Samārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sm un atomskaitli 62. Tas ir mīksts retzemju metāls, lantanīds. Samāriju iegūst no polimetāliskām rūdām. Samārija savienojumus lieto dažu veidu termiski izturīgiem magnētiem (samārija-kobalta magnēti) un, lai palielinātu stikla infrasarkanā starojuma absorbciju. Savienojumos samārijam var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +3. Samārijam nav nozīmīga bioloģiskā loma. Tas ir mazliet indīgs.
| Samārijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Samārija paraugs argona aizsargatmosfērā un sevišķi tīrs sublimēts samārijs | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,17 | ||||||
| Blīvums | 7520 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1345 K (1072 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 2067 K (1794 °C) | ||||||
Īpašības
Tīrā veidā samārijs ir gaišpelēks, spīdīgs. Tam ir augsta kušanas temperatūra, tas ir, +1072 °C, bet blīvums ir 7520 kg/m³.
Izotopi
Dabā ir sastopami septiņi samārija izotopi, no kuriem pieci ir stabili (144Sm, 149Sm, 150Sm, 152Sm un 154Sm). Atlikušie divi izotopi ir radioaktīvi. Samārija-147 pussabrukšanas periods ir 1,060×1011 gadi, bet samārija-148 pussabrukšanas periods ir 7×1015 gadi.[1] Mākslīgi ir iegūti samārija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 128 līdz 165.[1]
Samārijam-147 un samārijam-148 ir raksturīga alfa sabrukšana, kā rezultātā rodas neodīms.
Izmantošana
No samārija un tā savienojumiem veido stiklu (satur samārija oksīdu), kas absorbē neitronus. Šādus stiklus izmanto caurspīdīgu bloku izgatavošanā kodolreaktoros. Radioaktīvo samārija izotopu 153Sm izmanto vēža ārstēšanā. Samārija un kobalta sakausējumus izmanto magnētu gatavošanā; šie magnēti ir izturīgi pret magnētisko īpašību zaudēšanu. Samāriju izmanto arī kā katalizatoru, lai veiktu etanola dehidrāciju.
Vēsture
Samāriju 1879. gadā atklāja franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran). Tā nosaukums radies no samarskīta minerāla nosaukuma. No šī minerāla samārijs pirmo reizi tika izolēts. Savukārt samarskīta nosaukums radies no krievu kalnrūpniecības inženiera Vasilija Samarska-Bihoveca vārda. Līdz ar to var uzskatīt, ka šis ķīmiskais elements ir pirmais, kas nosaukts kāda cilvēka vārdā.
1903. gadā pirmo reizi tika iegūts samārijs relatīvi tīrā veidā, samārija hlorīda elektrolīzes rezultātā.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
