F1 čempionu saraksts

Pirmās formulas pasaules čempiona titulu (angļu: Formula One World Drivers' Championship, saīsinājumā WDC) ikgadu pasniedz Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tam pilotam, kurš sezonas laikā ir bijis vissekmīgākais Formula 1 pilots, balstoties uz izstrādāto punktu skaitīšanas sistēmu, ko savukārt nosaka katra braucēja individuālais sniegums sezonas atsevišķajās Grand Prix sacīkstēs.^{[P 1]}

Formula 1
Pašreizējā sezona
2024. gada F1 sezona
Saistītie raksti
Sacīkšu karogi
Saraksti
Čempioni Vicečempioni Konstruktoru kausa ieguvēji Punktu skaitīšanas sistēmas Grand Prix Trases Nāvējošās avārijas
Rekordi
Piloti Komandas Riepas un sacīkstes
Organizācijas
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA)

Pasaules čempiona tituls braucējiem pirmo reizi tika piešķirts Pirmās formulas debijas sezonā — 1950. gadā — kuru toreiz ieguva pirmais F1 čempions itālietis Nino Farina.^[1][2] Pirmais braucējs, kurš izcīnīja vairāk kā vienu pasaules čempiona titulu bija cits itālietis Alberto Askari — attiecīgi 1952. un 1953. gadā.^[1][3] Savukārt pašreizējais Formula 1 pasaules čempions ir nīderlandiešu pilots Makss Verstapens, kuram savu pirmo pasaules čempiona titulu izdevās izcīnīt 2021. gadā.

Kopumā, kopš tika aizvadīta pirmā F1 sezona, par Pirmās formulas pasaules čempioniem ir kļuvuši 34 dažādi braucēji, no kuriem vistitulētākie ar septiņiem izcīnītajiem čempiona tituliem ir vācu pilots Mihaels Šūmahers, kā arī britu pilots Luiss Hamiltons.^[1] Šūmaheram šobrīd arī pieder rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem tituliem: pieci tituli pēc kārtas (izcīnīti laika posmā starp 2000. un 2004. gadu).^[1] Trešajā vietā ar pieciem izcīnītajiem tituliem seko argentīnietis Huans Manuels Fanhio.^[1][4] Savukārt ceturto vietu ar četriem tituliem dala francūzis Alēns Prosts un vācietis Sebastiāns Fetels, kurš patlaban F1 vēsturē ir ne tikai jaunākais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.^[1][5][6][7]

Valstu ziņā visvairāk čempionu pieder Lielbritānijai, no kuras laika gaitā veseli desmit piloti ir paspējuši kļūt par pasaules čempioniem, kamēr Brazīlijai, Vācijai un Somijai katrai ir par trim pasaules čempioniem.^[1] Komandu konkurencē visvairāk čempionu titulu ir Ferrari komandai, kuras sastāvā braucēji par pasaules čempioniem ir kļuvuši 15 reizes.^[1]

Saraksts

Pēc sezonas

Sezona	Pilots	Komanda	Riepas	Pole-position	Uzvaras	Pjedestāli	Ātrākie apļi	Punkti	Titulu ieguvis	Pārsvars (punkti)
1950	Nino Farina[1]	Alfa Romeo	P	2	3	3	3	30	7. sacīkste no 7	3
1951	Huans Manuels Fanhio[1]	Alfa Romeo	P	4	3	5	5	31	8. sacīkste no 8	6
1952	Alberto Askari[1]	Ferrari	F P	5	6	6	6	36	6. sacīkste no 8	12
1953	Alberto Askari[1]	Ferrari	P	6	5	5	4	34.5	8. sacīkste no 9	6.5
1954	Huans Manuels Fanhio[1]	Maserati[P 2] Mercedes[P 2]	P C	5	6	7	3	42	7. sacīkste no 9	16.857
1955	Huans Manuels Fanhio[1]	Mercedes	C	3	4	5	3	40	6. sacīkste no 7	16.5
1956	Huans Manuels Fanhio[1]	Ferrari	E	6	3	5	4	30	8. sacīkste no 8	3
1957	Huans Manuels Fanhio[1]	Maserati	P	4	4	6	2	40	6. sacīkste no 8	15
1958	Maiks Hotorns[1]	Ferrari	E	4	1	7	5	42	11. sacīkste no 11	1
1959	Džeks Brebems[1]	Cooper*	D	1	2	5	1	31	9. sacīkste no 9	4
1960	Džeks Brebems[1]	Cooper*	D	3	5	5	3	43	8. sacīkste no 10	9
1961	Fils Hills[1]	Ferrari*	D	5	2	6	2	34	7. sacīkste no 8	1
1962	Greiems Hills[1]	BRM*	D	1	4	6	3	42	9. sacīkste no 9	12
1963	Džims Klārks[1]	Lotus*	D	7	7	9	6	54	7. sacīkste no 10	21
1964	Džons Sertīss[1]	Ferrari*	D	2	2	6	2	40	10. sacīkste no 10	1
1965	Džims Klārks[1]	Lotus*	D	6	6	6	6	54	7. sacīkste no 10	14
1966	Džeks Brebems[1]	Brabham*	G	3	4	5	1	42	7. sacīkste no 9	14
1967	Denijs Halms[1]	Brabham*	G	0	2	8	2	51	11. sacīkste no 11	5
1968	Greiems Hills[1]	Lotus*	F	2	3	6	0	48	12. sacīkste no 12	12
1969	Džekijs Stjuarts[1]	Matra*	D	2	6	7	5	63	8. sacīkste no 11	26
1970	Johens Rints[1]	Lotus*	F	3	5	5	1	45	12. sacīkste no 13[P 3]	5
1971	Džekijs Stjuarts[1]	Tyrrell*	G	6	6	7	3	62	8. sacīkste no 11	29
1972	Emersons Fitipaldi[1]	Lotus*	F	3	5	8	0	61	10. sacīkste no 12	16
1973	Džekijs Stjuarts[1]	Tyrrell	G	3	5	8	1	71	13. sacīkste no 15	16
1974	Emersons Fitipaldi[1]	McLaren*	G	2	3	7	0	55	15. sacīkste no 15	3
1975	Nikijs Lauda[1]	Ferrari*	G	9	5	8	2	64.5	13. sacīkste no 14	19.5
1976	Džeimss Hants[1]	McLaren	G	8	6	8	2	69	16. sacīkste no 16	1
1977	Nikijs Lauda[1]	Ferrari*	G	2	3	10	3	72	15. sacīkste no 17	17
1978	Mario Andreti[1]	Lotus*	G	8	6	7	3	64	14. sacīkste no 16	13
1979	Džodijs Šekters[1]	Ferrari*	G	1	3	6	0	51	13. sacīkste no 15	4
1980	Alans Džonss[1]	Williams*	G	3	5	10	5	67	13. sacīkste no 14	13
1981	Nelsons Pikē[1]	Brabham	M G	4	3	7	1	50	15. sacīkste no 15	1
1982	Keke Rosbergs[1]	Williams	G	1	1	6	0	44	16. sacīkste no 16	5
1983	Nelsons Pikē[1]	Brabham	M	1	3	8	4	59	15. sacīkste no 15	2
1984	Nikijs Lauda[1]	McLaren*	M	0	5	9	5	72	16. sacīkste no 16	0.5
1985	Alēns Prosts[1]	McLaren*	G	2	5	11	5	73	14. sacīkste no 16	20
1986	Alēns Prosts[1]	McLaren	G	1	4	11	2	72	16. sacīkste no 16	2
1987	Nelsons Pikē[1]	Williams*	G	4	3	11	4	73	15. sacīkste no 16	12
1988	Airtons Senna[1]	McLaren*	G	13	8	11	3	90	15. sacīkste no 16	3
1989	Alēns Prosts[1]	McLaren*	G	2	4	11	5	76	15. sacīkste no 16	16
1990	Airtons Senna[1]	McLaren*	G	10	6	11	2	78	15. sacīkste no 16	7
1991	Airtons Senna[1]	McLaren*	G	8	7	12	2	96	15. sacīkste no 16	24
1992	Naidžels Mensels[1]	Williams*	G	14	9	12	8	108	11. sacīkste no 16	52
1993	Alēns Prosts[1]	Williams*	G	13	7	12	6	99	14. sacīkste no 16	26
1994	Mihaels Šūmahers[1]	Benetton	G	6	8	10	8	92	16. sacīkste no 16	1
1995	Mihaels Šūmahers[1]	Benetton*	G	4	9	11	8	102	15. sacīkste no 17	33
1996	Deimons Hills[1]	Williams*	G	9	8	10	5	97	16. sacīkste no 16	19
1997	Žaks Vilnēvs[1]	Williams*	G	10	7	8	3	81	17. sacīkste no 17	39 (3)[P 4]
1998	Mika Hekinens[1]	McLaren*	B	9	8	11	6	100	16. sacīkste no 16	14
1999	Mika Hekinens[1]	McLaren	B	11	5	10	6	76	16. sacīkste no 16	2
2000	Mihaels Šūmahers[1]	Ferrari*	B	9	9	12	2	108	16. sacīkste no 17	19
2001	Mihaels Šūmahers[1]	Ferrari*	B	11	9	14	3	123	13. sacīkste no 17	58
2002	Mihaels Šūmahers[1]	Ferrari*	B	7	11	17	7	144	11. sacīkste no 17	67
2003	Mihaels Šūmahers[1]	Ferrari*	B	5	6	8	5	93	16. sacīkste no 16	2
2004	Mihaels Šūmahers[1]	Ferrari*	B	8	13	15	10	148	14. sacīkste no 18	34
2005	Fernando Alonso[1]	Renault*	M	6	7	15	2	133	17. sacīkste no 19	21
2006	Fernando Alonso[1]	Renault*	M	6	7	14	5	134	18. sacīkste no 18	13
2007	Kimi Reikenens[1]	Ferrari*	B	3	6	12	6	110	17. sacīkste no 17	1
2008	Luiss Hamiltons[1]	McLaren	B	7	5	10	1	98	18. sacīkste no 18	1
2009	Džensons Batons[1]	Brawn*	B	4	6	9	2	95	16. sacīkste no 17	11
2010	Sebastiāns Fetels[1]	Red Bull*	B	10	5	10	3	256	19. sacīkste no 19	4
2011	Sebastiāns Fetels[1]	Red Bull*	P	15	11	17	3	392	15. sacīkste no 19	122
2012	Sebastiāns Fetels[1]	Red Bull*	P	6	5	10	6	281	20. sacīkste no 20	3
2013	Sebastiāns Fetels[1]	Red Bull*	P	9	13	16	7	397	16. sacīkste no 19	155
2014	Luiss Hamiltons[1]	Mercedes*	P	7	11	16	7	384	19. sacīkste no 19	67
2015	Luiss Hamiltons[1]	Mercedes*	P	11	10	17	8	381	16. sacīkste no 19	59
2016	Niko Rosbergs[1]	Mercedes*	P	8	9	16	6	385	21. sacīkste no 21	5
2017	Luiss Hamiltons[1]	Mercedes*	P	11	9	13	7	363	18. sacīkste no 20	46
2018	Luiss Hamiltons[1]	Mercedes*	P	11	11	17	3	408	19. sacīkste no 21	88
2019	Luiss Hamiltons[1]	Mercedes*	P	5	11	17	6	413	19. sacīkste no 21	87
2020	Luiss Hamiltons[1]	Mercedes*	P	10	11	14	6	347	14. sacīkste no 17	124
2021	Makss Verstapens[1]	Red Bull	P	10	10	18	6	395,5	22. sacīkste no 22	8
2022	Makss Verstapens[1]	Red Bull*	P	7	15	17	5	454	18. sacīkste no 22	146
2023	Makss Verstapens[1]	Red Bull*	P	12	19	21	9	575	17. sacīkste no 22	290

* Ar zvaigznīti atzīmētas komandas, kuras tajā pašā sezonā izcīnījušas konstruktoru kausu (tiek piešķirts kopš 1958. gada F1 sezonas.

Pēc braucēja

Septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers ir viens no vistitulētākajiem pilotiem F1 vēsturē.

Septiņkārtējs pasaules čempions Luiss Hamiltons sešus no saviem tituliem izcīnīja ar Mercedes komandu.

Pieckārtējais pasaules čempions Huans Manuels Fanhio bija vistitulētākais pilots laika posmā no 1955. līdz 2003. gadam.

Četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts trīs no saviem tituliem izcīnīja ar McLaren komandu.

Četrkārtējais pasaules čempions Sebastiāns Fetels ir jaunākais čempions vairākās kategorijās.

Pilots	Tituli (kopā)	Sezona(s)	Čempions (pēc kārtas)
Mihaels Šūmahers	7	1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004	24.
Luiss Hamiltons		2008, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020	30.
Huans Manuels Fanhio	5	1951, 1954, 1955, 1956, 1957	2.
Alēns Prosts	4	1985, 1986, 1989, 1993	21.
Sebastiāns Fetels		2010, 2011, 2012, 2013	32.
Džeks Brebems	3	1959, 1960, 1966	5.
Džekijs Stjuarts		1969, 1971, 1973	11.
Nikijs Lauda		1975, 1977, 1984	14.
Nelsons Pikē		1981, 1983, 1987	19.
Airtons Senna		1988, 1990, 1991	22.
Makss Verstapens		2021, 2022, 2023	34.
Alberto Askari	2	1952, 1953	3.
Greiems Hills		1962, 1968	7.
Džims Klārks		1963, 1965	8.
Emersons Fitipaldi		1972, 1974	13.
Mika Hekinens		1998, 1999	27.
Fernando Alonso		2005, 2006	28.
Nino Farina	1	1950	1.
Maiks Hotorns		1958	4.
Fils Hills		1961	6.
Džons Sertīss		1964	9.
Denijs Halms		1967	10.
Johens Rints		1970	12.
Džeimss Hants		1976	15.
Mario Andreti		1978	16.
Džodijs Šekters		1979	17.
Alans Džonss		1980	18.
Keke Rosbergs		1982	20.
Naidžels Mensels		1992	23.
Deimons Hills		1996	25.
Žaks Vilnēvs		1997	26.
Kimi Reikenens		2007	29.
Džensons Batons		2009	31.
Niko Rosbergs		2016	33.
34 piloti		74 tituli

• Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc valsts

Valsts	Tituli (kopā)	Piloti	Sezona(s)	Piloti pēc vārda (tituli)
Lielbritānija	20	10	1958, 1962, 1963, 1964, 1965, 1968, 1969, 1971, 1973, 1976, 1992, 1996, 2008, 2009, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020	Luiss Hamiltons (7), Džekijs Stjuarts (3), Džims Klārks (2), Greiems Hills (2), Džensons Batons (1), Maiks Hotorns (1), Deimons Hills (1), Džeimss Hants (1), Naidžels Mensels (1), Džons Sertīss (1)
Vācija	12	3	1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016	Mihaels Šūmahers (7), Sebastiāns Fetels (4), Niko Rosbergs (1)
Brazīlija	8	3	1972, 1974, 1981, 1983, 1987, 1988, 1990, 1991	Nelsons Pikē (3), Airtons Senna (3), Emersons Fitipaldi (2)
Argentīna	5	1	1951, 1954, 1955, 1956, 1957	Huans Manuels Fanhio (5)
Somija	4	3	1982, 1998, 1999, 2007	Mika Hekinens (2), Kimi Reikenens (1), Keke Rosbergs (1)
Austrālija	4	2	1959, 1960, 1966, 1980	Džeks Brebems (3), Alans Džonss (1)
Austrija	4	2	1970, 1975, 1977, 1984	Nikijs Lauda (3), Johens Rints (1)
Francija	4	1	1985, 1986, 1989, 1993	Alēns Prosts (4)
Itālija	3	2	1950, 1952, 1953	Alberto Askari (2), Nino Farina (1)
Nīderlande	3	1	2021, 2022, 2023	Makss Verstapens (3)
ASV	2	2	1961, 1978	Fils Hills (1), Mario Andreti (1)
Spānija	2	1	2005, 2006	Fernando Alonso (2)
Jaunzēlande	1	1	1967	Denijs Halms (1)
Dienvidāfrika	1	1	1979	Džodijs Šekters (1)
Kanāda	1	1	1997	Žaks Vilnēvs (1)
15 valstis	74 tituli	34 piloti

• Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc konstruktora

Kopumā Ferrari komandā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 15 reizes — vairāk kā jebkurā citā komandā.

McLaren komandas sastāvā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 12 reizes — vienīgi Ferrari komandai ir vairāk.

Konstruktors	Tituli (kopā)	Sezona(s)
Ferrari	15	1952, 1953, 1956, 1958, 1961, 1964, 1975, 1977, 1979, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2007
McLaren	12	1974, 1976, 1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1998, 1999, 2008
Mercedes[P 5]	9	1954,[P 5] 1955, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020
Williams	7	1980, 1982, 1987, 1992, 1993, 1996, 1997
Red Bull		2010, 2011, 2012, 2013, 2021, 2022, 2023
Lotus	6	1963, 1965, 1968, 1970, 1972, 1978
Brabham	4	1966, 1967, 1981, 1983
Alfa Romeo	2	1950, 1951
Maserati[P 5]		1954,[P 5] 1957
Cooper		1959, 1960
Tyrrell		1971, 1973
Benetton		1994, 1995
Renault		2005, 2006
BRM	1	1962
Matra		1969
Brawn		2009
16 konstruktori	75 tituli[P 5]

• Treknrakstā atzīmēti konstruktori, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc dzinēja

Dzinējs	Tituli (kopā)	Sezona(s)
Ferrari	15	1952, 1953, 1956, 1958, 1961, 1964, 1975, 1977, 1979, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2007
Ford	13	1968, 1969, 1970, 1971, 1972, 1973, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1982, 1994
Mercedes		1954,[P 5] 1955, 1998, 1999, 2008, 2009, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020
Renault	11	1992, 1993, 1995, 1996, 1997, 2005, 2006, 2010, 2011, 2012, 2013
Honda	6	1987, 1988, 1989, 1990, 1991, 2021
Climax	4	1959, 1960, 1963, 1965
TAG	3	1984, 1985, 1986
Alfa Romeo	2	1950, 1951
Maserati		1954,[P 5] 1957
Repco		1966, 1967
BMW	1	1962
BRM		1983
RBPT		2022
Honda RBPT		2023
14 ražotāji	75 tituli[P 5]

• Treknrakstā atzīmēti dzinēji, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.

Pēc riepu ražotāja

Pamatraksts: F1 riepu un sacīkšu rekordu saraksts

Poz.	Ražotājs		Tituli (kopā)	Sezonas
1	G	Goodyear	24 (7)[P 6]	1966–1967, 1971, 1973–1978, 1980, 1982, 1985–1997
2	P	Pirelli	17 (11)[P 7]	1950–1954,[P 8][P 9] 1957, 2011–2023
3	B	Bridgestone	11 (6)[P 10]	1998–2004, 2007–2010
4	D	Dunlop	8 (4)[P 11]	1959–1965, 1969
5	M	Michelin	6	1979, 1981, 1983–1984, 2005–2006
6	F	Firestone	4	1952,[P 9] 1968, 1970, 1972
7	C	Continental	2	1954[P 8]–1955
	E	Englebert	2	1956, 1958

• Treknrakstā atzīmēti konstruktori, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.

Rekordi

Pamatraksts: F1 pilotu rekordu saraksts

Jaunākie čempioni

Sebastiāns Fetels ir ne tikai jaunākais vienkārtējais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.

	Pilots*	Vecums**	Sezona
1	Sebastiāns Fetels	23 gadi, 134 dienas[8][9][10]	2010
2	Luiss Hamiltons	23 gadi, 300 dienas[11][12]	2008
3	Fernando Alonso	24 gadi, 58 dienas[9]	2005
4	Makss Verstapens	24 gadi, 73 dienas	2021
5	Emersons Fitipaldi	25 gadi, 273 dienas[9]	1972
6	Mihaels Šūmahers	25 gadi, 314 dienas	1994
7	Nikijs Lauda	26 gadi, 197 dienas	1975
8	Žaks Vilnēvs	26 gadi, 200 dienas	1997
9	Džims Klārks	27 gadi, 188 dienas	1963
10	Kimi Reikenens	28 gadi, 4 dienas	2007

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pirmais čempionāta tituls.

Vecākie čempioni

Huans Manuels Fanhio pašlaik skaitās vecākais pasaules čempions, kuram izdevās izcīnīt savu piekto un pēdējo titulu 1957. gadā, būdams 46 gadus vecs.

	Pilots*	Vecums**	Sezona
1	Huans Manuels Fanhio	46 gadi, 41 diena[7][13]	1957
2	Nino Farina	43 gadi, 308 dienas[13]	1950
3	Džeks Brebems	40 gadi, 155 dienas[13]	1966
4	Greiems Hills	39 gadi, 262 dienas[13]	1968
5	Naidžels Mensels	39 gadi, 8 dienas[13]	1992
6	Alēns Prosts	38 gadi, 214 dienas[13]	1993
7	Mario Andreti	38 gadi, 193 dienas[13]	1978
8	Deimons Hills	36 gadi, 26 dienas[13]	1996
9	Luiss Hamiltons	35 gadi, 313 dienas[14]	2020
10	Nikijs Lauda	35 gadi, 242 dienas[13]	1984

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pēdējais čempionāta tituls.

Visvairāk pēc kārtas izcīnītie čempionāta tituli

No kopējiem 34 Pirmās formulas čempioniem tikai 11 no viņiem ir kā minimums izcīnījuši vismaz divus titulus pēc kārtas, no kuriem savukārt Mihaels Šūmahers un Luiss Hamiltons ir vienīgie, kuriem ir izdevies izcīnīt atkārtotu čempionāta titulu divās kārtās.

Mihaels Šūmahers ir ne tikai viens no vistitulētākajiem pilotiem F1 vesturē, bet viņam pieder arī rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionāta tituliem, kas šajā gadījumā ir 5 tituli pēc kārtas.

Luiss Hamiltons ir viens no vistitulētākajiem pilotiem F1 vesturē.

Tituli (pēc kārtas)	Pilots	Sezonas
5	Mihaels Šūmahers	2000–2004
4	Huans Manuels Fanhio	1954–1957
	Sebastiāns Fetels	2010–2013
	Luiss Hamiltons	2017–2020
3	Makss Verstapens	2021–2023
2	Alberto Askari	1952–1953
	Džeks Brebems	1959–1960
	Alēns Prosts	1985–1986
	Airtons Senna	1990–1991
	Mihaels Šūmahers	1994–1995
	Mika Hekinens	1998–1999
	Fernando Alonso	2005–2006
	Luiss Hamiltons	2014–2015

• Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.

Skatīt arī

	Formulas 1 portāls

• F1 komandu rekordu saraksts
• F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts
• F1 pilotu rekordu saraksts
• F1 vicečempionu saraksts

Piezīmes

1. Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.
2. Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.
3. Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.
4. Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šūmaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šūmahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.
5. 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.
6. 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
7. 2011.–2023. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
8. 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.
9. 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.
10. 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
11. 1960.–1963.gada sezonās Dunlop kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

Atsauces

1. "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.
2. "Nino Farina" Arhivēts 2016. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.. ESPN. Aplūkots 12.08.2016.
3. "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.
4. "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..
5. "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.
6. Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..
7. "Drivers Records" Arhivēts 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.
8. "Sebastian Vettel"^{[novecojusi saite]}. Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
9. De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
10. Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..
11. "Lewis Hamilton" Arhivēts 2016. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.. Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
12. Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
13. "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History" Arhivēts 2018. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.
14. «World Champion titles by age». StatsF1. Skatīts: 2020. gada 19. septembris.

Ārējās saites

• Formula 1 oficiālā mājaslapa (angliski)