Labība

graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei From Wikipedia, the free encyclopedia

Labība
Remove ads

Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.[1] Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē.[2] Graudaugi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu uzturvielu.

Thumb
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības

Par pseidolabību sauc tādus augus, kuri botāniski nepieder graudzāļu dzimtai, taču to sēklas vai augļus, līdzīgi kā labību graudus, atsevišķi vai kopā ar graudiem vēsturiski izmanto putru un dažādu maizes izstrādājumu gatavošanā.[3]

Remove ads

Iedalījums

Visas labības var iedalīt 2 grupās:

Latvijā, atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, audzē ziemas rudzus, ziemas kviešus, tritikāli un nelielā daudzumā arī ziemas miežus, bet no labības vasarāju formām — vasaras kviešus un vasaras auzas.[1]

Remove ads

Ieguve

Labības ieguves apjomi pasaulē pēc 2003. gada datiem:[2]

Vairāk informācijas Nosaukums, Ieguve (miljoni t) ...

Kukurūza, rīsi un kvieši sastāda 87 % no visas pasaules labības ieguves un 43 % no visām pārtikas kalorijām 2003. gadā, un to apjomi kopš 1060. gada ir būtiski auguši. Savukārt auzu un rudzu apjomi ir kritušies.[2]

Remove ads

Atsauces

Ārējās saites

Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads