Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I. saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis 1688. gada 14. augustā, miris 1740. gada 31. maijā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713. gada līdz savai nāvei 1740. gadā. Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Prūsijas armiju par vienu no visefektīvākajām tā laika armijām. Eiropā plaši pazīstami bija t.s. Potsdamas milži (Potsdamer Riesengarde, tautā Lange Kerls) — karaspēka daļa, kurā bija atlasīti gara auguma kareivji.
- Šis raksts ir par Prūsijas karali. Par Brandenburgas kūrfirstu no Hābsburgu dinastijas skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts).
Ātrie fakti Frīdrihs Vilhelms I Friedrich Wilhelm I., Prūsijas karalisBrandenburgas kūrfirsts ...
Frīdrihs Vilhelms I Friedrich Wilhelm I. | |
---|---|
Prūsijas karalis Brandenburgas kūrfirsts | |
1713. gada 25. februārī — 1740. gada 31. maijā | |
Priekštecis | Frīdrihs I |
Pēctecis | Frīdrihs II Lielais |
Dzimis |
1688. gada 14. augustā Berlīne, Brandenburga-Prūsija ( Vācija) |
Miris |
1740. gada 31. maijā (51 gada vecumā) Berlīne, Prūsijas Karaliste ( Vācija) |
Apglabāts | Miera baznīca, Potsdama, Brandenburga, Vācija |
Dzīvesbiedre | Hanoveres Sofija Doroteja |
Bērni |
|
Dinastija | Hoencollernu dinastija |
Tēvs | Frīdrihs I |
Māte | Hanoveres Sofija Šarlote |
Reliģija | kalvinisms |
Paraksts |
Aizvērt