apriņķis Vidzemē (1783–1949) From Wikipedia, the free encyclopedia
Valmieras apriņķis (vācu: Wolmarscher Kreis, krievu: Вольмарский уезд, igauņu: Volmarimaa) bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Valmieras apriņķis (1783—1949) | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Centrs: | Valmiera | |||
Kopējā platība: | 4624,2 km2 | |||
Iedzīvotāji (1897):[1] | 112 836 | |||
Blīvums (1897): | 18.3 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 1783. gadā | |||
Likvidēts: | 1949. gadā | |||
Valmieras apriņķis Vikikrātuvē |
Valmieras apriņķis tika izveidots pēc 1783. gada teritoriāli administratīvās reformas, to atdalot no Rīgas apriņķa un pievienojot Pērnavas apriņķa dienviddaļu (Salacgrīvas, Mazsalacas un Rūjienas draudzes novadus).
Apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Valmiera (Wolmar), pilsēta Limbaži (Lemsal) un 13 draudzes novadi: Alojas draudzes novads (Allendorf), Burtnieku draudzes novads (Burtneck), Dikļu draudzes novads (Dikkeln), Limbažu draudzes novads (Lemsal), Matīšu draudzes novads (Matthäi), Rubenes draudzes novads (Pappendorf), Liepupes draudzes novads (Pernigel), Straupes draudzes novads (Roop), Rūjienas draudzes novads (Rujen), Salacgrīvas draudzes novads (Salis), Mazsalacas draudzes novads, (Salisburg), Umurgas draudzes novads (Ubbenorm), Valmieras draudzes novads (Wolmar).
1913. gadā Valmieras apriņķī bija 56 pagasti un 2 pilsētas:[2]
Pilsētas
1919. gadā Stienes-Duntes pagasts tika sadalīts divos patstāvīgos: Stienes pagasts un Duntes pagasts.[6]
1920. gadā viss Plātera pagasts (citos avotos saukts arī par Meizakilas pagastu[7][8]), izņemot dienvidrietumu sektoru ar dzelzceļa līniju, pievienots Igaunijai — (tagad Laatre Abjas pagastā, Viljandi apriņķī).[9]
1920. gadā Mujānu pagasts pārdēvēts par Imantas pagastu.[10]
1921. gadā Pernigeles pagasts pārdēvēts par Liepupes pagastu.[11]
No 1921. gada Raiskuma pagasts nodots Cēsu apriņķa pārvaldījumā.[12]
1924. gadā no Valmieras apriņķa tika atdalīti Lielstraupes pagasts, Mazstraupes pagasts, Rozbeķu pagasts, Stalbes pagasts un Unguru pagasts un piešķirti Cēsu apriņķim. Jaunvāles pagasts un Vecbrenguļu pagasts tika pievienoti Valmieras apriņķim no Valkas apriņķa.[13]
1925. gadā Imantas pagasts atkal pārdēvēts par Mujānu pagastu, Ķirbišu pagasts par Vitrupes pagastu, Koku pagasts par Kokmuižas pagastu, Mūru pagasts par Mūrmuižas pagastu, Puiķeles pagasts par Puikules pagastu, Skulberģu pagasts par Skaņkalnes pagastu, Svejciema pagasts par Svētciema pagastu, Ungurpils pagasts par Alojas pagastu, Umurgas-Sārumu pagasts par Umurgas pagastu, Valtenberģu pagasts par Mazsalacas pagastu, Vecbrenguļu pagasts par Brenguļu pagastu, Vecmuižas pagasts par Tūjas pagastu.[14]
Valmieras apriņķī 1927. gadā atradās 4 pilsētas un 2 miesti, vairāki miesti bez savas pašvaldības un 52 pagasti. Lielākās apdzīvotas vietas Valmieras apriņķi bija: Valmiera, Rūjiena, Matīši, Naukšēni, Mazsalaca, Staicele, Aloja, Ainaži, Salacgrīva un Limbaži.
1933. gadā Arakstu pagastu pievieno Lodes pagastam, bet Mūrmuižas pagastu — Kauguru pagastam (lēmums Vilzēnu pagastu pievienot Braslavas pagastam atlikts).[15][16]
1939. gadā Kokmuižas pagasts pārdēvēts par Kocēnu pagastu.[17]
Valmieras apriņķis bija 4624,2 km2 liels.[18] Tas robežojās ar Valkas apriņķi, Cēsu apriņķi un Rīgas apriņķi Latvijā un Pērnavas un Vīlandes apriņķiem Igaunijā.
1940. gada sākumā Valmieras apriņķī bija 6 pilsētas un 50 pagasti:[20]
Pilsētas |
Pagasti |
|
|
|
1947. gada 16.oktobrī no Valmieras apriņķa tika atdalīts Limbažu apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Valmieras apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļāva Rūjienas un Valmieras rajonos.[21]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.