From Wikipedia, the free encyclopedia
Kristaps Salniņš (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs. PSRS spiegošanas tīklu vadītājs Ķīnā un Centrāleiropas valstīs. Militārais padomnieks Spānijas pilsoņu kara laikā.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzimis 1885. gada 26. augustā Rīgā strādnieka Inta Salniņa ģimenē. 1900. gadā pabeidza pamatskolu un strādāja par galdnieka mācekli. 1902. gadā iesaistījās LSDSP pulciņā.
1905. gada revolūcijas laikā vadīja Rīgas kaujinieku pulciņu, 1905. gada vasarā Salniņš devās uz Ženēvu iepirkt ieročus, kurus bija paredzēts ar kuģi "Džons Graftons" nogādāt bruņotās sacelšanās plānotājiem Krievijā. Rudenī viņš atgriezās Latvijā, kur piedalījās kaujinieku uzbrukumos Rīgas centrālcietumam, fabrikas "Provodņik" dragūnu sardzes komandai un kaujās ar Krievijas soda ekspedīcijas karavīriem Mazsalacā, Vecpiebalgā un Grobiņā. 1906. gada janvārī Salniņš piedalījās uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei. Pēc tam aizbrauca uz Pēterburgu, kur piedalījās izejvielu sagādē sprāgstvielu izgatavošanai. 1906. gada pavasarī atgriezās Rīgā, piedalījās vairākās nelielās "ekspropriācijas (laupīšanas) operācijās", bija Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Tehniskās komisijas loceklis un kaujinieku pārstāvis Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.
1907. gada vasarā no jauna devās uz Angliju un Beļģiju iepirkt ieročus. Domājams, ka šajā laikā viņš pievienojās latviešu anarhistu grupai un iegādājās konspiratīvo dzīvokli Londonā. 1908. gada beigās Salniņu nosūtīja uz Ņujorku, no kurienes viņš 1909. gada martā atgriezās Eiropā. No 1909. gada rudens dzīvoja Briselē un Londonā, kur ar segvārdu Fogels pirms 1910. gada Ziemassvētkiem piedalījās uzbrukumā juvelierveikalam Londonas Sitijā, kas beidzās ar britu policijas un armijas Sidnejstrītas aplenkuma operāciju.
1912. gada ieradās ASV, kur piestrādāja dzelzceļa darbnīcās un 1913. gadā tika ievēlēts Amerikas Sociālistu partijas Latvijas sociāldemokrātu koporganizācijas Centrālkomitejā. Pēc Februāra revolūcijas caur Japānu ieradās Vladivostokā un darbojās vietējā boļševiku organizācijā, 1917. gada beigās atkal ar īpašu uzdevumu atgriezās ASV, kur piestrādāja Sanfrancisko kuģubūvētavā.
1920. gadā ieradās Šanhajā, tikās ar Kominternes aģentu un no novembra nodarbojās ar spiegošanu Padomju Krievijas labā. No turienes viņu nosūtīja uz Vāciju veidot komunistu kaujas grupas Tīringenē un ieroču slēptuvju tīklu (1923). Ar segvārdu Osips viņš piedalījās ieroču transportēšanā uz Bulgāriju un četrus mēnešus piedalījās komunistisko nemiernieku cīņās ar valdības karaspēku (1924). No 1926. gada Salniņš vadīja padomju spiegošanas tīklu Ķīnā, kur skaitījās militārais padomnieks (1926—1927), plānoja diversijas aktus un piedalījās bruņotajā konfliktā uz Ķīnas Austrumu dzelzceļa (КВЖД). Pēc tam bija PSRS spiegs Centrāleiropas valstīs (1930-1932).
1932. gada oktobrī viņu atsauca uz PSRS, kur viņš darbojās Sarkanās armijas ģenerālštābā, bija nodaļas vadītāja vietnieks brigādes komisāra pakāpē[1] līdz 1937. gada jūnijam, kad viņu nosūtīja piedalīties Spānijas pilsoņu karā. Spānijā viņš darbojās kā republikāņu armijas 14. (partizānu) korpusa padomnieks līdz 1938. gada martam, kad viņu atsauca uz PSRS.
NKVD "latviešu operācijas" sākuma posmā 1938. gada 20. aprīlī Kristapu Salniņu apcietināja sakarā ar apsūdzību "dalībā (latviešu) kontrrevolucionārā diversiju, terora un spiegošanas organizācijā". Nošauts un apglabāts 1939. gada 9. maijā Maskavas Donas kapsētā.[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.svg){kind=small}
