Sprāgstvielas

Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā. Šeit ir aprakstītas ķīmiskās sprāgstvielas. Sprādzienu ir iespējams izraisīt arī ar fizikālām metodēm, piemēram, karsējot ūdeni noslēgtā traukā (tvaika katlā), kodolreakcijās, utt.

Sprāgstvielu brīdinājuma zīme angliski

Sudraba acetilenīda un dzīvsudraba fulmināta eksplozijas (detonācijas) un acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts

Iedalījums

Sprāgstvielas iedala pēc to sadalīšanās ātruma:

• primārās (iniciējošās) sprāgstvielas: svina azīds, dzīvsudraba fulmināts;
• sekundārās (brizantās) sprāgstvielas: trinitrotoluols, heksogēns u.c.;
• pulveri (sadalās relatīvi lēni): šaujampulveris (visi paveidi), lielākā daļa cieto raķešdegvielu.

Var iedalīt arī pēc ķīmiskā sastāva:

• Oksidētāja un degvielas maisījumi:

• melnais šaujampulveris (sastāv no kokogless, sēra un kālija nitrāta);
• sprāgstvielas, kurām pamatā ir amonija nitrāts (amonāls);
• sprāgstvielas, kurām pamatā ir šķidrais skābeklis (oksilikvīti);

• tīras ķīmiskas vielas:

• nitroglicerīns, galvenais dinamīta komponents;
• trinitrotoluols, relatīvi stabila sprāgstviela;
• nitroceluloze, galvenā mūsdienu šaujampulveru sastāvdaļa;
• heksogēns, daudzu plastisko sprāgstvielu galvenais komponents.

Organiskās sprāgstvielas pēc to funkcionālajām grupām var iedalīt:

• slāpekli saturošās:
  • nitroesteri (slāpekļskābes esteri) (nitroglicerīns, PETN, nitroceluloze);
  • nitrosavienojumi (parasti aromātiskie) (trinitrotoluols, pikrīnskābe);
  • nitramīni (amīni, kuru aminogrupās viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizvietoti ar nitrogrupu)(heksogēns);
• organiskie peroksīdi (acetona peroksīds, HMTD).

Sekundārās sprāgstvielas ir stabilas, tāpēc tās var relatīvi droši ražot un uzglabāt lielos daudzumos, bet ir relatīvi grūti panākt to detonāciju. Primārās sprāgstvielas ir nestabilas, tāpēc tās nevar ražot lielos daudzumos. Primāro sprāgstvielu detonāciju izraisīt ir relatīvi viegli. Šos savienojumus lieto detonatoriem, lai detonētu sekundārās sprāgstvielas.

Skatīt arī

• Sprādziena trauma
• Uguņošana
• Dūmu pulveris (agrāk šaujampulveris)
• Pirotehnika

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sprāgstvielas.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)