From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010., 2014. un 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 2023. gadā izcīnītā 3. vieta.[1] 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.
| Latvija | |
|---|---|
 | |
| Federācija | Latvijas Hokeja federācija |
| Vieta rangā | 10. |
| Augstākā vieta rangā | 7. (2009.) |
| Zemākā vieta rangā | 13. (pirmoreiz 2018.) |
| Arēna | Arēna Rīga |
| Treneris |
 Harijs Vītoliņš |
| Asistents |
Ville Peltonens Artūrs Irbe Lauris Dārziņš Peteri Nummelins Raimonds Vilkoits |
| Ģenerālmenedžeris | Rūdolfs Kalvītis |
| Kapteinis | Kaspars Daugaviņš |
| Visvairāk spēļu | Rodrigo Laviņš (230) |
| Visvairāk vārtu | Leonīds Tambijevs (66) |
| Visvairāk punktu | Leonīds Tambijevs (150) |
| Olimpiskās spēles | |
| Dalības reizes | 6 |
| Medaļas | 0 |
| Labākais sasniegums | 8. vieta |
| Pasaules čempionāts hokejā | |
| Dalības reizes | 35 (pirmoreiz 1933. gadā) |
| Medaļas | 1 |
| Labākais sasniegums |
 (2023. gadā) |
| Pirmā spēle | |
Latvija 3—0 Lietuva  (Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris) | |
| Lielākā uzvara | |
Latvija 32—0 Izraēla  (Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts) | |
| Lielākais zaudējums | |
.svg){kind=small} Kanāda 14—0 Latvija (Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris) | |
| Medaļas | ||
|---|---|---|
| Pasaules čempionāts | ||
| Bronza | 2023 Somija/Latvija | |
2023. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās Hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā[2] un spēlē elites divīzijā.
Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā Hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi — Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. līdz 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.
1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 — Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.
1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās olimpiskajā spēlēs, kurās cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.
Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.
Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nodibināto Latvijas Hokeja federāciju 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja Starptautiskajā Hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss, otros komandas kapteinis Helmuts Balderis, uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē.
1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam Artūram Irbem.
1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja ASV un Itālijai, pēc tam nospēlēja neizšķirti ar Kanādu un Zviedriju un uzvarēja Norvēģiju, paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja Vāciju, Franciju, Slovākiju un čempionātu noslēdza 7. vietā
1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur ieguva 9. vietu.
Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs Leonīds Tambijevs, kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs Kārlis Skrastiņš.
No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja ASV, bet trešajā spēlē uzveica Slovēniju (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret Zviedriju (9:1).
2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu.
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.
71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja Ukrainas izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē Austriju, bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret Norvēģiju (4:7).
Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja Norvēģiju, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja Vācijas hokeja izlasei ar rezultātu 3:5.
Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.
2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.
2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.
Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.
Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).
2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.
Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[3]
Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[4]
2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros. Šī paša gada pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja uzvaras pār Somijas un ASV izlasēm, bet piekāpās Baltkrievijas izlasei ar 1:3 un čempionātu noslēdza 11. vietā. Šis bija arī trenera Teda Nolana pēdējais čempionāts pie izlases stūres.
2015. gada čempionāts bija vienīgais čempionāts izlases vēsturē, kurā Latvijas izlase neizcīnīja nevienu uzvaru pamatlaikā un tikai pateicoties labākiem rezultātiem savstarpējās spēlēs izdevās palikt augstākajā divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā.
2016. gada pasaules čempionāts līdzīgi kā iepriekšējā gada čempionāts bija diezgan neveiksmīgs. Kaut arī čempionātu izdevās iesākt, atņemot punktus spēcīgajām izlasēm — Zviedrijai (1:2 papildlaikā) un Čehijai (3:4 pēcspēles metienos), turpinājumā sekoja sērija ar zaudējumiem pamatlaikā. Tomēr, pateicoties uzvarai pār Kazahstānu 2:1, Latvijas izlasei izdevās palikt elites divīzijā un čempionātu noslēgt 13. vietā. 2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās. Pēc neiekļūšanas olimpiādē, no amata atkāpās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, viņa vietā šo amatu ieņēma Aigars Kalvītis.
Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.
2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai, kopvērtējumā iegūstot 8. vietu.
2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.
2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Kanādu ar 2—0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.
2021. gada augustā Arēnā Rīga tika aizvadīts kvalifikācijas turnīrs 2022. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā. Turnīra pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 6:0 uzvarēja Itāliju, otrajā spēlē ar 9:0 sagrāva Ungāriju (kaut arī pēc otrās trešdaļas rezultāts bija tikai 1:0), šajā mačā jaunu izlases rekordu uzstādīja Rūdolfs Balcers, kurš mača trešajā trešdaļā viena perioda laikā guva 3 vārtus un atdeva 3 rezultatīvas piespēles. Trešajā un izšķirošajā spēlē mūsējie sīvā cīņā ar 2:1 pieveica Franciju, tādējādi iekļūstot Pekinas olimpiādē.
2022. gada februārī Latvijas izlase piedalījās Pekinas olimpiskajās spēlēs. Covid-19 pandēmijas dēļ arī šis olimpiskais turnīrs tika aizvadīts bez NHL spēlētājiem. Latvija izlase grupu turnīrā cieta 3 zaudējumus — 2:3 pret Zviedriju, 1:3 pret vēlākajiem spēļu uzvarētājiem Somijas izlasi un 2:5 pret Slovākiju. Kvalifikācijas spēlē piedzīvots vēl viens zaudējums 2:3 pret Dāniju, kā rezultātā, paliekot bez uzvarām, Latvijas izlase olimpiskās spēles noslēdza 11. vietā, apsteidzot vienīgi mājinieci Ķīnas izlasi. 2022. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Tamperē pret Somiju, ASV, Čehiju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Austriju. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam.
2023. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt Sanktpēterburgā, taču pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā čempionātu pārcēla uz Tamperi un Rīgu. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret Kanādu, Čehiju, Šveici, Slovākiju, Norvēģiju, Kazahstānu un Slovēniju. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Čehiju (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja Zviedriju, pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja Kanādai, taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja ASV izlasi. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Artūrs Šilovs, bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.[5] Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".[6]
2024. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Ostravā pret Poliju, Franciju, Kazahstānu, Vāciju, Zviedriju, Slovākiju un ASV. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Kristers Gudļevskis.
2024. gada augustā Rīgā norisinājās 2026. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs. Latvijas izlase izcīnīja uzvaras visos trīs mačos, vispirms ar 4:2 apspēlējot Slovēniju, pēc tam uzvarot arī Ukrainu 5:1, bet izšķirošajā trešajā cīņā ar 5:2 pārspēja Franciju, kā rezultātā Latvijas hokeja izlase kvalificējās savām septītajām olimpiskajām spēlēm.
Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[7] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[8] 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas Rīgā pie Brīvības pieminekļa tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no Tamperes. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.[9]
.png)
2024. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:
Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.
Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji:
| Persona | Dzimšanas dati | Amats |
|---|---|---|
| Harijs Vītoliņš | 1968. gada 30. aprīlī | galvenais treneris |
| Artis Ābols | 1973. gada 3. janvārī | trenera asistents |
| Artūrs Irbe | 1967. gada 2. februārī | trenera asistents |
| Lauris Dārziņš | 1985. gada 28. janvārī | trenera asistents |
| Raimonds Vilkoits | 1990. gada 10. aprīlī | trenera asistents |
| Peteri Nummelins | 1972. gada 25. novembrī | trenera asistents |
| Pēteris Groms | 1979. gada 15. maijā | video treneris |
| Agris Bricis | 1983. gada 10. martā | ekipējuma menedžeris |
| Agnis Otvars | 1993. gada 24. aprīlī | ārsts |
| Rūdolfs Kalvītis | 1994. gada 24. martā | ģenerālmenedžeris |
| Aigars Kalvītis | 1966. gada 27. jūnijā | prezidents |
Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.
| Spēlētājs | Poz | Sp | V | RP | P-ti | SM | Debija izlasē | Dalība PČ | Dalība OS |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Leonīds Tambijevs | U | 208 | 66 | 84 | 150 | 152 | 07.11.1992. | 15 | 2 |
| Aleksandrs Kerčs | U | 155 | 59 | 75 | 134 | 192 | 07.11.1992. | 10 | 1 |
| Aleksandrs Ņiživijs | U | 227 | 39 | 90 | 129 | 74 | 29.11.1993. | 16 | 3 |
| Aigars Cipruss | U | 172 | 50 | 62 | 112 | 48 | 07.11.1992. | 12 | 2 |
| Mārtiņš Cipulis | U | 207 | 56 | 51 | 107 | 82 | 09.04.2001. | 11 | 3 |
| Miķelis Rēdlihs | U | 209 | 37 | 62 | 99 | 133 | 05.09.2003. | 13 | 3 |
| Aleksandrs Semjonovs | U | 208 | 54 | 43 | 97 | 235 | 07.11.1992. | 14 | 2 |
| Lauris Dārziņš | U | 145 | 51 | 44 | 95 | 96 | 07.11.2003. | 10 | 2 |
| Aleksandrs Beļavskis | U | 104 | 47 | 48 | 95 | 186 | 27.12.1992. | 9 | 1 |
| Jānis Sprukts | U | 171 | 34 | 57 | 91 | 73 | 12.04.2000. | 12 | 2 |
| Periods | Treneris | Sp | U | N | Z | V | PTS | Uzvaras koef. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1932?—1935? | Nikolajs Kavass |
|||||||
| 1935?—1939 | Arvīds Jurgens |
|||||||
| 1939 |  Lerijs Māršs |
|||||||
| 1992—1994 | Helmuts Balderis | 34 | 25 | 2 | 7 | 256:86 | 52 | 73.53 |
| 1994 | Mihails Beskašnovs | 2 | 0 | 0 | 2 | 3:6 | 0 | 0.00 |
| 1995 | Ēvalds Grabovskis | 11 | 9 | 0 | 2 | 79:25 | 18 | 81.82 |
| 1996—1999 | Leonīds Beresņevs | 56 | 36 | 7 | 13 | 275:143 | 79 | 64.29 |
| 1999—2001 | Haralds Vasiļjevs | 32 | 12 | 8 | 12 | 81:76 | 32 | 37.5 |
| 2001—2004 |  Kurts Lindstrems | 65 | 32 | 8 | 25 | 202:161 | 72 | 49.23 |
| 2004—2006 | Leonīds Beresņevs | 32 | 25 | 3 | 14 | 112:113 | 53 | 78.13 |
| 2006 |  Pjotrs Vorobjovs | 11 | 4 | 1 | 6 | 25:35 | 9 | 36.37 |
| 2006—2011 | Oļegs Znaroks | 37 | 15 | 0 | 22 | 98:126 | 41 | 40.54 |
| 2011—2014 | Teds Nolans | 26 | 11 | 0 | 15 | 57:65 | 35 | 42.31 |
| 2014—2015 | Aleksandrs Beļavskis | 7 | 2 | 0 | 5 | 11:25 | 5 | 28.57 |
| 2015—2016 | Leonīds Beresņevs | 7 | 1 | 0 | 6 | 13:22 | 6 | 14.29 |
| 2016 | Haralds Vasiļjevs | 3 | 2 | 0 | 1 | 13:8 | 6 | 66.67 |
| 2017—2021 | Bobs Hārtlijs | 29 | 12 | 0 | 15 | 49:63 | 41 | 41.38 |
| 2021—pašlaik | Harijs Vītoliņš | 31 | 17 | 0 | 14 | 86:86 | 45 | 54.84 |
| Spēles | Sp | U | N | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās | ||||||||||
.svg){kind=small} 1936 |
3 | 0 | 0 | 3 | 3 | 27 | Arvīds Jurgens | Leonīds Vedējs | 13 | |
| No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā[PSRS] | ||||||||||
 1994 |
Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā | |||||||||
 1998 |
Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā | |||||||||
 2002 |
4 | 2 | 1 | 1 | 20 | 14 | Kurts Lindstrems | Harijs Vītoliņš | 9 | |
 2006 |
5 | 0 | 1 | 4 | 11 | 29 | Leonīds Beresņevs | Kārlis Skrastiņš | 12 | |
| Spēles | Sp | U | UP | ZP | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts |
| 2010 |
4 | 0 | 0 | 1 | 3 | 6 | 22 | Oļegs Znaroks | Kārlis Skrastiņš | 12 |
| 2014 |
5 | 1 | 0 | 0 | 4 | 9 | 14 | Teds Nolans | Sandis Ozoliņš | 8 |
 2018 |
Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā | |||||||||
 2022 |
4 | 0 | 0 | 0 | 4 | 7 | 14 | Harijs Vītoliņš | Lauris Dārziņš | 11 |
| 2026 |
TBA | |||||||||
| Čempionāts | Sp | U | N | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.svg){kind=small}   1930 |
Nepiedalījās | |||||||||
 1931 | ||||||||||
 1933 |
4 | 1 | 0 | 3 | 3 | 9 | Nikolajs Kavass[11] (nepiedalījās) | Arvīds Jurgens | 10 | |
| 1934 |
Nepiedalījās | |||||||||
 1935 |
5 | 1 | 0 | 4 | 11 | 25 | ? | Leonīds Vedējs | 13 | |
 1937 |
Nepiedalījās | |||||||||
| 1938 |
4 | 1 | 0 | 3 | 4 | 8 | Arvīds Jurgens | Leonīds Vedējs | 10 | |
| 1939 |
3 | 1 | 0 | 2 | 6 | 21 | Lerijs Māršs | 10 | ||
| No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots | ||||||||||
| No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā[PSRS] | ||||||||||
 1993 (C grupa) |
7 | 6 | 1 | 0 | 101 | 9 | Helmuts Balderis | Konstantīns Grigorjevs | 21 (1. vieta C grupā) | |
 1994 (B grupa) |
7 | 6 | 0 | 1 | 61 | 9 | 14 (2. vieta B grupā) | |||
 1995 (B grupa) |
7 | 6 | 0 | 1 | 65 | 16 | Ēvalds Grabovskis | Aleksandrs Beļavskis | 14 (2. vieta B grupā) | |
 1996 (B grupa) |
7 | 6 | 1 | 0 | 41 | 16 | Leonīds Beresņevs | Oļegs Znaroks | 13 (1. vieta B grupā) | |
 1997 |
8 | 4 | 2 | 2 | 37 | 23 | Normunds Sējējs | 7 | ||
| 1998 |
6 | 3 | 1 | 2 | 21 | 18 | Oļegs Znaroks | 9 | ||
| 1999 |
6 | 2 | 0 | 4 | 24 | 22 | 11 | |||
| 2000 |
7 | 3 | 1 | 3 | 15 | 17 | Haralds Vasiļjevs | Harijs Vītoliņš | 8 | |
| 2001 |
6 | 3 | 1 | 2 | 19 | 13 | 13 | |||
| 2002 |
6 | 1 | 0 | 5 | 11 | 18 | Kurts Lindstrems | 11 | ||
| 2003 |
6 | 3 | 0 | 3 | 14 | 16 | 9 | |||
 2004 |
7 | 2 | 2 | 3 | 12 | 14 | Sergejs Žoltoks | 7 | ||
| 2005 |
6 | 2 | 1 | 3 | 10 | 21 | Leonīds Beresņevs | Kārlis Skrastiņš | 9 | |
| 2006 |
6 | 2 | 1 | 3 | 12 | 24 | Pjotrs Vorobjovs | Aleksandrs Semjonovs | 10 | |
| Čempionāts | Sp | U | UP | ZP | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts |
| 2007 |
6 | 2 | 0 | 1 | 3 | 20 | 22 | Oļegs Znaroks | Rodrigo Laviņš | 13 |
| 2008 |
6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11 | 19 | 11 | ||
| 2009 |
7 | 2 | 2 | 0 | 3 | 15 | 23 | Kārlis Skrastiņš | 7 | |
| 2010 |
6 | 2 | 0 | 0 | 4 | 15 | 18 | Herberts Vasiļjevs | 11 | |
| 2011 |
6 | 2 | 0 | 2 | 2 | 18 | 19 | 13 | ||
| 2012 |
7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 11 | 19 | Teds Nolans | Jānis Sprukts | 10 |
| 2013 |
7 | 2 | 0 | 1 | 4 | 14 | 25 | Lauris Dārziņš | 11 | |
 2014 |
7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 20 | 24 | Herberts Vasiļjevs | 11 | |
| 2015 |
7 | 0 | 2 | 1 | 4 | 11 | 25 | Aleksandrs Beļavskis | Kaspars Daugaviņš | 13 |
| 2016 |
7 | 1 | 0 | 3 | 3 | 13 | 22 | Leonīds Beresņevs | 13 | |
| 2017 |
7 | 3 | 0 | 1 | 3 | 14 | 18 | Bobs Hārtlijs | 10 | |
| 2018 |
8 | 3 | 1 | 2 | 2 | 18 | 19 | Roberts Bukarts | 8 | |
| 2019 |
7 | 3 | 0 | 0 | 4 | 21 | 20 | Lauris Dārziņš | 10 | |
| 2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts | ||||||||||
| 2021 |
7 | 2 | 0 | 3 | 2 | 15 | 16 | Bobs Hārtlijs | Kaspars Daugaviņš | 11 |
| 2022 |
7 | 2 | 1 | 0 | 4 | 13 | 19 | Harijs Vītoliņš | Rodrigo Ābols | 10 |
| 2023 |
10 | 4 | 3 | 0 | 3 | 30 | 25 | Kaspars Daugaviņš | | |
| 2024 |
7 | 1 | 3 | 0 | 3 | 19 | 29 | 9 | ||
| Spēles | Sp | U | N | Z | GV | ZV | Treneris | Kapteinis | Rezultāts | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās | |||||||||||
| 1932 |
4 | 1 | 0 | 3 | 5 | 13 | ? | ? | 8 | ||
| Pretinieks | Sp | U | N | Z | GV | ZV | VS |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Austrija | 23 | 19 | 0 | 4 | 92 | 52 | +40 |
| Baltkrievija | 40 | 19 | 3 | 18 | 106 | 97 | +9 |
 Beļģija | 2 | 2 | 0 | 0 | 31 | 4 | +27 |
| Kanāda | 23 | 1 | 1 | 21 | 28 | 119 | -91 |
| Ķīna | 1 | 1 | 0 | 0 | 22 | 0 | +22 |
| Čehija | 19 | 1 | 1 | 17 | 34 | 66 | −32 |
| Čehoslovākija | 2 | 0 | 0 | 2 | 0 | 16 | −16 |
| Dānija | 36 | 23 | 0 | 13 | 124 | 87 | +37 |
 Igaunija | 5 | 5 | 0 | 0 | 32 | 6 | +26 |
| Somija | 31 | 4 | 2 | 25 | 57 | 122 | −65 |
| Francija | 53 | 33 | 4 | 16 | 179 | 110 | +69 |
| Vācija | 41 | 13 | 4 | 24 | 91 | 111 | -20 |
| Lielbritānija | 11 | 6 | 1 | 4 | 44 | 39 | +5 |
 Ungārija | 6 | 4 | 1 | 1 | 31 | 12 | +19 |
| Izraēla | 1 | 1 | 0 | 0 | 32 | 0 | +32 |
| Itālija | 19 | 14 | 1 | 4 | 71 | 30 | +41 |
| Japāna | 13 | 12 | 0 | 1 | 79 | 26 | +53 |
 Kazahstāna | 15 | 10 | 0 | 5 | 54 | 31 | +23 |
| Lietuva | 5 | 5 | 0 | 0 | 45 | 2 | +43 |
| Nīderlande | 6 | 6 | 0 | 0 | 45 | 6 | +39 |
 Ziemeļkoreja | 1 | 1 | 0 | 0 | 4 | 0 | +4 |
| Norvēģija | 40 | 24 | 0 | 16 | 130 | 108 | +22 |
| Polija | 21 | 16 | 0 | 5 | 72 | 50 | +22 |
 Rumānija | 8 | 6 | 0 | 2 | 49 | 7 | +42 |
| Krievija | 22 | 6 | 1 | 15 | 38 | 83 | −45 |
| Slovākija | 35 | 11 | 2 | 22 | 74 | 116 | -42 |
| Slovēnija | 12 | 10 | 0 | 2 | 40 | 21 | +19 |
| Dienvidkoreja | 3 | 3 | 0 | 0 | 38 | 2 | +36 |
| Zviedrija | 29 | 3 | 1 | 25 | 50 | 120 | −70 |
| Šveice | 39 | 9 | 3 | 27 | 72 | 119 | -47 |
 Ukraina | 19 | 13 | 1 | 5 | 62 | 48 | +14 |
| ASV | 19 | 4 | 2 | 13 | 38 | 61 | −23 |
.svg){kind=small} Dienvidslāvija | 2 | 2 | 0 | 0 | 10 | 0 | +10 |
| Kopā | 601 | 286 | 28 | 287 | 1 874 | 1 671 | +203 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
