Prāga

Prāga (čehu: Praha) ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Prāgas administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,7 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Čehijas lielākā pilsēta un 15. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Pieder pie attīstītākajiem Centrālās un Austrumeiropas valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES.

Prāga Praha
valsts galvaspilsēta
Karogs Ģerbonis
Prāga
Koordinātas: 50°05′N 14°25′E
Valsts	Čehija
Dibināta	ap 870. gadu
Administrācija
• Mērs	Zdenek Hrib
Platība
• valsts galvaspilsēta	496 km2
Augstums	399 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
• valsts galvaspilsēta	1 384 732
• aglomerācija	2 156 097
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	1xx xx
Mājaslapa	praha.eu
Prāga Vikikrātuvē

Pilsēta ir ar lieliski saglabātu vēsturisko centru un kopš 1992. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Prāga ir populārs tūrisma galamērķis un 2017. gadā to apmeklēja 8,5 miljoni ārvalstu tūristu. 2014. gadā Prāga ierindojās TripAdvisor sarakstā kā piecpadsmitais labākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet 2015. gadā tā tika iekļauta piektajā vietā.^[2] Prāga ir piektais populārākais tūrisma galamērķis Eiropā pēc Londonas, Parīzes, Stambulas un Romas.^[3]

Vēsture

Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784. gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas — Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.

Ap 870. gadu uzcēla pirmo Prāgas pili, bet 1085. gadā pilsēta kļuva par Bohēmijas karaļu rezidenci.

1346. gadā sāka valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļuva par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348. gadā nodibināja Kārļa Universitāti, kas bija pirmā universitāte Centrāleiropā. Prāga tajā laikā bija trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāka būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, tajā starpā Kārļa tiltu un Sv. Vita katedrāli.

1378. gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415. gadā, 1419. gadā notika Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievadīja Husītu karu sākumu.

1526. gadā Prāga nokļuva Hābsburgu monarhijas sastāvā. 1583. gadā par Svētās Romas imperatoru ievēlēja Rūdolfu II un pilsēta otrreiz kļuva par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.

1618. gadā notika Otrā Prāgas defenestrācija, kas bija Trīsdesmitgadu kara tiešais iemesls. Prāgu vairākkārt okupēja (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) armijas, kas pārtrauca Prāgas "zelta laikmetu".

Pēc Pirmā pasaules kara Prāga kļuva par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938. gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupēja Sudetu apgabalu, bet 1939. gadā Vācija okupēja visu Čehiju. 1942. gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalināja Reinhardu Heidrihu, tuvojoties Sarkanajai armijai, 1945. gadā Prāgā sākās sacelšanās.

1948. gadā varu sagrāba komunisti. 1968. gadā Prāga bija galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969. gada 19. janvārī čehu students Jans Palahs Vāclavas laukumā veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.

1989. gadā Prāga bija Samta revolūcijas centrs. 1993. gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļuva par Čehijas galvaspilsētu. 2002. gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītajos plūdos.

2023. gada 21. decembrī Kārļa universitātē Prāgas centrā notika masu apšaude.^[4] Kopumā tika nogalināti 16 cilvēki, tostarp vainīgais, kurš izdarīja pašnāvību, un varmākas tēvs, kuru viņš torīt nogalināja savās mājās. 25 citi cilvēki universitātē tika ievainoti. Policija uzskata, ka vainīgais bija atbildīgs arī par tēva un viņa meitas slepkavību tuvējā Klanovices mežā pirms sešām dienām.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1250 4 000 —     1300 10 000 +150.0% 1378 40 000 +300.0% 1500 25 000 −37.5% 1610 60 000 +140.0% 1798 79 000 +31.7% 1869 270 389 +242.3%

Gads Iedz. ±% 1880 349 574 +29.3% 1890 437 373 +25.1% 1900 559 433 +27.9% 1910 667 664 +19.3% 1920 729 820 +9.3% 1930 950 465 +30.2% 1950 1 057 570 +11.3%

Gads Iedz. ±% 1961 1 133 056 +7.1% 1970 1 140 795 +0.7% 1980 1 182 186 +3.6% 1991 1 214 174 +2.7% 2001 1 169 106 −3.7% 2011 1 268 796 +8.5% 2021 1 301 432 +2.6%

Cilvēki

Prāgā dzimuši:

• Bernards Bolcano (Bernard Bolzano) (1781—1848) — matemātiķis, filozofs
• Makss Brods (Max Brod) (1884—1968) — rakstnieks, žurnālists
• Vilēms Flusers (Vilém Flusser) (1920—1991) — filozofs
• Staņislavs Gross (Stanislav Gross) (1969-) — politiķis
• Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek) (1883—1923) — rakstnieks (Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války, 1921-22)
• Vāclavs Havels (Václav Havel) (1936—2011) — Čehoslovakijas un Čehijas prezidents (1989—2003)
• Jaroslavs Heirovskis (Jaroslav Heyrovský) (1890—1967) — ķīmiķis, 1959. gada Nobela prēmija
• Francs Kafka (Franz Kafka) (1883—1924) — vācu rakstnieks ("Pārvērtība", 1915)
• Kārlis IV (Karl IV., Karel IV.) (1316—1378) — Svētās Romas imperators (1347—1378)
• Kārlis Kautskis (Karl Kautsky) (1854—1938) — sociāldemokrātijas klasiķis
• Hanss Kelzens (Hans Kelsen) (1881—1973) — jurists
• Jūda Loevs (Judah Loew) (1525—1609) — ebreju filozofs
• Jans Masarīks (Jan Masaryk) (1886—1948) — diplomāts
• Jirži Mencels (Jiří Menzel) (1938-) — kinorežisors (Ostře sledované vlaky, 1966)
• Jans Neruda (Jan Neruda) (1834—1891) — čehu dzejnieks
• Jozefs Nesvadba (Josef Nesvadba) (1926—2005) — rakstnieks
• Medlina Olbraita (Madeleine Albright) (1937-2022) — ASV politiķe
• Františeks Plānička (František Plánička) (1904—1996) — čehu futbolists
• Antons Reiha (Anton Reicha) (1770—1836) — franču mūzikas teorētiķis
• Rainers Marija Rilke (Rainer Maria Rilke) (1875—1926) — vācu dzejnieks (Die Sonette an Orpheus, 1922)
• Jaroslavs Seiferts (Jaroslav Seifert) (1901—1986) — čehu dzejnieks
• Vilhelms Šteinics (Wilhelm Steinitz) (1836—1900) — šahists, pirmais pasaules čempions
• Svētais Vāclavs (Svatý Václav) (ap 907-935) — kņazs, svētais
• Vāclavs II Pšemisls (Václav II.) (1271—1305) — Bohēmijas un Polijas karalis
• Francs Verfels (Franz Werfel) (1890—1945) — vācu rakstnieks
• Makss Verheimers (Max Wertheimer) (1880—1943) — psihologs
• Johans Aloīzs Zēnefelds (Johann Alois Senefelder) (1771—1834) — litogrāfijas izgudrotājs
• Berta fon Zutnere (Bertha von Suttner) (1843—1914) — pacifiste, Nobela miera prēmija 1905. gadā

Galerija

• 
  Prāgas jumti
• 
  Vāclava laukums
• 
  Zelta ieliņa
• 
  Staro Mesto laukums
• 
  Astronomiskais pulkstenis
• 
  Hradčany - Prāgas pils

Sadraudzības pilsētas

Prāgas sadraudzības pilsētas ir:

• Berlīne, Vācija^[5]
• Brisele, Beļģija^[6]
• Čikāga, ASV^[7]
• Frankfurte pie Mainas, Vācija^[8]
• Hamburga, Vācija^[9]
• Kioto, Japāna^[10]
• Maiamideidas apgabals, ASV^[11]
• Nirnberga, Vācija^[12]
• Fīniksa, ASV^[13]
• Taipeja, Taivāna^[14]

Atsauces

1. Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.
2. «Best Destinations in the World - Travelers' Choice Awards - Tripadvisor». www.tripadvisor.com.
3. «Top 100 City Destinations Ranking». 2016. gada 28. janv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. Augustsss. Skatīts: 2021. gada 15. Maijs. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
4. https://zinas.tv3.lv/arvalstis/praga-notikusi-apsaude-tiek-zinots-par-11-bojagajusajiem/
5. «Städtepartnerschaften» (vācu). Berlin. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. decembris. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
6. «Brussels». efus.eu. European Forum for Urban Security. 2012. gada 21. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 8. augusts. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
7. «Sister Cities». Chicago Sister Cities International. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. marts. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
8. «Frankfurts Partnerstädte» (vācu). Frankfurt am Main. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. augusts. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
9. «Partnerstädte» (vācu). Hamburg. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. septembris. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
10. «Sister Cities». Kyoto. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. marts. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
11. «Miami-Dade County Sister Cities Program». Miami-Dade County. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. marts. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
12. «Partnerstädte» (vācu). Nuremberg. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. septembris. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
13. «Sister Cities». Phoenix Sister Cities. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. septembris. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.
14. «What's Behind the Prague-Taipei Sister City Ties?». The Diplomat. 2019. gada 17. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembris. Skatīts: 2021. gada 9. septembris.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prāga.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Prāgas 360 grādu panorāmas Arhivēts 2004. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Prague Life Travel Guide