Taivāna (sala)

Taivāna jeb Formoza (vienkāršotā ķīniešu: 台湾, tradicionālā ķīniešu: 臺灣, piņjiņs: Táiwān) ir lielākā Ķīnas Republikai piederošā sala Dienvidķīnas jūrā. Salas kopējā platība ir 35 980 km², pēc 2012. gada datiem salā dzīvoja 23,26 miljoni iedzīvotāju. Vairums iedzīvotāju ir hakki un haņi.

Taivāna
中華民國
Taivāna NASA satelītfotogrāfijā
Ģeogrāfija
Izvietojums	Dienvidķīnas jūra
Platība	36 193 km²
Administrācija
Ķīnas Republika
Galvaspilsēta	Taibei
Demogrāfija
Iedzīvotāji	23 261 747 (2012)
Blīvums	1664/km²
Pamatiedzīvotāji	hakka, haņi
Taivāna Vikikrātuvē

Etimoloģija

Taivānas salu sākotnēji apdzīvoja austronēziešu tautas, kuras runāja dažādās vietējās valodās. Viena no pirmajām atsaucēm uz salu vēsturiskajos avotos ir nosaukums "Tayouan" vai "Tayuan", ko Eiropas tirgotāji aizguva no vietējo aborigēnu valodām. Šis nosaukums, visticamāk, cēlies no sirajas cilts valodas, kur "Tayouan" nozīmēja "ārējā sala" vai "vietējā cilts apmetne". Tas sākotnēji apzīmēja mūsdienu Tainaņas apkārtni Taivānas rietumu piekrastē.

16. un 17. gadsimtā, kad Eiropas kolonizatori sāka apmeklēt Taivānu, šis vietējais nosaukums tika pieņemts un pielāgots. Holandiešu Austrumindijas kompānija, kas 1624. gadā nodibināja apmetni Tainaņas rajonā, izmantoja vārdu "Tayouan". Vēlāk šis nosaukums transformējās par "Formosa", kas nozīmē "skaistā" portugāļu valodā. Portugāļu jūrasbraucēji šo nosaukumu sāka lietot 16. gadsimtā, atklājot salu un apbrīnojot tās ainavu. "Formosa" kļuva par populāru nosaukumu Rietumu pasaulē. Ķīnieši sāka aktīvi pievērsties Taivānas salai Min dinastijas laikā (1368–1644), taču ievērojama kolonizācija sākās tikai 17. gadsimtā. Ķīniešu dokumentos sala tika dēvēta par "Dongfan" (東番), kas nozīmē "austrumu barbari". Vēlāk tika pieņemts nosaukums "Taiwan" (台灣), kas bija adaptācija no vietējā "Tayouan". Nosaukums "Taiwan" sākotnēji attiecās tikai uz Tainaņas apkārtni, bet laika gaitā tas tika paplašināts, lai apzīmētu visu salu.

Nosaukums "Taiwan" oficiāli nostiprinājās Cjinu dinastijas laikā (1644–1912), kad Taivāna tika iekļauta Ķīnas impērijas sastāvā. Cjinu valdība izveidoja Taivānas prefektūru un vēlāk Taivānas provinci. Mūsdienās nosaukums "Taiwan" tiek izmantots gan politiskā, gan ģeogrāfiskā nozīmē. Pēc 1949. gada Ķīnas pilsoņu kara beigām Taivāna kļuva par Ķīnas Republikas valdības mītni, un nosaukums turpina simbolizēt gan tās vēsturiskās saknes, gan politisko realitāti.

Klimats

Taivānas klimats ir subtropisks ziemeļu un centrālajā daļā, bet tropisks salas dienvidos. Salas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un topogrāfija veicina ievērojamu klimata daudzveidību no siltām piekrastes teritorijām līdz aukstākām un mitrākām augstkalnu vietām.

Vidējā temperatūra svārstās no 16–20 °C ziemā līdz 27–30 °C vasarā. Ziemeļu un kalnainajos reģionos ziemā var būt vēsāks, savukārt dienvidu piekrastē klimats ir silts visa gada garumā. Ziemas laikā (no novembra līdz martam) dominē ziemeļaustrumu musons, kas nes vēsu un mitru laiku, īpaši ziemeļu piekrastē.

Nokrišņu daudzums ir ievērojams visā salā, vidēji no 1500 līdz 5000 mm gadā, īpaši kalnu reģionos. Lietus sezona jeb plūmju lietus sezona (mei-yu) ilgst no maija līdz jūnijam.

No jūlija līdz oktobrim Taivāna bieži atrodas tropisko taifūnu ceļā, kas var izraisīt spēcīgus vējus, plūdus un zemes nogruvumus. Vidēji salu katru gadu ietekmē 3–4 taifūni.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taivāna.
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)