From Wikipedia, the free encyclopedia
Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 9 pasugas.[1] Dižknābja vārna ir parasta ligzdotāja Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos. Tā ļoti viegli piemērojas jauniem barības avotiem, tādēļ tās izplatības areāls turpina pieaugt. Tā kā dižknābja vārnai ir relatīvi liels knābis, to mēdz saukt arī par lielknābja vārnu jeb biezknābja vārnu.
Dižknābja vārna Corvus macrorhynchos (Wagler, 1827) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
Ģints | Vārnas (Corvus) |
Suga | Dižknābja vārna (C. macrorhynchos) |
Izplatība | |
Dižknābja vārnas izplatības areāls | |
Dižknābja vārna Vikikrātuvē |
Dižknābja vārna ir liela auguma putns. Ķermeņa garums ir 46—59 cm, spārnu plētums 100—130 cm, svars 450—1000 g.[2] Japānā, Kuriļu salās un Sahalīnas pussalā dzīvojošās dižknābja vārnas ir lielākas kā melnās vārnas, toties Indijā dzīvojošās dižknābja vārnas ir mazākas kā melnās vārnas. Dižknābja vārnai ir raksturīgs relatīvi liels knābis, kas ir biezs un līks, tādējādi atgādinot nedaudz kraukli. Apspalvojums ir tumši pelēks uz pakauša, kakla, pleciem un pavēderes, bet spārni, aste un seja ir melna ar metālisku spīdumu. Pelēko spalvu tonis variē atkarībā no tā, kādai pasugai pieder dižknābja vārna. Piemēram, Indijas dižknābja vārna ir gandrīz viscaur melna.
Nakts laikā dižknābja vārnas pulcējas lielos baros, lai gulētu kopā. Barā var būt vairāki tūkstoši īpatņu. Arī ligzdošanas laikā nakts bari nekļūst daudz mazāki. Dienas laikā vārnu pāris ir aizņemts ar savas teritorijas sargāšanu, bet naktī visi kopā lielā barā dodas gulēt. Barā valda hierarhija, kas tiek ievērota un respektēta.[3]
Dižknābja vārnai patīk meži, dārzi un parki, tā var apmesties uz dzīvi arī klajās vietās, bet tur jābūt vismaz dažiem kokiem. Lai gan atklātās vietas par dzīves telpu izvēlas tikai dienvidos dzīvojošās dižknābja vārnas, kur tām nav konkurence ar kraukli un melno vārnu.
Dižknābja vārna ir visēdāja, tā ļoti ātri piemērojas jauniem barības veidiem. Dižknābja vārna barību meklē gan uz zemes, gan kokos. Tā barojas gan ar dažāda veida augu izcelsmes barību, gan dzīvniekiem, un tie var būt gan pašas nomedīti, gan maitas gaļa, gan cilvēku atkritumi. Dižknābja vārna, salīdzinot ar citiem vārnu dzimtas putniem, visbiežāk apmeklē vistu fermas un medī cāļus.[4]
Dižknābja vārnas veido monogāmus pārus. Ligzda ir sekla un plakana, tā tiek sakrauta un savīta no zariem. Dažādiem pāriem ligzdas būvēšanas stils var būt atšķirīgs. Reizēm ligzda ir rūpīgi savīta, citreiz diezgan nekārtīgi sakrauta. No iekšpuses izklāta ar zāles stiebriem un saknītēm, vilnu, lupatiņām un citiem līdzīgiem materiāliem. Ir atrastas ligzdas, kuras ir būvētas daļēji vai tikai no stieplēm.[5] Parasti ligzda tiek iekārtota augstu koka galā, priekšroka tiek dota priedei un eglei.
Dējumā ir 3—5 zilizaļas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Tās ir ovālas, ar diezgan smailu galu šaurajā galā. Olām piemīt spīdums. Inkubācijas periods ilgst 17—19 dienas. Putnēniem apspalvojums izaug pēc 35 dienām. Ligzdot dažādas pasugas sāk dažādos laikos. Piemēram, Indijas dižknābja vārna ligzdo no marta līdz jūnijam. Dižknābja vārnas ligzdu diezgan bieži izmanto parazītputns — Āzijas dzeguze (Eudynamys scolopaceus).[6]
Dižknābja vārnai ir 9 pasugas:[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.