paceplīšu dzimtas putns From Wikipedia, the free encyclopedia
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.[1] Tam ir plašs izplatības areāls, kas aptver teritorijas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.[1]
Paceplītis Troglodytes troglodytes (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) |
Ģints | Paceplīši (Troglodytes) |
Suga | Paceplītis (Troglodytes troglodytes) |
Sinonīmi | |
| |
Paceplītis Vikikrātuvē |
Paceplītis ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā, Sibīrijas dienvidaustrumos un Tālajos Austrumos. Liela daļa Eiropas ligzdotāju ziemo savā ligzdošanas areālā, bet ziemeļaustrumu populācijas pārvietojas ziemot uz Centrāleiropu un Rietumeiropu.[2]
Latvijā paceplītis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Ziemo nelielā skaitā, parasti pie neaizsalstošām upītēm un strautiem.[2]
Vēl nesenā pagātnē paceplītis un Ziemeļamerikā dzīvojošie ziemas paceplītis (Troglodytes hiemalis) un Klusā okeāna paceplītis (Troglodytes pacificus) tika uzskatīti par vienu sugu.[3][4] Līdz ar Ziemeļamerikas pasugu izdalīšanu atsevišķās sugās paceplītis mājo tikai Vecajā pasaulē. Pētījumos atklājies, ka abas Ziemeļamerikas sugas reģionos, kuros pārklājas to izplatība, nemēdz savstarpēji hibridizēties. Turklāt DNS analīzes liecina, ka sugas bijušas viena no otras nodalītas vismaz 4,3 miljonus gadu.[5]
Pēdējo gadu pētījumos atklājies, ka trīs iepriekš pieminētās sugas ir visattālāk radniecīgā grupa no visām pārējām paceplīšu ģints (Troglodytes) sugām. Daži zinātnieki iesaka alternatīvu sistemātiku, izdalot šīs trīs sugas atsevišķā ģintī — Nannus.[6] Tomēr līdz ar nepietiekamu pamatojumu izmaiņām lielākā daļa zinātnieku šo iedalījumu šobrīd nav pieņēmusi.
Ņemot vērā klasifikācijas izmaiņas, paceplītim ir 30 pasugas.[7] Par vairākām pasugām zinātnieku domas dalās, kā arī ģenētiskie pētījumi ievieš arvien jaunas korekcijas sistemātikā.
Sugas zinātniskais nosaukums Troglodytes troglodytes ir cēlies no sengrieķu vārda τρωγλοδύτης, kas latviski nozīmē „dzīvojošais alā”.[8] Vārds radies, atspoguļojot paceplīša ligzdas formu — tā ir lodveida ar apaļu ieeju sānos, atgādinot alu.
Paceplītis ir ļoti maza auguma dziedātājputns, turklāt tas ir mazākais visā paceplīšu dzimtā. Tā ķermeņa garums ir 8—12 cm, spārnu izplētums 12—16 cm, svars 6—12 g.[9]
Paceplītim ir gandrīz apaļš ķermenis, smails, slaids knābis un ļoti mazi, noapaļoti spārni.[9] Arī aste ir īsa un strupa. Tā parasti stāv saslieta stāvus gaisā. Paceplīša apspalvojums atkarībā no pasugas var būt dažādu toņu pelēkbrūns, kas uz zoda, krūtīm un pavēderes ir nedaudz gaišāks. Uz spārniem, astes un sāniem tam ir smalkas, tumšāk brūnas šķērssvītras. Virs acs ir smalka, gaišāk brūna svītra, kas atgādina gaišu uzaci. Paceplītim ir proporcionāli garas, tumši pelēkas kājas. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet jaunie putni ir nedaudz tumšāki, ar mazāk izteiktām šķērssvītrām uz sāniem.[9]
Paceplītis apdzīvo dažāda tipa mežus, biežāk aizaugušus ar bagātu pamežu. Tam patīk meži ar kritušiem kokiem, izgāztām saknēm, zaru kaudzēm un krūmājiem.[8] Tas ir ļoti aktīvs putniņš ar skaļu balsi. Dzied tikai tēviņš.
Paceplītis barību parasti meklē uz zemes vai zemos augos, pārvietojoties ar īsiem, ātriem lēcieniem, nedaudz atgādinot peli. Zeme tiek pārmeklēta metodiski no vietas, centimetrs pēc centimetra, izcilājot lapiņas, saknītes un sausās zālītes. Kukaiņus paceplītis medī arī lidojumā, kas ir spurdzošs, ar nelielām, īsām distancēm, ātri sitot spārnus. Sēžot koka zarā, tas bieži izslienas un ietupstas ar visu augumu.[9]
Paceplītis galvenokārt barojas ar dažādiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, ieskaitot kukaiņus, kukaiņu kāpurus, zirnekļus, tūkstoškājus un pat gliemežus.[9] Paceplītis reizēm seklos ūdeņos medī mazas zivtiņas, kurkuļus un vardītes, pabāžot galvu pilnīgi zem ūdens.[9] Tas barojas arī ar ogām, sēklām un pat ar jūras zālēm.
Paceplītis ir izteikti teritoriāls putns, un tēviņš aktīvi sargā savu teritoriju visu gadu.[9] Pārošanās sezona Eiropas paceplīšiem sākas martā vai aprīlī. Tēviņš parasti sapārojas ar vairākām mātītēm. Turklāt ligzdu būvē tēviņš.
Ligzda ir lodveida ar apaļu ieeju sānos, parasti iebūvēta koka dobumā, klinšu iedobē, eglītēs, kadiķos, zaru un stumbru žāklēs, zaru kaudzēs, izgāztu koku saknēs un pakrastēs.[8] Var tikt izvēlētas arī cilvēka radītas ligzdošanas vietas, paceplītis ligzdu var iebūvēt pat veca mēteļa kabatā.[9] Būvēšanai tiek izmantotas sūnas, papardes, sausi zāles stiebriņi, saknītes, miza un smalki egļu zariņi.[8] Ligzdas ir vairākas (līdz 12). Mātīte izvēlas ligzdu, kura tai visvairāk patīk, dodot priekšroku tēviņam, kuram ir vairāk ligzdu.[8] Pēc tam, kad mātīte ir izvēlējusies ligzdu, tā iekšpusi izklāj ar spalviņām un matiem. Ligzda var tikt atkārtoti izmantota vairākus gadus, turklāt ligzdas tiek izmantotas arī nakts gulēšanai. Aukstā laikā vienā ligzdā nakšņo vairāki paceplīši.[9]
Dējumā 5—8 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Gadā var būt arī 2 perējumi.[8] Olas perē tikai mātīte un inkubācijas periods ilgst apmēram 16 dienas. Mazuļus baro abi vecāki. Pēc 14—19 dienām jaunie paceplīši pamet ligzdu, bet vecāki turpina tos barot vēl 9—18 dienas.[9] Vecākais zināmais paceplītis ir nodzīvojis vairāk par 6 gadiem.[9]
Paceplītim ir 29 pasugas:[1][7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.