Selēns
ķīmiskais elements From Wikipedia, the free encyclopedia
ķīmiskais elements From Wikipedia, the free encyclopedia
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34. Tas ir nemetāls. Selēns dabā ļoti reti ir sastopams brīvā veidā. Tas galvenokārt ir selenīdu veidā, kā piemaisījums sulfīdu rūdām. Selēnu 1817. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss. Tā nosaukums ir radies no grieķu vārda σελήνη (seléne), kas nozīmē "Mēness". Šāds nosaukums tika izvēlēts, jo selēna ķīmiskās īpašības ir līdzīgas telūra īpašībām, kas bija zināms pirms tam, un kura nosaukuma izcelsme ir saistīta ar Zemi.
| Selēns | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Selēna alotropiskās modifikācijas — melnais, pelēkais un sarkanais selēns un dabiskā selēna paraugs | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +6, +4, +2, −2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 2,55 | ||||||
| Blīvums | 4390 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 494 K (221 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 958 K (685 °C) | ||||||
Selēnu ražo no metālu, bieži no vara, rafinēšanas blakusproduktiem. Komerciāli selēnu lieto stikla ražošanā tā atkrāsošanai un pigmentu ražošanā. Agrāk to lietoja par pusvadītāju fotoelementos un taisngriežos, taču mūsdienās vairāk izmanto pusvadītājus ar labākām īpašībām.
Lai arī selēns brīvā veidā nav pārāk toksisks, daži tā savienojumi ir visai indīgi. Pieauguša cilvēka organismā ir līdz 20 mg selēna. Tas galvenokārt ir aknās, nierēs un liesā. Tas ir kā antioksidants, kas palīdz organismam cīnīties pret brīvajiem radikāļiem, mazina iekaisumus un kavē šūnu novecošanu.
Selēnam ir vairākas alotropiskās modifikācijas, kas savstarpēji mainās pie dažādām temperatūrām. Selēns parasti ir amorfa viela, ķieģeļsarkans pulveris. Strauji kausējot, tas ieņem melnu, stiklveidīgu formu. Pie 180 °C temperatūras selēns kļūst pelēks.
Savienojumos selēna oksidēšanas pakāpes var būt +6, +4, +2 un -2. Selēns var veidot stipru skābi — selēnskābi H2SeO4, kas ir analoga sērskābei.
Dabā ir sastopami seši dažādi selēna izotopi: selēns-80 (49,61% no kopējā selēna daudzuma), selēns-78 (23,77%), selēns-76 (9,37%), selēns-82 (8,73%), selēns-77 (7,63%) un selēns-74 (0,89%).[1]
Komerciāli selēnu lieto stikla ražošanā tā atkrāsošanai un pigmentu ražošanā. Agrāk to lietoja par pusvadītāju fotoelementos un taisngriežos, taču mūsdienās vairāk izmanto pusvadītājus, piemēram, silīciju, ar labākām īpašībām. Vulkanizējot gumiju ar selēnu, tas padara to izturīgāku. Kserogrāfijā selēns tiek izmantots dokumentu kopēšanā.
Zemes garozā selēna daudzums ir 10-5 līdz 10-6 procenti no tās masas. Tas ir aptuveni 100 mg uz tonnu. Visizplatītākie minerāli, kas satur selēnu, ir ašvalīts (FeSe), klaustalīts (PbSe), timanīts (HgSe) un guanahuatīts (Bi2(Se, S)3). Selēna koncentrācija jūras ūdenī ir 4×10−4 mg uz litru. 2011. gadā tika iegūtas aptuveni 2000 tonnas selēna, galvenokārt Vācijā (32%), Japānā (31%), Beļģijā (10%) un Krievijā (7%). Kopējās selēna rezerves pasaulē tiek lēstas ap 93 tūkstošiem tonnu.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
