostā līdz 29,4 m/s) un krusu. Rīta pusē Lietuvu, Sēliju un Vidzemes dienvidu daļu šķērsoja cita negaisa mākoņu sistēma ar līdzīgas intensitātes zibeņošanu, lietu un krasām vēja brāzmām. Līdz rītam Latvijas teritorijā tika reģistrēti nedaudz vairāk kā 1000 zibens izlāžu.^[156]
  • Latvijā noslēdzās meteoroloģiska vasara un sākās meteoroloģiskais rudens. Meteoroloģiskajai vasarai sākoties 16. maijā, tās garums sasniedza 135 dienas, atkārtojot garākās vasaras rekordu; tikpat gara meteoroloģiskā vasara Latvijā bija 2004. gadā. Četrās novērojumu stacijās Vidzemē – Madonā, Priekuļos, Rūjienā un Zosēnos – meteoroloģiskā vasara beidzās 19. septembrī, Rīgā meteoroloģiskā vasara sākās 15. maijā un noslēdzās 27. septembrī, tās garums sasniedza 136 dienas.^[157]
• 30. septembris — pirmo reizi 2024. gada rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles un zāles augstumā tika reģistrēta salna. Neliels simbolisks sals tika novērots Skrīveros (–0,4 °C), Madonā (–0,6 °C), Rūjienā (–0,8 °C), bet zemākā gaisa temperatūra bija Zosēnos (–1,3 °C).^[158][159]

Oktobris

• 4. oktobris — naktī novēroti ilgstoši nokrišņi, kas virzījās pāri austrumu un centrālajai valsts daļai.^[160]

Lietus mākoņi pie Neretas 2024. gada 4. oktobrī

• 5. oktobris — vietām Vidzemē un Kurzemē agra rīta stundās termometra stabiņš pazeminājās līdz nullei, bet valsts austrumu daļā izveidojās bieza migla, ar redzamību līdz 100–500 metriem.^[161]
• 6. oktobris — dzestra nakts novērota visā Latvijā, termometra stabiņš vietām noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra bija Zosēnu (–1,6 °C) un Madonas novērojumu stacijā (–1,8 °C). Ap nulli temperatūra svārstījās arī Latgalē, Zemgalē, Kurzemes centrālajā un dienvidrietumu daļā. Vietām zāles virskārtā veidojās salna, kā arī daudzviet sabiezēja migla. Siltākā nakts bija Ventspilī, Kolkā, Rīgā un Ainažos, kur nebija vēsāks par +4, +6 grādiem.^[162]
• 10. oktobris — ar brāzmainiem dienvidu-dienvidaustrumu vējiem Latvijā ieplūda siltas gaisa masas, lielākajā daļā valsts gaiss iesila līdz +14, +19 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Kurzemes dienvidrietumos — Rucavā (+19,9 °C) un Liepājā (+20,6 °C) uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsāks bija Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, Alūksnē termometra stabiņš sasniedza +11 grādu atzīmi.^[163][164]

Rudens Cēsīs, 2024. gada 12. oktobris

• 13. oktobris — dažviet valstī, tai skaitā Rīgā, rīta stundās izveidojās bieza migla, ar redzamību 100–500 metri, kas vietām saglabājās līdz priekšpusdienai. Gaiss atdzisa līdz –1 grādam, šāda temperatūra novērota Vidzemē, kā arī Daugavpils un Mērsraga pusē.^[165]
• 17. oktobris — bija skaidras debesis, gaisa temperatūra naktī vietām pazeminājās zem nulles, viszemāk termometra stabiņš ap saullēktu noslīdēja Daugavpilī, –3,3 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –2,7 °C, Skrīveros bija –2,3 °C, Zīlānos –1,8 °C, Dagdā un Bauskā –1,6 °C.^[166]
• 20. oktobris — Madonas novērojumu stacijā no rīta gaiss atdzisa līdz –4 grādiem. Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja arī Daugavpils, Dagdas un Gulbenes apkārtnē.^[167]
• 22. oktobris — valsts teritorijai pāri virzījās nokrišņu zona, dažviet, galvenokārt Kurzemes un Vidzemes ziemeļu daļā mēreni stipri lija. Diennakts laikā visvairāk nolija Ziemeļkurzemē — Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 16,6 mm.^[168]
• 27. oktobris — saglabājās diezgan silts laiks, gaisa temperatūra sasniedza +7, +13 grādus, siltākais laiks valdīja Liepājā un Rucavā.^[169]

Novembris

• 1.—2. novembris — laikapstākļus Latvijas teritorijā noteica ciklons "Jakob", tā ietekmē pūta spēcīgs rietumu-ziemeļrietumu vējš un tika reģistrēti nokrišņi, tostarp arī pirmais sniegs.^[170] Vēja pastiprināšanās sākās 01.11. pēcpusdienā, līdz plkst. 16.00 stiprākais vējš tika fiksēts Rīgā — 23 m/s, Daugavgrīvā 22 m/s, citviet valstī līdz 15-20 m/s. Īslaicīgi ieplūda ļoti silts gaiss, Mērsragā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +14,9 °C, Kolkā līdz +13,8 °C, kur tika uzstādīts jauns siltuma rekords.^[171] 02.11. naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgas ziemeļos Daugavgrīvā — 25,8 m/s un Ventspilī — 25,3 m/s, Rīgas centrā — 23,1 m/s. Vietām, pārsvarā valsts austrumos tika novērots sezonas pirmais slapjais sniegs, Rīgā rīta agrumā tika reģistrētas pāris zibens izlādes, bet dažviet gubumākoņi atnesa arī krusas un ledus graudus.^[172] Vējš pakāpeniski sāka mazināties 02.11. dienas otrajā pusē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdz pēcpusdienā devās uz 169 izsaukumiem, kas bija saistīti ar spēcīgā vēja radīto seku novēršanu. Visvairāk izsaukumu tika reģistrēti Vidzemē — 49, Rīgas reģionā tika saņemti 37 izsaukumi, Rīgas pilsētā — 39, savukārt Zemgalē tika saņemti 16 izsaukumi, bet Kurzemē — 13.^[173]
• 4. novembris — nakts gaitā, pastiprinoties jaunam ciklonam, atkal dažviet pūta ļoti stipri vēji, maksimālās vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, daļā valsts teritorijas 20-24 m/s, visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgā — Daugavgrīvā un galvaspilsētas centrā attiecīgi 24,1 m/s un 24,5 m/s. Pirms pusnakts, iepriekšējas dienas vēlā vakarā Rīgā vējš brāzmās lokāli pastiprinājās līdz 25 m/s. Stiprais vējš Rīgas līča dienvidos izraisīja ūdens līmeņa paaugstināšanos.^[174]
• 9. novembris — valdīja dūmakains, mākoņains laiks, smidzināja, dienas pirmajā pusē vietām saglabājās migla. Upēs turpinājās mazūdens periods — upju notece bija zem ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām.^[175]
• 14. novembris — zema spiediena ieplakai šķērsojot valsts teritoriju, pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, nesot nelielu, bet ilgstošu lietu, austrumu rajonos arī slapju sniegu, sniegu, vakarpusē dažviet izveidojās sezonas pirmā neliela sniega kārta.^[176][177]
• 16. novembris — septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika uzstādīti Kolkā (+10,9 °C), Skrīveros (+9,7 °C), Madonā (+9,5 °C), Rūjienā (+9,5 °C), Gulbenē (+9,4 °C), Dagdā (+8,9 °C) un Zosēnos (+8,5 °C). Vēl četrās novērojumu stacijās: Daugavpilī (+9,6 °C), Ainažos (+9,7 °C), Rēzeknē (+9,0 °C) un Priekuļos (+8,8 °C) tika atkārtoti diennakts rekordi.^[178]

Gada pārskati

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2024. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces

1. Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2024.
2. Toms Bricis, twitter.com, 02.01.2024.
3. Janvāra otrais rīts līdz šim aukstākais šoziem, ciklons.tvnet.lv, 02.01.2024.
4. FOTO ⟩ Piektdien aukstums nedaudz atkāpsies, taču daudzviet turpinās snigt, ciklons.tvnet.lv, 05.01.2024.
5. Meteo.lv, twitter.com, 07.01.2024.
6. Toms Bricis, twitter.com, 07.01.2024.
7. Svētdienas rīts Rīgā – aukstākais pēdējos astoņos gados, lsm.lv, 07.01.2024.
8. Meteo.lv, twitter.com, 08.01.2024.
9. Gaisa temperatūra daudzviet noslīdējusi līdz pēdējo gadu zemākajai atzīmei, lsm.lv, 08.01.2024.
10. Divās vietās pārspēts 8. janvāra aukstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 08.01.2024.
11. VIDEO ⟩ Spēcīgā puteņa dēļ Rīgā apgrūtināta braukšana; kavējas sabiedriskais transports, tvnet.lv, 12.01.2024.
12. Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2024.
13. Pirmdien daudzviet gaidāms sniegs, ciklons.tvnet.lv, 15.01.2024.
14. Meteo.lv, twitter.com, 16.01.2024.
15. Puteņa dēļ vietām ļoti slikti braukšanas apstākļi; var kavēties arī lidojumi, lsm.lv, 16.01.2024.
16. Otrdien stipri snigs un saglabāsies aukstums, ciklons.tvnet.lv, 16.01.2024.
17. Operatīvā informācija Arhivēts 2022. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 21.01.2024.
18. Trešdien Latvijā bagātīgi snigs, puteņos un līs, ciklons.tvnet.lv, 24.01.2024.
19. Ūdenslīmenis upēs svārstās vai pazeminās^{[novecojusi saite]}, videscentrs.lvgmc.lv, 28.01.2024.
20. FOTO ⟩ Kuldīgas novadā no krastiem iziet Nabas ezers, tvnet.lv, 28.01.2024.
21. Kolkā sasniegts 29. janvāra siltuma rekords, lsm.lv, 29.01.2024.
22. Jānis Trallis, twitter.com, 03.02.2024.
23. Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/03/2024 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
24. Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2024.
25. Sniega sega dažviet Vidzemē pieaugusi par gandrīz 20 cm, lsm.lv, 07.02.2024.
26. Rīgā ceturtdien uzsniguši 11 centimetri sniega, ciklons.tvnet.lv, 08.02.2024.
27. Jānis Trallis, twitter.com, 12.02.2024.
28. Daļā Latvijas sācies meteoroloģiskais pavasaris, twitter.com, 14.02.2024.
29. Jānis Trallis, twitter.com, 16.02.2024.
30. Liepājā pārspēts 99 gadus sens siltuma rekords, lsm.lv, 16.02.2024.
31. Gaisa temperatūras rīks, klimats.meteo.lv, 17.02.2024.
32. Pēcpusdienā dažviet gaiss iesils līdz +7 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 22.02.2024.
33. Līdz februāra beigām valdīs marta nogalei atbilstoši laikapstākļi, lsm.lv, 23.02.2024.
34. Jānis Trallis, twitter.com, 24.02.2024.
35. Toms Bricis, twitter.com, 26.02.2024.
36. Tuvākajās dienās pali Daugavā kļūs intensīvāki^{[novecojusi saite]}, videscentrs.lvgmc.lv, 26.02.2024.
37. Vairākās vietās siltuma rekords; Rucavā temperatūra sasniegusi 12,8 grādus, lsm.lv, 01.03.2024.
38. Meteo.lv, twitter.com, 01.03.2024.
39. «FOTO ieskats: Daugavā starp Jēkabpili un Pļaviņām ūdens līmenis pazeminās». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-10.
40. Meteo.lv, twitter.com, 03.03.2024.
41. Ceturtdiena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 07.03.2024.
42. Pirmdiena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 11.03.2024.
43. Pārspēts 15. marta siltuma rekords Latvijā, lsm.lv, 15.03.2024.
44. Meteo.lv, twitter.com, 15.03.2024.
45. Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2024.
46. Pirmdienas rītā vietām snieg; ceļi ir apledojuši, ciklons.tvnet.lv, 18.03.2024.
47. Martins Bergšteins, twitter.com, 27.03.2024.
48. Meteo.lv, twitter.com, 28.03.2024.
49. Martins Bergšteins, twitter.com, 31.03.2024.
50. Labots mēneša siltuma rekords Latvijā, lsm.lv, 31.03.2024.
51. Latvijā labots mēneša siltuma rekords, delfi.lv, 31.03.2024.
52. Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2024.
53. Valsts lielākajā daļā pārspēts 1. aprīļa siltuma rekords, lsm.lv, 01.04.2024.
54. Meteorologi brīdina par sliktu gaisa kvalitāti Sahāras tuksneša putekļu dēļ, lsm.lv, 01.04.2024.
55. Meteo.lv, twitter.com, 02.04.2024.
56. Gaisa temperatūras rīks, klimats.meteo.lv, 02.04.2024.
57. Jānis Trallis, twitter.com, 03.04.2024.
58. Daugavpilī kopš vakardienas nolijusi vairāk nekā mēneša norma, ciklons.tvnet.lv, 03.04.2024.
59. Meteo.lv, twitter.com, 07.04.2024.
60. Šis ir siltākais 9. aprīlis Latvijas vēsturē; Daugavpilī 26,2 grādi, lsm.lv, 09.04.2024.
61. Toms Bricis, twitter.com, 09.04.2024.
62. Meteo.lv, twitter.com, 09.04.2024.
63. Toms Bricis, twitter.com, 10.04.2024.
64. Siltuma vilnis noslēdzas ar iespaidīgu rekordu – Daugavpilī 27,1 grāds, lsm.lv, 10.04.2024.
65. Meteo.lv, twitter.com, 10.04.2024.
66. Jānis Trallis, twitter.com, 15.04.2024.
67. Meteo.lv, twitter.com, 19.04.2024.
68. Martins Bergšteins, twitter.com, 22.04.2024.
69. Jānis Trallis, twitter.com, 22.04.2024.
70. Biezākā sniega sega izveidojusies Kurzemē, vietām virs 10 centimetriem, lsm.lv, 23.04.2024.
71. Martins Bergšteins, twitter.com, 29.04.2024.
72. Ceturtdiena būs saulaina un silta, lsm.lv, 02.05.2024.
73. Līdz maija vidum bieži būs salnas un sauss laiks, lsm.lv, 07.05.2024.
74. Toms Bricis, twitter.com, 08.05.2024.
75. Meteo.lv, twitter.com, 08.05.2024.
76. Salam pārsniedzot -5 grādus, Latvijas austrumos piedzīvots aukstuma rekords, lsm.lv, 09.05.2024.
77. Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2024.
78. Operatīvā informācija Arhivēts 2022. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 12.05.2024.
79. Jānis Trallis, x.com, 17.05.2024.
80. Martins Bergšteins, x.com, 19.05.2024.
81. Toms Bricis, x.com, 19.05.2024.
82. Pirmdiena būs saulaina, bet vietām iespējams negaiss, ciklons.tvnet.lv, 20.05.2024.
83. Trešdiena gaidāma saulaina, bet vējaina, ciklons.tvnet.lv, 22.05.2024.
84. Līdz mēneša beigām spēkā dzeltenais brīdinājums par karstumu, lsm.lv, 24.05.2024.
85. Meteo.lv, x.com, 23.05.2024.
86. Meteo.lv, x.com, 25.05.2024.
87. Sestdienas pēcpusdienā Latvijā līdz ar pērkona dārdiem novērota krusa un, iespējams, arī virpuļviesulis, ciklons.tvnet.lv, 25.05.2024.
88. Meteo.lv, x.com, 27.05.2024.
89. Meteo.lv, x.com, 28.05.2024.
90. Pirmo reizi šogad Latvijā temperatūra sasniegusi 30 grādus, lsm.lv, 28.05.2024.
91. Ceturtdiena būs karsta, pēcpusdienā un vakarā brīdina par negaisu, ciklons.tvnet.lv, 30.05.2024.
92. Martins Bergšteins, x.com, 01.06.2024.
93. FOTO UN VIDEO ⟩ Sestdienas pēcpusdienā Rīgā līdz ar negaisu novērota arī pamatīga krusa, ciklons.tvnet.lv, 01.06.2024.
94. Meteo.lv, x.com, 02.06.2024.
95. Pirmdien vietām gaidāms lietus, ciklons.tvnet.lv, 03.06.2024.
96. Meteo.lv, x.com, 07.06.2024.
97. Tuvākajās dienās saglabāsies lietains un vējains laiks, no nedēļas vidus laika apstākļi sāks uzlaboties, videscentrs.lvgmc.lv, 09.06.2024.
98. Piektdien daudzviet Latvijā būs lietains laiks, vienīgi Kurzemē – sauss, lsm.lv, 13.06.2024.
99. Toms Bricis, x.com, 17.06.2024.
100. Toms Bricis, x.com, 19.06.2024.
101. Ceturtdiena gaidāma saulaina, bet vējaina, ciklons.tvnet.lv, 20.06.2024.
102. Martins Bergšteins, x.com, 23.06.2024.
103. Meteo.lv, x.com, 27.06.2024.
104. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, x.com, 28.06.2024.
105. Meteo.lv, x.com, 28.06.2024.
106. Tropiski silto rītu vietām nomainīs spēcīga krusa un vētra, ciklons.tvnet.lv, 01.07.2024.
107. Toms Bricis, x.com, 01.07.2024.
108. Latvijā daudzviet stipras lietusgāzes; Rīgā nolijusi trešdaļa no normas, lsm.lv, 01.07.2024.
109. Toms Bricis, x.com, 01.07.2024.
110. Vairākās vietās Latgalē un Vidzemē pārspēts 1. jūlija karstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 01.07.2024.
111. Meteo.lv, x.com, 01.07.2024.
112. Martins Bergšteins, x.com, 04.07.2024.
113. Meteo.lv, x.com, 07.07.2024.
114. Pirmdien Latvijā sauli brīžiem aizsegs mākoņi, ciklons.tvnet.lv, 08.07.2024.
115. Sestdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes un lokāli iespējamas postošas vēja brāzmas, videscentrs.lvgmc.lv, 12.07.2024.
116. Meteo.lv, x.com, 11.07.2024.
117. VIDEO ⟩ Tūkstošiem mājsaimniecību palikušas bez elektrības. Vētra Latvijā pieņemas spēkā, tvnet.lv, 11.07.2024.
118. Latvijas centrālajā daļā stiprs negaiss; plaši vētras postījumi Bauskā, lsm.lv, 11.07.2024.
119. Toms Bricis, x.com, 13.07.2024.
120. Latviju šķērso bīstami negaisa mākoņi; Lietuvā plosījies tornādo, lsm.lv, 13.07.2024.
121. Operatīvā informãcija, videscentrs.lvgmc.lv, 17.07.2024.
122. Meteo.lv, x.com, 22.07.2024.
123. Linards Dedzis, x.com, 24.07.2024.
124. Jūlija pēdējās dienās nokrišņu ietekmē gaidāma ūdenslīmeņa paaugstināšanās upēs, videscentrs.lvgmc.lv, 26.07.2024.
125. Meteo.lv, x.com, 28.07.2024.
126. Meteo.lv, x.com, 29.07.2024.
127. Aizvadīto dienu lietavas – spēcīgākās vismaz pēdējo 80 gadu laikā, lsm.lv, 29.07.2024.
128. Jānis Trallis, x.com, 29.07.2024.
129. REPORTĀŽA no Jūrmalas: Ielas kā upes un apjomīgi postījumi kokiem, lsm.lv, 29.07.2024.
130. Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki, tvnet.lv, 29.07.2024.
131. Vētrā cietis Rīgas Doma jumts un dārzs, lsm.lv, 29.07.2024.
132. Otrdienas pēcpusdienā vietām gaidāmas jaunas pērkona lietusgāzes, ciklons.tvnet lv, 30.07.2024.
133. Martins Bergšteins, x.com, 03.08.2024.
134. Pirmdiena gaidāma lietaina, ciklons.tvnet.lv, 05.08.2024.
135. Meteo.lv, x.com, 06.08.2024.
136. Meteo.lv, x.com, 11.08.2024.
137. Toms Bricis, x.com, 11.08.2024.
138. Piektdien Latvijā gaiss sakarsīs līdz pat +29 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 16.08.2024.
139. Martins Bergšteins, x.com, 19.08.2024.
140. Meteo.lv, x.com, 22.08.2024.
141. Meteo.lv, x.com, 25.08.2024.
142. Martins Bergšteins, x.com, 25.08.2024.
143. Foto ⟩ Baltijas jūras piekrastē ūdens jau sasilis līdz +20 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 25.08.2024.
144. Martins Bergšteins, x.com, 30.08.2024.
145. Meteo.lv, x.com, 30.08.2024.
146. Meteo.lv, x.com, 03.09.2024.
147. Jauns 4. septembra karstuma rekords: 30 grādi; arī ceturtdiena būs karsta, lsm.lv, 04.09.2024.
148. Gaisa temperatūras rīks, klimats.meteo.lv, 07.09.2024.
149. Meteo.lv, x.com, 08.09.2024.
150. Jānis Trallis, x.com, 13.09.2024.
151. Meteo.lv, x.com, 14.09.2024.
152. Meteo.lv, x.com, 16.09.2024.
153. Meteo.lv, x.com, 17.09.2024.
154. Pārspēts visas Latvijas 49 gadu 18. septembra siltuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 18.09.2024.
155. Meteo.lv, x.com, 24.09.2024.
156. Martins Bergšteins, x.com, 28.09.2024.
157. Latvijā svētdien sācies meteoroloģiskais rudens, tvnet.lv, 29.09.2024.
158. Pirmo reizi šoruden temperatūra Latvijā zem nulles; pirmdiena būs saulaina, lsm.lv, 30.09.2024.
159. Meteo.lv, x.com, 30.09.2024.
160. Naktī uz piektdienu Latvijas lielākajā daļā gaidāms lietus, ciklons tvnet.lv, 03.10.2024.
161. Latvijas austrumos sestdienas rītā izveidojusies bieza migla, ciklons.tvnet.lv, 05.10.2024.
162. Meteo.lv, x.com, 06.10.2024.
163. Toms Bricis, x.com, 10.10.2024.
164. Meteo.lv, x.com, 10.10.2024.
165. Svētdienas rītā daudzviet izveidojusies bieza migla, ciklons.tvnet.lv, 13.10.2024.
166. Meteo.lv, x.com, 17.10.2024.
167. Oktobra 2. dekādes apskats, klimats.meteo.lv, 21.10.2024.
168. Trešdiena atnesīs brāzmainu vēju, ciklons.tvnet.lv, 23.10.2024.
169. Foto ⟩ Jaunā nedēļa sāksies ar saulainu laiku, vienīgi Latgalē vietām īslaicīgi līs, ciklons.tvnet.lv, 28.10.2024.
170. Meteo.lv, x.com, 01.11.2024.
171. Toms Bricis, x.com, 01.11.2024.
172. Meteo.lv, x.com, 02.11.2024.
173. VUGD saņēmis 169 izsaukumus saistībā ar spēcīgā vēja postījumiem, tvnet.lv, 02.11.2024.
174. Nedēļas nogalē rudens vētras atnesušas brāzmainu vēju un arī pirmo sniegu, videscentrs.lvgmc.lv, 04.11.2024.
175. Meteo.lv, x.com, 08.11.2024.
176. Toms Bricis, x.com, 14.11.2024.
177. Martins Bergšteins, x.com, 14.11.2024.
178. Gaisa temperatūras rīks, klimats.meteo.lv, 16.11.2024.

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)