Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
Upes ķauķis Locustella fluviatilis (Wolf, 1810) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) |
Ģints | Sisinātājķauķi (Locustella) |
Suga | Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) |
Izplatība | |
Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
Upes ķauķis Vikikrātuvē |
Upes ķauķis ir gājputns. Ligzdo Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Rietumsibīrijā līdz Irtišas baseinam un Kazahstānas rietumiem. Eiropas areāla robežas iesniedzas Somijas un Zviedrijas dienvidos, Vācijas rietumos, Austrijas un Slovēnijas ziemeļos un Rumānijā. Ziemo Āfrikas dienvidaustrumos.[3]
Upes ķaukis Latvijā ir samērā parasts un izplatīts ligzdotājs piemērotos biotopos.[3] Pēdējos gados upes ķauķa populācijai ir vērojama samazināšanās tendence.[4]
Upes ķauķis ir vidēji liels sisinātājķauķis ar platu un garu, pakāpenisku asti un garām, platām zemastes spalvām. Ķermeņa garums 14—16 cm, spārnu plētums 19—24 cm, svars 13—23 g.[5][6][7]
Apspalvojums kopumā tumši pelēkbrūns vai olīvbrūns: mugura tumšāka nekā apakšpuse. Pavēdere un pazode pelēkbalta. Uz krūtīm un pakakles apspalvojums raibumots. Virsaste un aste, salīdzinot ar ķermeni, ir siltāk brūnā tonī. Malējās lidspalvas gaišas. Zemastes spalvas gaiši pelēkbrūnas ar baltiem galiem. Tumšajā sejā izceļas gaišas, pelēkbaltas uzacis. Smailais knābis pelēks, apakšējā daļa gaišāka, pelēkrozīga. Acis brūnas, kājas rozīgi brūnas.[6][7] Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai mātītes aste ir nedaudz īsāka nekā tēviņam. Jaunie putni, salīdzinot ar pieaugušajiem, ir ar nedaudz rudāku muguru un dzeltenīgāku seju un pavēderi.[7]
Upes ķauķis ligzdošanas areālā uzturas blīvi augošā, salīdzinoši zemā veģetācijā, piemēram, biezā zālē, nātrēs un grīšļos, kas aug upju un ezeriņu krastos, purvu malās, mitru platlapu koku mežu klajumos, mežmalās, izcirtumos, lielos parkos un pamestos tīrumos. Ziemošanas teritorijās Āfrikā tas apdzīvo zemus, biezus krūmus, zālājus un brikšņainus pamežus. Āfrikā sastopams līdz 1700 m virs jūras līmeņa.[1][7]
Upes ķauķi parasti var novērot pa pāriem vai pa vienam. Tas, tāpat kā daudzi citi ķauķi, ir ļoti uzmanīgs un kautrīgs, par tā klātbūtni biežāk liecina putna skaļā dziedāšana.[7]
Upes ķauķa dziedāšana atgādina sienāža sisināšanu. Dziesma izklausās samērā mehāniska un ilgst vairākas minūtes. Sisināšanas frāzi nobeidz īsa skaņa, kas atgādina čāpstināšanu vai kaķa ņurrāšanu. Upes ķauķis parasti dzied vakara krēslā vai agri no rīta, ieņemot kādu augstāku krūma zaru, bet mēdz dziedāt arī nakts un dienas laikā.[7]
Upes ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem (piemēram, vabolēm, mušām un blaktīm), bet uzlasa arī zirnekļus, ērces, tūkstoškājus un gliemezīšus.[1][6][7] Barību meklē zemos krūmos vai uz zemes, ļoti reti ķerot kukaiņus gaisā.[6][7]
Ligzdošanas sezona Eiropā ilgst no maija beigām līdz jūlija vidum.[1] Veido monogāmus pārus. Parasti katrs pāris ligzdo savā teritorijā, kuru agresīvi aizsargā. Tomēr reizēm upes ķauķi ligzdo nelielās grupās.[7] Ligzdai raksturīga vaļīga kausa forma, vīta no zāļu stiebriem un lapām. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un matiem. Atrodas biezos zāļu ceros vai zem krūmu zariem, uz zemes vai nelielā augstumā (līdz 30 cm). Upes ķauķa ligzdu raksturo arī piekļūšanas koridors.[1][7]
Dējumā 4—6 olas.[1][7] Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē, iespējams, abi vecāki. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram divu nedēļu vecumā.[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.