Škofja Loka
From Wikipedia, the free encyclopedia
| Škofja Loka | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| |||
  Škofja Loka | |||
| Koordinātas: 46°10′2″N 14°18′11″E | |||
| Valsts |
 Slovēnija | ||
| Statistiskais reģions | Goreņska | ||
| Pirmoreiz minēta | 974 | ||
| Pilsētas tiesības pirmoreiz minētas | 1274 | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Roberts Strahs | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 4,5 km2 | ||
| Augstums | 354 m | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| • kopā | 11 797 | ||
| • blīvums | 2 600/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | skofjaloka.si | ||
|
Atjaunots 2020. gada martā | |||
 Škofja Loka Vikikrātuvē | |||
Škofja Loka (slovēņu: Škofja Loka, IPA: [ˈʃkoːfja ˈloːka], vācu: Bischoflack) ir pilsēta Slovēnijā. Tā ir Škofja Lokas pašvaldības ekonomiskais, kultūras, izglītības un administratīvais centrs Goreņskas jeb Augškraņskas statistiskajā un vēsturiskajā reģionā.[1] Pilsētā ir apmēram 12 000 iedzīvotāju.
Škofja Loka atrodas līdz 354 metru augstumā[2] Poļane Soras un Selška Soras upju saplūšanas vietā, kurā tās izveido Soras upi, Soras līdzenuma pārejā Škofja Lokas un Polhovgradecas paugurainēs. Apkaimē atrodas Lokas kalni, pilsētas tuvumā daudz karsta kritalu. Tās vecais centrs izvietojies uz upju terasēm, un sastāv no Pilsētas un Lejas laukumiem (Mestni trg, Plac un Spodnji trg, Lóntrg). Uzkalnā virs pilsētas atrodas Lokas pils, kurā mūsdienās atrodas Lokas muzejs.[3] Virs pils paceļas kaļķakmens kalni — Kranceļa kalns (475 m) un Štangrufs (472 m). Uz ziemeļiem no pilsētas centra atrodas Kamnitnika kalns (414 m), kas pazīstams ar saviem konglomerātu iežiem un iekļauts dabas pieminekļu sarakstos. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas Virška līdzenums (slovēņu: Virško polje), caur kuru Poļane Sora plūst pirms pievienošanās Selška Sorai. Nosaukums Viršk ir vācu Hirsacker “prosas lauka” izkropļojums, kas radies no tur tika agrāk audzētās prosas.[4]
Škofja Loka 973. gadā tika minēta kā Lonca (tolaik tā bija pašreizējā Staraloka apmēram 500 m no tagadējā pilsētas centra); un vēlāk arī kā Lonka 1160. gadā, Lok 1192. un 1197., Scofolotti 1293. un Scofioloco 1295. gadā, citu vārdu starpā. Nosaukums burtiski nozīmē “bīskapa (mitrā) pļava”, atsaukdamies uz Freizingas bīskapu īpašumtiesībām.[5]
Pilsētas ģerbonī redzama mora galva, kura tur novietota pateicībā par to, ka vienam no bīskapiem kalpojošais moris ceļojuma laikā šai apkaimē izglābis to no lāča.
Agrīnā vēsture
973. gadā imperators Oto II piešķīra Škofja Loku Bavārijas pilsētas Freizingas bīskapiem, un nākamos tūkstoš gadus pilsētas vēsture bija saistīta ar tālo baznīckungu vēsturi.[5][6] Pilsētas aizsardzības vajadzībām tika uzcelta pils un tornis, kas vēlāk kļuva par bīskapa gubernatora rezidenci. 11. vai 12. gadsimtā imperators Oto III piešķīra bīskapiem tiesības kalt monētas un iekasēt nodevas. Škofja Loka pirmo reizi tika pieminēts kā tirgus tiesību īpašniece 1248. gadā, bet ar pilsētas tiesībām — 1274. gadā. Škofja Loka ieguva sienas 14. gadsimtā, ar tām tika uzbūvēti 5 torņi un 5 vārti. 1457. gadā pilsētā iebruka un to nodedzināja Ceļes grāfu karavadonis Jans Vitovecs. 1476. gadā Škofja Lokai veiksmīgi uzbruka osmaņi. Šajā laikā pilsēta cieta arī no mēra un ugunsgrēkiem, tomēr tā, būdama aktīvs amatniecības centrs, pastāvīgi atjaunojās. Zemnieku sacelšanās Škofja Lokā notika 1488., 1492. un 1515. gadā. Škofja Loka tika iznīcināta 1511. gada Idrijas zemestrīcē, bet drīz to atkal atjaunoja ar bīskapa Filipa centieniem. Luterānisms tika ieviests Škofja Lokā 1526. gadā. Pret jauno reliģiju tika pieņemti likumi, un 1601. gadā pilī tika sasaukta Pretreformācijas komiteja, kuras rezultātā tika sadedzinātas protestantu grāmatas.[6]
Lielu daļu pilsētas izpostīja ugunsgrēki 1660. un 1698. gadā. Aizsardzības sienas pakāpeniski novecoja un lielākoties tika nojauktas kopā ar pilsētas vārtiem 1789. gadā.[6]
XIX gadsimts
1803. gadā vācu valstiņu sakārtošanas (mediatizācijas) laikā Freizingas bīskapija tika likvidēta, un Škofja Loku pievienoja Austrijas Karniolas (Kraņskas) hercogistei. Škofja Loka bija pirmā Karniolas pilsēta, kas saņēma elektrisko apgaismojumu, jau pirms 1895. gada Ļubļanas zemestrīces.[6]
Otrais pasaules karš
Itālijas spēki Škofja Loku okupēja 1941. gada 13. aprīlī. Jau 17. aprīlī itāliešus aizstāja Vācijas iestādes. Pirmos pilsētas iedzīvotāju arestus gestapo uzsāka 1941. gada 6. maijā, un nākamajās nedēļās 26 ģimenes tika deportētas uz Serbiju. Visa kara laikā šajā apgabalā aktīvi darbojās pretvācu partizānu vienības. 1944. gada 9. februārī vācu spēki nošāva 50 ķīlniekus, atriebjoties par vācu karavīra nogalināšanu. Partizāni ienāca pilsētā 1945. gada 9. maijā.[6] Pēc kara Lokas pils tika izmantota karagūstekņu un politieslodzīto turēšanai.[7][8][9]
Masu kapi
Škofja Loka ir septiņu zināmu masu kapu vieta, kuri radīti tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Divas papildu masu kapavietas, kas saistītas ar tām, atrodas blakus esošajā Vincarjē. Vācu un citi karagūstekņi tika aprakti Gabrovā, Bodovļē, Trņē, Pevno un citās vietās. Vairākos objektos Lokas pilī un ap to tika noslepkavots un apbedīts nezināms skaits vietējo kolaborantu — provācisko miliču no "Slovēņu mājsardzības" (Slovensko domobranstvo), karagūstekņu un slovēņu civiliedzīvotāju, kā arī, iespējams, citu tautību upuru.
Pēckara stāvoklis
Pilsētas varas iestādes pārņēma Lokas pili 1959. gadā.[7] Škofja Lokai ir viens no vislabāk saglabātajiem viduslaiku pilsētas centriem Slovēnijā, un 1987. gadā pilsēta tika pasludināta par kultūras pieminekli.
Kopienas baznīca Škofja Lokā ir veltīta Svētajam Jēkabam. Tā būvēta 15. gadsimtā.[10] Citas baznīcas pilsētā ir veltītas Nevainīgajai ieņemšanai,[11] Svētajai Annai,[12] un Bēdu Dievmātei.[13] Pilsētas kapos ir arī Jēzus augšāmcelšanai veltīta kapela.[14]
.jpg)
Škofja Loka ir Škofja Lokas Ciešanu gājiena dzimtene (latīņu: Processio locopolitana), kas ir vecākā luga Slovēnijā. Tas bija Kristus ciešanu gājiens lugas veidā, kas katru gadu notika Lielajā piektdienā līdz 1751. gadam. Tekstu tā pašreizējā formā, balstoties uz vecāku tradīciju, ap 1715. gadu uzrakstīja kapucīnu pāters Romualds (Lovrencs Marusičs). Tas atspoguļo Jēzus ciešanas. 1999. gadā luga tika atdzīvināta ar aktieru amatieru centieniem. Teatralizēto gājienu atkārtoja 2000., 2009. un 2015. gadā, un tas tika plānots no jauna 2021. gadā. Šajā iestudējumā piedalās pāri par 600 aktieru, no kuriem ap 80 jātnieku, un tas tiek sadalīts pa 20 skatuvēm. Notikums 2016. gadā tika iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Kopš 1967. gada katru gadu Škofja Lokā tiek rīkota Grohara vizuālās mākslas kolonija. Pirms 1991. gada gan Serbijas pilsētā Smederevska Palankā, gan Škofja Lokā atradās Grohara mākslas kolonijas.
Škofja Lokas kapucīnu klosteris Kapucīnu laukumā vecpilsētas daļā tika celts no 1707. līdz 1713. gadam. Tajā ir bibliotēka ar apmēram 30 000 grāmatu krājumu, starp tām ap 5200 senu. Pazīstamākās, neskaitot Škofja Lokas Ciešanu gājienu,no tām ir Jurija Dalmācieša Bībeles kopija (pirmais Bībeles tulkojums slovēņu valodā, 1584), Dictionarium quatuor linguarum (pirmā slovēņu daudzvalodu vārdnīca, 1592), divi sējumi no Karniolas hercogistes slava (sīks Slovēnijas un Istrijas centrālās daļas apraksts; 1689. gads), dažas 16. gadsimta Platona un Aristoteļa kopijas un Ēzopa fabulas, Johanna Zāna 17. gadsimta beigu apkopojums par matemātiku un dabas vēsturi un citas.[15]
Caur pilsētu ved vietējas nozīmes ceļi Ļubļana — Tolmina un Kraņa — Cerkno, 3 km attālumā no centra atrodas dzelzceļa stacija uz līnijas Jesenice - Ļubļana..
Tilti pār upēm saista pilsētas centru ar Pustelas ciemu (Pustelas tilts pār Poļana Soru) un ar Kapucīnu priekšpilsētu, kā arī ar pilsētas jaunāko daļu (Akmens u. c. tilti pār Selška Soru).
Dvīņu pilsētas un māsu pilsētas
Tabora, Čehija
Freizinga, Vācija
Smederevska Palanka, Serbija
Māsmehelena, Beļģija
Rokspringsa, Vaiominga, ASV[16]
2011. gadā Škofja Loka kļuva par Pilsētu sadraudzības asociācijas Douzelage locekli, kurā ietilpst 27 pilsētas no visas Eiropas Savienības. Šī aktīvā pilsētu sadraudzība tika aizsākta 1991. gadā, un tajā regulāri notiek pasākumi, piemēram, produktu tirgus no visām citām valstīm un festivāli.[17][18] Latviju šajā sadraudzībā pārstāv Sigulda.
- Jans Oblaks (slovēņu: Jan Oblak, 1993), slovēņu futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
