Edvards Munks

Edvards Munks (norvēģu: Edvard Munch; dzimis 1863. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 23. janvārī) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Visslavenākais Munka darbs ir glezna "Kliedziens", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.^[1]

Edvards Munks
Munks 1921. gadā
Dzimis	1863. gada 12. decembrī Lētene, Norvēģija
Miris	1944. gada 23. janvārī (80 gadu vecumā) Oslo, Norvēģija
Tautība	norvēģis
Nozares	gleznošana, grafika
Mākslas virziens	ekspresionisms

Daiļrade

Edvards Munks dzimis 1863. gadā Lētenē Norvēģijā. Agri sāka interesēties par mākslu un jau no 1877. gada radījis ļoti labas gleznas.^[2] Viņu spēcīgi ietekmējušas slimības, kas skāra viņa ģimenes locekļus, nāve mākslinieka daiļradē kļuva par vienu no biežākajām tēmām.^[2] 1893. gadā tapa slavenākais Munka darbs "Kliedziens", kam 1894. gadā sekoja glezna "Satraukums". 1899. gadā Itālijā E. Munks sajūsminājies par renesanses un Rafaēla darbiem, kas iedvesmoja viņa dekoratīvos panno "Sarkanās vīnstīgas" (1898—1900) un "Golgāta" (1900). No 1901. līdz 1913. gadam mākslinieka darbi regulāri tika izstādīti Vīnē. 1903. gadā Munks kļuva par Parīzes neatkarīgo mākslinieku apvienības biedru un izstādīja darbus viņu salonā. 1906. gadā tapa dekorācijas Ibsena lugu "Spoki" un "Heda Gablere" iestudējumiem. 1908.—1909. gadā Munks aizrāvies ar alkoholu un provocējis niknas ķildas. Tas māksliniekam izraisīja smagu depresiju, no kā viņš ārstējās Dānijā.

1910. gadā pēc atgriešanās Oslo Munks pievērsās peldēšanas ainu, dzīvnieku un dabas glezniecībai. Viņš meklēja universālāku izteiksmi, ko apvienoja ar sociālu refleksiju: darbi "Sniega šķūrētāji" (1911), "Strādnieki atgriežas mājup" (1912). 1922. gadā E. Munks radīja sienu gleznojumus Oslo šokolādes fabrikā.

1944. gadā Edvards Munks nomira vientulībā savās mājās Ekelijā, Oslo tuvumā. Viņš atteicās kontaktēties ar vācu okupantiem un norvēģu nacistiem.^[2]

Edvarda Munka fotoportrets 1902. gadā. E.Munka muzeja arhīvs

Ievērojamākie darbi

• "Vakars Karla Johana ielā" (Evening on Karl Johann Street, 1892)
• "Kliedziens" (The Scream, 1893)
• "Madonna" (Madonna, 1894—1895)
• "Pubertāte" (Puberty, 1895)
• "Pašportrets ar degošu cigareti" (Self-Portrait with Burning Cigarette, 1895)
• "Nāve slimnieka istabā" (Death in the Sickroom, 1895)
• "Dzīves deja" (The Dance of Life, 1899—1900)
• "Mirusī māte" (The Dead Mother, 1899—1900)
• "Pašportrets starp gultu un pulksteni" (Self Portrait: Between Clock and Bed, 1940—1942)

• 
  Kliedziens. 1893. Norvēģijas Nacionālā galerija, Oslo
• 
  Nāves deja. 1899–1900. Norvēģijas nacionālā galerija, Oslo
• 
  Pelni. 1894. Norvēģijas nacionālā galerija, Oslo
• 
  Madonna. 1894. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Jaunas meitenes uz tilta1901. Hamburgas mākslas galerija
• 
  Sēna Sen-Klodā. 1890. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Pie ruletes galda Monte Carlo. 1892. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Augusts Strindbergs. Modernās mākslas muzejs, Stokholma, Zviedrija
• 
  Zvaigžnota nakts. 1893. J. Paul Getty Muzejs.
• 
  Vampīrs. 1895. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Satraukums. 1894. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Nāve un dzīvība. 1894. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Nāve slimnieka istabā. 1893. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Dāma no jūras. 1896.
• 
  Vakars. Melanholija I. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Šķiršanās. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Slimais bērns I. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Urna. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Balss /Vasaras nakts. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Skūpsts. 1897. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Mantojums. 1897–99. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Metabolisms. 1898–99. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Sarkans un balts. 1899–1900. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Vilciena dūmi. 1900. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Konsuls Kristens Sandbergs. 1901. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Skūpsts IV. 1902. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Četras meitenes Asgardstrandā. 1903. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Broša. Eva Mudocci. 1903. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Krasts ar sarkano namu. 1904. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Frīdriha Nīčes portrets 1906. Thielska Galleriet, Stokholma
• 
  Marata nāve I 1907.
• 
  Greizsirdība. 1907. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Saule. 1910–11. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Auļojošs zirgs. 1910–12. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Dzeltenais baļķis. 1912. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Uz dīvāna. 1913. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Raudošā. 1913–14. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Golgāta.1900.
• 
  Strādnieki mājupceļā. 1913–14. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Pļāvējs. 1917. E.Munka muzejs, Oslo

Pašportreti

• 
  Pašportrets. 1882. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Pašportrets. 1895. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Pašportrets ellē. 1903. E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Pašportrets ar otām. 1904.E.Munka muzejs, Oslo
• 
  Pašportrets ar vīna pudeli. 1906. E.Munka muzejs, Oslo

Atsauces

1. «Gleznotājs Edvards Munks». Norvēģijas Karalistes vēstniecība. 2010. gada 8. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. novembrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (latviski)
2. Edīna Bernāra, Janiks Dirāns, Pjērs Kabanns, Žerārs Legrāns, Žans Lui Pradels, Nikola Tifeli, Anita Vanaga (2011) "Mākslas enciklopēdija no viduslaikiem līdz mūsdienām", ISBN 978-9934-11-027-6 Apgāds "Jumava".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards Munks.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija, galerija, diskusiju forumi (angliski)
• Munka muzeja mājaslapa (angliski)
• WikiGallery.org profils Arhivēts 2020. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Papildinformācija (liis.lv) (latviski)