Karēlijas Republika

Karēlijas Republika (krievu: Респу́блика Каре́лия; karēļu: Karjalan tašavalta; Oloņecas karēļu: Karjalan tazavaldu; somu: Karjalan tasavalta; vepsu: Karjalan tazovaldkund) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ļeņingradas apgabalu dienvidrietumos un dienvidos, Vologdas apgabalu dienvidos un dienvidaustrumos, Arhangeļskas apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, Balto jūru austrumos, Murmanskas apgabalu ziemeļos, kā arī ar Somiju rietumos.

Šis raksts ir par Krievijas federācijas subjektu. Par citām jēdziena Karēlija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Karēlijas Republika
Республика Карелия Karjalan tašavalta Karjalan tazavaldu Karjalan tasavalta Karjalan tazovaldkund
—  republika  —
Voickijpaduna ūdenskritums Voickijpaduna ūdenskritums
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda (valsts valoda), nacionālo valodu statuss karēļu, somu un vepsu valodām
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs	Petrozavodska
Administratīvais iedalījums	18 Petrozavodska Kostomukša Belomorskas rajons Kalevalas nacionālais rajons Kemas rajons Kondopogas rajons Lahdenpohjas rajons Louhu rajons Medvežjegorskas rajons Muezerskas rajons Oloņecas nacionālais rajons Pitkjarantas rajons Prioņežskas rajons Prjažinas nacionālais rajons Pudožas rajons Segežas rajons Sortavalas rajons Suojarvi rajons
Platība
- Kopā	180 520 km²
Iedzīvotāji (2021)
- Kopā	533 121
- Blīvums	3/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (82,2 %) karēļi (7,4 %) baltkrievi (3,8 %)
Mājaslapa: gov.karelia.ru
Karēlijas Republika Vikikrātuvē

Vēsture

Karēlijas Repblika aizņem lielāko daļu no vēsturiskās Karēlijas teritorijas. Mūsdienās daļa no Karēlijas atrodas Ļeņingradas apgabalā (Karēlijas šaurums), bet daļa — Somijas teritorijā.

Līdz 13. gadsimtam Karēlija bijusi Novgorodas Republikas ietekmē. No 13. gadsimta to pamazām ieņēma Zviedrija, līdz daļu no tās zaudēja Krievijai 1721. gada Nīštates miera līguma rezultātā, bet 1743. gadā visa Karēlija nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadā Karēlijas Republikas austrumu daļa iekļāvās Somijā, bet rietumu daļā 1920. gadā nodibinājās Karēlijas Darba komūna, kas 1923. gadā tika pārveidota par Karēlijas APSR KPFSR sastāvā.

Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas daļā un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. 1956. gada 16. jūlijā PSRS Augstākā Padome, lai destaļinizācijas ietvaros uzlabotu attiecības ar Somiju, nolēma to likvidēt un atkal pārdēvēt par Karēlijas APSR. Pēc PSRS sabrukuma Karēlijas APSR pārdēvēja par Karēlijas Republiku.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1897 181 475 —     1926 269 336 +48.4% 1939 468 898 +74.1% 1959 651 346 +38.9%	Gads Iedz. ±% 1970 713 451 +9.5% 1979 732 193 +2.6% 1989 790 150 +7.9% 2002 716 281 −9.3%	Gads Iedz. ±% 2010 643 548 −10.2% 2021 533 121 −17.2%

Etniskais sastāvs (1897—2010)

Tautība	1897	1926	1939	1959	1970	1979	1989	2002	2010
iedzīvotāji kopā	181475	269336	468898	651346	713451	732193	790150	716281	643548
krievi	93240	153967	296529	412773	486198	522230	581571	548941	507654 (82,2%)
karēļi	78517	100781	108571	85473	84180	81274	78928	65651	45570 (7,4%)
baltkrievi	7	555	4263	71900	66410	59394	55530	37681	23345 (3,8%)
ukraiņi	38	708	21112	23569	27440	23765	28242	19248	12677 (2,0%)
somi	1769	2544	8322	27829	22174	20099	18420	14156	8577 (1,4%)
vepsi	7262	8587	9388	7179	6323	5864	5954	4870	3423
tatāri	17	198	3088	2692	2603	2609	2992	2628	1888
poļi	181	413	3345	7254	5200	4540	4077	3022	1849
azerbaidžāņi	0	0	642	69	155	225	620	1753	1793
armēņi	1	9	302	236	274	310	527	1599	1606
čigāni	16	107	351	892	993	1054	1184	1098	1055
čuvaši	0	22	783	1578	1791	1726	1763	1298	867
lietuvieši	6	73	54	2936	1946	1484	1458	1074	733
uzbeki	0	0	118	83	263	284	378	273	554
mordvieši	0	82	2269	1429	1363	1273	1179	808	534
moldāvi	0	0	833	275	579	578	775	628	490
vācieši	102	117	3280	409	402	458	670	772	490
ebreji	234	623	1917	1840	1577	1469	1203	719	474
gruzīni	0	3	307	98	222	261	366	540	437
tadžiki	0	0	21	0	38	51	66	201	365
marieši	0	2	456	212	265	342	425	362	242
komieši	13	11	128	381	216	265	300	282	182
latvieši	5	258	307	431	414	378	414	252	179
baškīri	0	1	249	115	167	211	329	312	162
igauņi	16	129	394	588	611	520	445	257	156
kazahi	0	0	161	119	179	169	308	205	151
kirgīzi	0	0	68	0	60	38	86	40	63
turkmēņi	0	0	34	0	23	43	58	44	40
ižori	0	0	9	82	48	34	27	24	19
sāmi	7	2	0	0	9	10	10	7	8
citi	42	144	1348	885	1328	1230	1835	2650	2085
nav norādījuši	2	0	249	19	un citi	5	10	4886	25880

Kopš 1989. gada karēļu skaits Karēlijā ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes, bet kopš 2010. gada — gandrīz 2 reizes. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas rezultātiem karēļi ir pārkāpuši mazskaitlīgās tautas slieksni (2021. gadā republikā dzīvoja tikai 25 901 karēls jeb 5,5 % no iedzīvotāju skaita).

Administratīvais iedalījums

Administratīvi Karēlijas Republika iedalās 2 pilsētas rajonos (городской округ) un 16 rajonos (муниципальный район).

• Petrozavodska
• Kostomukša
• Belomorskas rajons
• Kalevalas nacionālais rajons
• Kemas rajons
• Kondopogas rajons
• Lahdenpohjas rajons
• Louhu rajons
• Medvežjegorskas rajons
• Muezerskas rajons
• Oloņecas nacionālais rajons
• Pieoņegas rajons
• Pitkjarantas rajons
• Prjažas nacionālais rajons
• Pudožas rajons
• Segežas rajons
• Sortavalas rajons
• Suojarvu rajons

Pilsētas

Karēlijas Republikā ir 13 pilsētas

Petrozavodska

Belomorska

Kema

Kondopoga

Kostomukša

Lahdenpohja

Medvežjegorska

Oloņeca

Pitkjaranta

Pudoža

Segeža

Sortavala

Suojarvi

Karēlijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

• Petrozavodska — 277 111 iedz.
• Kondopoga — 31 203 iedz.
• Kostomukša — 29 511 iedz.
• Segeža — 27 494 iedz.
• Sortavala — 18 746 iedz.
• Medvežjegorska — 14 520 iedz.
• Kema — 11 775 iedz.
• Pitkjaranta — 10 705 iedz.
• Belomorska — 10 052 iedz.
• Pudoža — 9153 iedz.
• Suojarvi — 9076 iedz.
• Oloņeca — 8162 iedz.
• Lahdenpohja — 7493 iedz.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karēlijas Republika.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Karēlijas tūrisma portāls

Skatīt arī

• Baltijas somi