Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР)^[1] bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991), kuras teritorija aptuveni sakrita ar Krievijas caristes teritoriju.

Šis raksts ir par Padomju Krieviju kā PSRS savienoto republiku. Par kā neatkarīgu valsti līdz PSRS izveidei skatīt rakstu Krievijas SFPR.

Krievijas PFSR Российская Советская Федеративная Социалистическая Республика Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
← 1922–1991 →
Karogs Ģerbonis
Pamatinformācija
Galvaspilsēta	Maskava
Oficiālā valoda	krievu
Izveidota PSRS sastāvā:  - No  - Līdz	1922. gada 30. decembris 1922. gada 30. decembris 1991. gada 12. decembris
Platība  - Kopā  - Ūdens (%)	Pēc platības 1. PSRS 17 075 200 km² 13
Iedzīvotāji  - Kopā   - Blīvums	Pēc iedz. 1. PSRS 147 386 000 (1989) 8,6cilv./km²
Laika josla	UTC +2 - 11
Oficiālā himna	Padomju Savienības himna
KPFSR himna	Krievijas PFSR himna
Oficiālā valūta	PSRS rublis
Apbalvojumi	Ļeņina ordenis

KPFSR tika izveidota 1917. gada 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila kalendāra), kad pēc Oktobra revolūcijas boļševiki ieguva kontroli pār lielāko daļu Krievijas Impērijas teritorijas. Sākotnēji KPFSR bija neatkarīga valsts, kuru oficiāli izveidoja 1918. gada Krievijas konstitūcija. Valsts pārvaldes sistēma balstījās uz padomju (strādnieku, zemnieku un karavīru padomju) varu, kuras mērķis bija izveidot strādnieku šķiras diktatūru. Tā kļuva par PSRS savienoto republiku 1922. gada 30. decembrī, kad četras suverēnas republikas, to starpā Krievijas SFPR, nodibināja Padomju Savienību. Līdz 1936. gadam KPFSR nosaukums palika Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika.

KPFSR bija īpašā statusā un faktiski pārvaldīja PSRS centrālo pārvaldes aparātu. Maskava bija ne tikai KPFSR galvaspilsēta, bet arī visas PSRS galvaspilsēta, kas vēl vairāk palielināja tās nozīmi valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

80. gadu beigās Padomju Savienībā sākās sabrukuma procesi, kurus veicināja Mihaila Gorbačova uzsāktās reformas, piemēram, perestroika un glasnostj. Šīs reformas deva vairāk brīvību savienības republikām un vājināja centrālo kontroli, kas galu galā izraisīja PSRS sabrukumu. 1991. gada decembrī, pēc Belovežas vienošanās, PSRS formāli beidza pastāvēt. Tās vietā izveidojās Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), savukārt Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika tika pārdēvēta par Krievijas Federāciju.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija kļuva par PSRS tiesisko mantinieci un ieguva pastāvīgās dalībvalsts vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē.

Piezīmes un atsauces

1. Pirmskara Latvijas presē dēvēta arī par Padomju Lielkrieviju ("Latvijas Kareivis" (1940) Arhivēts 2021. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē.)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas PFSR.
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)