From Wikipedia, the free encyclopedia
Zviedru Pomerānija (vācu: Schwedisch-Pommern, zviedru: Svenska Pommern; 1648—1815) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648. gadā pēc Trīsdesmitgadu kara. Teritorijā ietilpa daļa no tagadējās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas (Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis, Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis). Galvaspilsēta bija Štetīne (1630—1720), pēc tam Greifsvalde (1720—1814). Galvenais cietoksnis bija Štrālzunde, augstākā tiesa atradās Vismārā.
Trīsdesmitgadu kara laikā 1630. gadā Zviedrijas ķēniņš Gustavs II Ādolfs noslēdza militāro aliansi ar pēdējo Pomerānijas hercogu Bogislavu XIV, zviedru karaspēks okupēja Rīgenes salu un Ūzedomas salu, bet 1631. gadā visu Pomerānijas hercogisti. Pēc hercoga Bogislava XIV nāves Zviedrijas ķēniņš piesavinājās Pomerānijas hercoga titulu un 1638. gadā iecēla Juhanu Banēru par Pomerānijas ģenerālgubernatoru. Pēc Vestfālenes miera līguma Pomerānijas hercogisti sadalīja divās daļās: Zviedrija ieguva visu Priekšpomerāniju, Rīgenes salu un Oderas grīvu, bet Brandenburga-Prūsija visu Aizpomerāniju (daļas no tagadējām Rietumpomožes un Pomožes vojevodistēm) uz austrumiem no Oderas upes. Pēc Zviedrijas-Brandenburgas kara (1674—1679) un Lielā Ziemeļu kara daļa no Zviedru Pomerānijas uz dienvidiem no Pēnes upes (Peene) nokļuva Brandenburgas-Prūsijas pārvaldībā. Napoleona karu laikā 1806. gadā Greifsvaldes landtāgs nolēma ciešāk integrēt provinci Zviedrijas ķēniņvalstī, ieviest Zviedrijas satversmi un atcelt dzimtbūšanu. Pēc Vīnes kongresa lēmuma Prūsija 1815. gada oktobrī to iekļāva Pomerānijas provinces sastāvā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.