ķīmiskais elements From Wikipedia, the free encyclopedia
Iterbijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Yb un atomskaitli 70. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. Tāpat kā pārējos lantanīdus, to iegūst no polimetālu rūdām. Iterbiju lieto sakausējumiem, arī kā tērauda piedevu. Savienojumos iterbijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +3.
| Iterbijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Iterbija paraugi | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,1 | ||||||
| Blīvums | 6965,4 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1097 K (824 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1496 K (1169 °C) | ||||||
Dabā iterbijs ir sastopams septiņos izotopos. Visizplatītākais ir iterbijs–174 (32,026% no kopējā daudzuma).[1] Vēl lielā koncentrācijā atrodami iterbijs–172 (21,68%), iterbijs–173 (16,103%), iterbijs–171 (14,09%) un iterbijs–176 (12,996%).[1] Stipri mazāk ir iterbijs–170 (2,982%) un iterbijs–168 (0,123%).[1] Visi dabā atrodamie iterbija izotopi ir stabili.
Ir zināmi vēl mākslīgi iegūti iterbija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 148 līdz 181. Visstabilākais no tiem ir iterbijs–169, kura pussabrukšanas periods ir 32,018 dienas.[1]
Ik gadu iegūst aptuveni 50 tonnas iterbiju.[2] To visvairāk iegūst Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Brazīlijā, Indijā, Šrilankā un Austrālijā. Tiek lēsts, ka iterbija daudzuma ir aptuveni miljons tonnas.[2]
Iterbiju 1878. gadā atklāja šveiciešu ķīmiķis Žans Šarls Galisārs de Mariņjaks (Jean Charles Galissard de Marignac). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no Zviedrijas ciema Iterbī nosaukuma. Netālu no šīs pilsētas ieguva iterbīta minerālu, no kura pirmo reizi tika iegūts iterbijs. Tīrā veidā iterbijs pirmo reizi tika iegūts 1937. gadā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
