Brenguļu pagasts

Brenguļu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas un Abula krastā. Robežojas ar sava novada Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastiem, Smiltenes novada Blomes pagastu un Cēsu novada Mārsnēnu pagastu.

Brenguļu pagasts
Novads:	Valmieras novads
Centrs:	Brenguļi
Kopējā platība:[1]	99,6 km2
• Sauszeme:	97,8 km2
• Ūdens:	1,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	871
Blīvums (2024):	8,9 iedz./km2
Izveidots:	1474. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Alt-Wrangelshof
Brenguļu pagasts Vikikrātuvē

Daba

Reljefa formas

Ješku grava

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Abuls, Dedums, Gauja, Ješku grāvis, Lisa, Mailīte, Mažupe, Miegupe, Pūpolupīte, Spindene, Storupīte, Viltums, Vīksnene.

Ūdenstilpes

Brenguļu dzirnavezers, Jaunbrenguļu dzirnavezers

Purvi

Baltais purvs, Lisas purvs, Mailes purvs, Tīpuriņš

Dabas aizsardzība

Pagasta teritorijā atrodas daļa no aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Valsts aizsardzībā atrodas Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi.

Vēsture

Brenguļu pagasts pirmo reizi literatūrā pieminēts 1474. gadā.^[3] 1920. gada agrārās reformas gaitā Vecbrenguļu muižas (Alt-Wrangelshof) zemes sadalīja 65 vienībās 1222 ha kopplatībā, muižas centru piešķīra rūpniecības un tirdzniecības sabiedrībai "Abuls". Sabiedrībai piederēja ūdensdzirnavas ar elektrostaciju. 1935. gadā Valmieras apriņķa Brenguļu pagasta (līdz 1925. gadam Vecbrenguļu pagasts) platība bija 69,4 km² un tajā dzīvoja 668 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Brenguļu ciema padomi, kuru gan likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu. Valmieras rajona Brenguļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Jaunvāles ciemu.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brenguļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novads tika iekļauts Valmieras novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 345 —     1959 1 416 +5.3% 1965 1 406 −0.7%	Gads Iedz. ±% 1979 1 177 −16.3% 1989 1 034 −12.1% 2000 1 012 −2.1%	Gads Iedz. ±% 2011 859 −15.1% 2021 790 −8.0%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Brenguļi (pagasta centrs), Cempi, Cempmuiža, Jaunvāle.

Ievērojamas personības

• Edgars Krieviņš (1884—1971), filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā, Austrijā un Nīderlandē (1932–1935), Igaunijā (1935–1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938–1940).
• Jānis Lībietis (1885—1946), Satversmes sapulces loceklis, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors (1928-1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. «Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. Valsts meža dienests.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2017. gada 7. maijā.
4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
6. OSP