graudi, kurus iegūst no prosaugu ģints graudzālēm From Wikipedia, the free encyclopedia
Prosa ir labība. Suga, no kuras pārsvarā iegūst prosas putraimus, ir parastā prosa jeb sējas sāre (Panicum miliaceum L.). To galvenokārt audzē Ķīnā, Mongolijā, Japānā, Indijā, Eiropas dienvidu rajonos. Izmanto arī lopbarībai kā zaļmasu un sienu. Graudos ir aptuveni 10-15% olbaltumvielu, >50% ogļhidrātu, ~3,8% tauku[1].
.JPG)
Saimniecībā izmanto arī citus graudaugus, kurus sauc par prosaugiem, no graudzāļu dzimtas sāru (Panicum), sāreņu (Setarium), Afrikas sāru (Pennisetum), pasāru (Digitaria), gaiļsāru (Echinochloa) ģinšu sugām. Tie ir viengadīgi kultūraugi. 2. grupas labība. Audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā apvidos ar karstu, sausu klimatu pārtikai un lopbarībai[2].
Parastā prosa ir sausumizturīga, pret augsnes kvalitāti mazprasīga, ar īsu veģetācijas periodu (3 mēneši). Šo īpašību dēļ to cilvēki salīdzinoši strauji ieviesa jau Bronzas jeb Agro metālu laimetā. Mūsdienās, lai pārvarētu klimata pārmaiņu izraisīto pārtikas krīzi, prosu ieska atsākt audzēt Āfrikā un Eiropas dienvidu rajonos (piemēram, Po upes ielejā), kur to sen vairs neaudzē[3]. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) izsludināja 2023. gadu par "Starptautisko prosas gadu"[4].
Parastās prosas kultivēšana aizsākusies vēlākais 6000 gadus p.m.ē. Ķīnā, Dzeltenās upes lejtecē. Savu "uzvaras gājienu" šī labība uzsāka Bronzas laimetā, kad tās kultivēšana sasniedza vispirms Irānu, tad Kaukāzu un Turciju. 17. gadsimtā p.m.ē. tā konstatēta Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā, Moldovā, Rumānijā un līdz 13. gadsimtā p.m.ē. prosa sasniedza Ziemeļeiropu[5].
Latvijā pirmās ziņas par prosu vai sāri tiek attiecinātas uz Vēlo dzelzs laikmetu (10. -12. gs.)[6].
Millet and what else? Edited by: Kirleis W., dal Corso M., Filipovič D. Scales of Transformation I 14, 2022. ISBN 978-94-6427-017-4 (PDF e-book)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
