Igaunija
valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm / From Wikipedia, the free encyclopedia
Igaunijas Republika (igauņu: Eesti Vabariik) ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī, ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā, un Latviju dienvidrietumos, Rīgas līcī. Valstī, kuras platība ir 45 335 km²,[2] dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Igaunijas galvaspilsēta ir Tallina.
- Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Igaunija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Igaunijas Republika Eesti Vabariik |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Mu isamaa, mu õnn ja rõõm Mana tēvzeme, mana laime un prieks |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Tallina 335) 59°26′N 24°45′E | |||||
Valsts valodas | igauņu valoda | |||||
Valdība | unitāra parlamentāra republika | |||||
- | Prezidents | Alars Kariss | ||||
- | Premjerministrs | Kristens Mihals | ||||
Neatkarība | no Vācijas un Krievijas | |||||
- | Deklarēta | 1918. gada 24. februārī | ||||
- | Atzīta | 1920. gada 2. februārī | ||||
- | PSRS okupācija | 1940. gada 16. jūnijā | ||||
- | Atjaunota | 1991. gada 20. augustā | ||||
Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 45 335 km² (129.) | ||||
- | Ūdens (%) | 4,56 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2020. gadā | 1 329 460[1] (153.) | ||||
- | Blīvums | 29,1/km² (194.) | ||||
IKP (PPP) | 2015. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $36,947 miljardi | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $27,729 | ||||
Džini koef. (2013) | 32,9 (vidējs) | |||||
TAI (2022) | ▲0.899 (ļoti augsts) (31.) | |||||
Valūta | Eiro (EUR ) |
|||||
Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
- | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
Interneta domēns | .ee1 | |||||
ISO 3166-1 kods | 233 / EST / EE | |||||
Tālsarunu kods | +372 | |||||
1 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. |
Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm.[3] Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva 1918. gada 24. februārī, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta 1990. gada 8. maijā, bet pilnībā atjaunota 1991. gada 20. augustā, ko atzina arī PSRS valdība.
Kopš 2004. gada 1. maija Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004. gada 29. marta ir NATO dalībvalsts, un kopš 2010. gada 9. decembra ir OECD dalībvalsts.