Valmieras draudzes novads

Valmieras draudzes novads (vācu: Kirchspiel Wolmar) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Valmieras (Wolmar) draudzes novads (1798).

Vēsture

Valmieras novads izveidojies kā viens no trim Tālavas zemes galvenajiem novadiem blakus Burtniekiem un Trikātai, caur to veda senais ceļš no Gaujas ielejas uz Pleskavu un Ugauniju. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā to ieguva Zobenbrāļu ordenis, vēlāk tas bija viens no Livonijas ordeņa Gaujas koridora novadiem. Livonijas ordeņa mestrs Villekens no Endorpes Tālavas pārvaldei 1283. gadā Gaujas labajā krastā uzcēla mūra pili un Svētā Sīmaņa baznīcu. 1323. gadā Valmiera minēta ar nosaukumu "Valdemāra pilsēta".

Livonijas kara laikā 1560. gadā krievu karaspēks aplenca un bombardēja Valmieru, tomēr cietoksni ieņemt nespēja. 1577. gadāValmieras cietoksnis padevās Livonijas ķēniņam Magnusam.

Muižas

Valmieras draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903).

Valmieras draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:^[1][2]

• Valmieras mācītājmuiža (Pastorat Wolmar)
• Valmiermuiža (Wolmarshof)
• Kokmuiža (Kokenhof)
• Kaugurmuiža (Kaugershof)
• Mūrmuiža (Muremois, Muremuisch)
• Mujānu muiža (Mojahn, Myan, Mojen)
• Dūķeru muiža (Duckershof, Dukershof)
• Mārtiņmuiža (Martinshof)
• Ķeņģu muiža (Kenge)
• Annasmuiža (Annenhof), pusmuiža
• Jēru muiža (Jehrenhof), pusmuiža
• Savarina muiža (Beatenthal), pusmuiža

Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca (2016).

• 
  Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca (Broce, 1791)
• 
  Kokmuižas kungu māja (Kārlis Hūns, 1855.)
• 
  Valmiermuiža (20. gs. sākuma atklātne)
• 
  Mujānu pilsdrupas ar Balto torni (20. gs. sākums)
• 
  Valmiermuižas pils tornis (2000)
• 
  Mūrmuižas kungu māja (2014)
• 
  Kokmuižas kungu māja (2014)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 370–371. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 115–118. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 239–240. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 119–121. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.

Atsauces

1. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 115–118. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.
2. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 239–240. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.