ķīmiskais elements From Wikipedia, the free encyclopedia
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisks metāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.
| Kadmijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Tīra kristāliska kadmija paraugs un gaisā oksidējies kadmijs | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,69 | ||||||
| Blīvums | 8650 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 594,22 K (321,07 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1040 K (767 °C) | ||||||
Kadmiju 1817. gadā atklāja vācu ķīmiķi Frīdrihs Štromeiers un Karls Samuels Leberehts Hermans (Karl Samuel Leberecht Hermann), eksperimentējot ar cinka savienojumiem un konstatējot, ka baltajam cinka oksīdam parādījusies dzeltena nokrāsa.
Elementa nosaukums ir radies no nosaukuma kalamīns (latīņu: calamine), kas ir pārveidojies grieķu nosaukums cadmia (καδμία), kā senatnē dēvēja visas cinka rūdas. Šis nosaukums savukārt cēlies no sengrieķu mitoloģijas varoņa Kadma (Tēbu dibinātāja) vārda. Tiek uzskatīts, ka kalamīns ir vai nu cinka karbonāts (smitsonīts), vai cinka silikāts (hemimorfīts); šie minerāli kā piemaisījumu var saturēt kadmiju.
Kadmija saturs Zemes garozā vidēji ir aptuveni 130 mg uz tonnu. Kadmijs ir atrodams tādos minerālos kā grinokītā (CdS), otavītā (CdCO3), monteponītā (CdO), kadmoselītā (CdSe) un ksantohroīdā (CdS(H2O)х). Kadmijs ir atrodams arī cinku, svinu un varu saturošos minerālos, toties tajos tā koncentrācija ir stipri mazāka.
Dabā nav sastopamas kadmija rūdas. Kadmijs galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums cinka rūdām.
Dabā ir sastopami trīs stabili kadmija izotopi un pieci radioaktīvi izotopi. Visizplatītākais ir radioaktīvais kadmijs-114 (28,73% no kopējā kadmija daudzuma),[1] kura pussabrukšanas periods ir >2,1×1018 gadi. Nākamie trīs izplatītākie ir visi stabilie izotopi: kadmijs-112 (24,13%), kadmijs-111 (12,80%) un kadmijs-110 (12,49%).[1] Visretāk sastopami ir radioaktīvie izotopi kadmijs-113 (12,22%), kadmijs-116 (7,49%), kadmijs-106 (1,25%) un kadmijs-108 (0,89%).[1]
Kopumā ir sintezēti izotopi, kuru atommasa ir no 95 līdz 133.
Kadmijs aizstāj cinku daudzās organisma dabiskajās reakcijās, tāpēc tās vairs nevar norisināties pareizi. Turklāt šis bīstamais ķīmiskais elements uzkrājas nierēs.
 | Kadmijs un tā šķīstošie savienojumi ir indīgi un var izraisīt vēzi. |
Kadmija sulfīdu CdS dažreiz lieto par dzelteno pigmentu. Lielāko daļu pasaulē saražotā kadmija izmanto atkārtoti uzlādējamo niķeļa-kadmija bateriju (akumulatoru) izgatavošanā.[2] Šo ķīmisko elementu arvien vairāk lieto saules bateriju ražošanā. Savienojumā ar telūru kadmijs spēj daudz efektīvāk nekā tradicionālais silīcijs pārvērst saules enerģiju elektrībā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
