From Wikipedia, the free encyclopedia
Vasilijs Perovs (dzimis 1833. gada 21. decembrī [v.s. 1834. gada 2. janvārī], miris 1882. gada 29. maijā [v.s. 1882. gada 10. jūnijā]) bija krievu gleznotājs — ainavists, kā arī krievu psiholoģiskā portreta pamatlicējs. Viens no peredvižņiku kustības radītājiem un vadītājiem.
Vasilijs Perovs | |
---|---|
Vasilija Perova pašportrets | |
Dzimis |
1834. gada 2. janvārī Toboļska, Krievijas impērija |
Miris |
1882. gada 10. jūnijā (48 gadu vecumā) Maskava, Krievijas impērija |
Tautība | krievs |
Nozares | glezniecība |
Mākslas virziens | reālisms |
Vasilijs Perovs dzimis Toboļskā barona Gregorija Krīdenera ģimenē. Viņa pseidonīms Perovs radies mākslinieka bērnībā kā iesauka, kuru tam piešķīris privātskolotājs.[1] Mācījies Arzamasas apriņķa skolā, bet savu profesionālo izglītību ieguvis sākumā Arzamasas Aleksandra Stupina mākslas skolā, vēlāk 1853. gadā iestājies Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolā. Perova pedagogi ir bijuši mākslinieki Sergejs Zarjanko, Apolons Mokrickijs un Mihails Skotti. Pirmo godalgu — mazo sudraba medaļu par zēna galvas etīdes iesniegšanu Imperatoriskajai mākslas akadēmijā saņēmis 1856. gadā. Tai sekojušas citas godalgas par uzgleznotām gleznām 1858., 1860. un 1861. gadā, iegūstot lielo sudraba medaļu, mazo un lielo zelta medaļu. 1861. gadā kopā ar lielo zelta medaļu kā godalgu ieguvis arī tiesības uz valsts apmaksātu ārzemju ceļojumu, kurā devies 1862. gadā, apceļojot daudzas Vācijas pilsētas un Parīzi. Ceļojuma laikā radījis sadzīves žanra darbus, kas atspoguļo ielu dzīves skatus. Atgriezies Krievijā, Maskavā 1865. gadā, turpinājis sadzīves žanra darbu radīšanu. 1866. gadā ieguvis akadēmiķa zinātnisko grādu, bet 1871. gadā kļuvis par Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras augstskolas profesoru. Aptuveni šajā laikā gleznotājs iesaistījies Peredvižņiku kustībā. Vasilijs Perovs miris no tuberkulozes[2] 1882. gada 10. jūnijā toreizējā Kuzminku ciemā, kas pašlaik iekļaujas Maskavas pilsētas teritorijā un apbedīts Donskojas klostera kapsētā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.