Turkmēņi

Turkmēņi (turkmēņu: Türkmenler) ir viena no tjurku tautām un Turkmenistānas pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās Centrālāzijas valstīs kā Afganistāna un Irāna.

Turkmēņi
Türkmenler

Visi iedzīvotāji
8-9 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Turkmenistāna 5 000 000[1]  Irāna 1 800.000[2][3]  Afganistāna 1 000 000[4]  Pakistāna 60.000 [5]  Krievija 41 000 (2021)[6]  Latvija 86 (2023)
Valodas
turkmēņu valoda
Reliģijas
vairums musulmaņi
Radnieciskas etniskas grupas
Citas tjurku tautas, tostarp uzbeki, turki un gagauzi

Turkmēņi pārsvarā runā turkmēņu valodā.^[7]

Lielākā daļa turkmēņu ir sunnītu musulmaņi, bet ir arī šiītu minoritātes.

Nosaukums

Senos laikos sevi dēvēja par oguziem, viduslaikos pārgāja uz pašnosaukumu "turkmēņi". Mūsdienu turkmēņu nācijas kodolu veidoja vietējās ciltis un tautas, tostarp oguzi un citi tjurki, kas dzīvoja mūsdienu Turkmenistānas un pārējās Centrālāzijas teritorijā.

Turkmēņi ārpus Turkmenistānas

Irānā turkmēņi dzīvo Golestānas un Ziemeļhorasānas provincēs. Afganistānā viņi dzīvo galvenokārt valsts ziemeļu daļā. Nelielas turkmēņu kopienas dzīvo arī Uzbekistānā un citās Vidusāzijas valstīs.

Turkmēņi Eiropā veido salīdzinoši nelielu, bet daudzveidīgu diasporu, kas izveidojusies pēdējās desmitgadēs. Vācija ir viena no galvenajām valstīm, kurā dzīvo ievērojama turkmēņu diaspora.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Turkmēņi.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)