Lielais Ziemeļu karš
Bruņots konflikts Ziemeļeiropā no 1700. līdz 1721. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara. Nerealizējās Livonijas politiķu plāns atjaunot autonomu valsti Polijas-Lietuvas vai Saksijas paspārnē.
- Šis raksts ir par Lielo Ziemeļu karu. Par citām jēdziena Ziemeļu kari nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Lielais Ziemeļu karš | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no krievu-zviedru kariem, poļu-zviedru kariem un dāņu-zviedru kariem | |||||||||
Lielais Ziemeļu karš. Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Narvas kauja (1700), Daugavas kauja, Poltavas kauja, Hanko kauja, Gādebušas kauja | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Zviedrijas impērija Polija-Lietuva (1704-1709) Osmaņu impērija (1710-1714) Zaporožjes kazaki |
Krievija Dānija-Norvēģija (1700-1700, 1709-) Saksija (1700-1704, 1709-) Polija-Lietuva (1700-04, 1709-) Prūsija (1715-) Hannovere (1715-) | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Kārlis XII † Eleonora I Frederiks I Staņislavs Leščinskis Ahmeds III Ivans Mazepa |
Pēteris I Boriss Šeremetevs Roberts Brūss Jakobs Brūss Frederiks IV Fridrihs I Augusts jeb Augusts II Stiprais Frīdrihs Vilhelms I Džordžs I | ||||||||
Spēks | |||||||||
77,000-393,400 77 000-135 000 zviedri (1700 un 1707) 100 000-200 000 osmaņi (piedalījās vienā kaujā) 8 000-40 000 kazaki 16 000 poļi (1708) |
310 000 170 000 krievi +40 000 dāņi un norvēģi +100 000 poļi un sakši (ne vairāk) Prūsijas un Hanoveres karaspēka lielums nav zināms.[nepieciešama atsauce] | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
Aptuveni 25 000 zviedri krituši, 175 000 miruši no mēra, u.c. slimībām.[1] |
Vairāk nekā 75 000 krievi un 14 000-20 000 poļi, sakši, kā arī 8 000 dāņi krituši lielākajās kaujās; pavisam krituši 60 000 dāņi (1709-1719).[2] Katra valsts zaudēja vairāk nekā desmit tūkstošus karavīru (krievu kritušo skaits pārsniedz zviedrus, dāņu kritušo skaits 1709-1719 uzrādīts augstāk) no slimībām u.c. veselības problēmām.[nepieciešama atsauce] |
Aizvērt