Nīštates miera līgums

Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums (vācu: Friedens-Tractat von Neustad, krievu: Ништадтский мир) vai Nīstades miera līgums (zviedru: Freden i Nystad), bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm. Diplomātiskās sarunas no Krievijas puses veda Jakobs Brūss (Bruce) un Heinrihs Ostermans, bet no Zviedrijas puses Johans fon Liliensteds (Lilienstedt) un Oto Strēmfelts (Strömfelt).

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā.

Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā.

Līgumu parakstīja 1721. gada 10. septembrī (pēc vecā stila 30. augustā) Nīštates (Ūsikaupunki) ostas pilsētiņā uz ziemeļiem no Turku. Ar pārējiem pretiniekiem Zviedrija jau bija parakstījusi miera līgumus agrāk — 1719. gada 9. novembrī Stokholmā ar Hannoveres kūrfirstu, 1720. gada 21. janvārī Stokholmā ar Prūsijas karali un 1720. gada 14. jūlijā Frederiksborgā ar Dānijas karali. Lielbritānijas puse kā Zviedrijas sabiedrotā pievienojās Nīštates līgumam ar iebildumiem no Krievijas puses (21.§).

Miera sarunu laikā Krievijas pārstāvji, cita starpā, 1710. gada Livonijas un Igaunijas kapitulāciju traktēja kā "labprātīgu padošanos" Krievijai, kuras dēļ Polijas-Lietuvas kopvalsts esot zaudējusi savas tiesības uz Vidzemi un Igauniju. Polija-Lietuva Nīštates miera sarunās atteicās piedalīties, tomēr Krievija un Zviedrija līguma 15.§ līguma nosacījumus attiecināja arī uz to. Līdz pat 1795. gadam Polijas karaļi, kaut arī politiski bija atkarīgi no Krievijas imperatoriem, turpināja savā titulā dēvēties par Livonijas hercogiem (magnus dux Livoniæ).

Mūsdienu Krievijas propaganda izmanto saukli - «Mēs Baltiju esam nopirkuši!», kas neatbilst ne līguma teritoriālajai darbībai, ne arī līguma tekstam, kura 4. paragrāfā skaidri pateikts, ka Livonija, Igaunija, Ingrija un Karēlija ir iekarotas.

Lai gan līguma tekstā ir minēta Krievijas apņemšanās maksāt Zviedrijai 2 miljonus reihstāleru, tajā nekur nav minēts, ka nauda tiek maksāta par Livoniju vai Igauniju. Tāpat nav pierādījumu par maksājumu veikšanu. Zviedrijas parlaments līgumu uzskatīja par pazemojošu un negribēja to ratificēt. Tas notika tikai 1723. gadā, tomēr Zviedrija pēc tam vēl 6 reizes karoja ar Krieviju, kas automātiski izslēdz iepriekšējo līgumu darbību.^[1]

Līguma saturs

Daļa no Karēlijas ar Vīborgas lēnes novadiem (zaļā krāsā), kas pēc Nīštates līguma 1721. gadā pārgāja Krievijas pakļautībā.

Līgums sastāv no preambulas un 24 paragrāfiem, kuru saturs īsumā ir šāds:^[2]

1. § Tagad jāiestājas mūžīgam un nesatricināmam mieram uz zemes un ūdens starp Zviedrijas karalisko majestāti Frederiku I un Krievijas valsts carisko majestāti Pēteri I [..]
2. § Abām pusēm jāveic vispārējā amnestija un uz mūžiem jāaizmirst viss, kas kara laikā no vienas vai otras puses ar ieročiem vai savādāk naidīgi darīts [..]
3. § Visas naidīgās darbības uz ūdens un zemes jāpārtrauc 14 dienu laikā visā Somijas lielhercogistē, visās citās vietās trīs nedēļu laikā [..]
4. § Ar šo Zviedrijas karaliskā majestāte sev un saviem pēcnācējiem zviedru tronī cedē cariskajai majestātei un viņas pēcnācējiem Krievijas valstī neatgriezeniskas mūžīgas īpašuma tiesības uz šajā karā ar ieročiem no Zviedrijas kroņa iekarotās Livonijas, Igaunijas, Ingrijas provinces (Provintzien Lieffland, Ehstland, Ingermanland) un daļu no Karēlijas ar Vīborgas lēnes novadu ar to Rīgas, Daugavgrīvas, Pērnavas, Rēveles, Tērbatas, Narvas, Vīborgas, Keksholmas un visām citām minētajam provincēm piederīgajām pilsētām, cietokšņiem, ostām, vietām, novadiem, krastiem, līdztekus tām Sāmsalas, Dagdas sala, Mona sala, arī visas citas no Kurzemes robežas līdz Livonijas, Igaunijas un Ingrijas krastiem un uz austrumiem un dienvidiem no Rēveles — Vīborgas kuģu ceļā esošās salas kopā ar uz šīm salām un augstākminētajās provincēs, pilsētās un apdzīvotajās vietās mītošajiem cilvēkiem, to mājokļiem un vispār ar visiem īpašumiem, senjorātiem, tiesībām un lietojumiem, neko neizņemot, kā tie tika no Zviedrijas kroņa lietoti. Visi iedzīvotāji, kas agrāk bija ar zvērestu un pienākumiem saistīti ar Zviedrijas valsti, ar šo tiek pilnīgi atbrīvoti [..] Visi arhīvi, dokumenti un korespondence, kas attiecas uz šīm zemēm un kara laikā aizvesti uz Zviedriju, ir jāsameklē un jānogādā cariskajai majestātei.
5. § Pretī tam viņa cariskā majestāte apsola četru nedēļu laikā pēc šī miera līguma ratifikāciju apmaiņas vai pēc iespējas vēl agrāk restituēt karaliskajai majestātei un Zviedrijas kronim Somijas lielhercogisti bez tās daļas, kurai pēc zemāk aprakstītās robežšķiršanas jāpaliek cariskajai majestātei. Uz restituēto Somijas lielhercogisti cariskajai majestātei un tās pēctečiem nebūs nekādu tiesību vai pretenziju [..]. Bez tam viņa cariskā majestāte apsola viņa karaliskajai majestātei un Zviedrijas valstij izmaksāt divu miljonu reihstāleru lielu summu [..].
6. § Zviedrijas karaliskajai majestātei uz mūžīgiem laikiem būs atļauts Rīgā, Rēvelē un Ārensburgā ik gadus iepirkt labību par 50 000 rubļiem [..], kas bez muitas nomaksas brīvi jānogādā Zviedrijā [..].
7. § Viņa cariskā majestāte stipri apsola neiejaukties Zviedrijas karaļvalsts iekšējās lietās [..].
8. § Pēc tam, kad abas puses paudušas patiesu nopietnu apņemšanos dibināt taisnīgu un ilgstošu mieru, ir nepieciešams novilkt robežas starp abām valstīm tā, lai neviena daļa neradītu otrai aizvainojumu, bet gan palīdzētu uzturēt mieru un drošību. Abas līgumslēdzējas puses nolemj, ka no šī brīža uz mūžīgiem laikiem robežai starp abām valstīm jābūt sekojošai: Tā sākas Somu līča ziemeļu krastā pie Virelaksas (Wyrelax), iet gar Vilajoki (Willajoky) upi trīs jūdžu attālumā no Vīborgas uz ziemeļiem līdz Porojerva (Porojerwy) ezeram, tālāk līdz vecajai Zviedrijas-Krievijas robežai [..]. Lapzemē robeža paliek kā pirms šī kara [..].
9. § Viņa cariskā majestāte turklāt apsola, ka visi Livonijas un Igaunijas provinču, kā arī Sāmsalas iedzīvotāji, dižciltīgie un nedižciltīgie, šajās provincēs esošās pilsētas, maģistrāti, ģildes un cunftes saglabās zviedru valdīšanas laikā esošās privilēģijas, paražas, tiesības un nolikumus.
10. § Šajās cedētajās zemēs nedrīkst tikt ieviesta nekāda ticības apspiešana, bet gan evaņģēliskā reliģija, baznīcu un skolu iekārta un tai piederīgās lietas jāturpina kā agrākos zviedru valdīšanas laikos. Tomēr tāpat arī grieķu reliģija varēs tikt brīvi bez šķēršļiem piekopta.
11. § Arī agrākajā zviedru valdīšanas laikā Livonijā, Igaunijā un Sāmsalā veiktās redukcijas un likvidācijas, kas izraisījušas daudzveidīgas grūtības to iedzīvotājiem [..] caur 1700. gada 13. aprīļa patentu, tiks pārskatītas [..] un sekvestrētās muižas atkal atgrieztas [..].
12. § Tāpat iepriekš minētās amnestijas dēļ Livonijā, Igaunijā, arī Sāmsalas provincē esošie valsts īpašumi, iznomātās vai konfiscētās muižas, šo provinču pilsētu, kā arī Narvas un Vīborgas mājas, kas kara dēļ mainījušas īpašniekus, bez izņēmumiem un ierobežojumiem atdodamas to likumīgajiem īpašniekiem [..].
13. § Somijas lielhercogistē no šī līguma parakstīšanas brīža jāpārtrauc visas naudas kontribūcijas un pārtikas ievākšana bez atlīdzības [..].
14. § Visu tautību, stāvokļu un kārtu karagūstekņi abās pusēs pēc šī miera līguma ratifikācijas bez jebkādas izpirkuma naudas maksāšanas [..] atbrīvojami no gūsta. [..]
15. § Viņa karaliskā majestāte un Polijas Republika (Republique Pohlen) kā cariskās majestātes sabiedrotie tiek skaidri ieslēgti šajā līgumā un tai tiek pilnīgi atstāta iespēja pievienoties tā, ka starp to un Zviedrijas kroni atjaunotais miera līgums vārds vārdā tiktu iekļauts šajā. [..] Un tā kā no viņa karaliskās majestātes un Polijas Republikas šajās miera sarunās nepiedalās neviens pārstāvis, tātad miers starp to un Zviedrijas kroni ar formālu miera līgumu līdzīgi šim nevar tikt atjaunots. Zviedrijas karaliska majestāte apsola bez kavēšanās sūtīt pilnvarotos pārstāvjus un ar cariskās majestātes starpniecību slēgt līdzīgu miera līgumu. Tomēr tas nedrīkst saturēt neko tādu, kas būtu pretrunā mūžīgajam mieram ar viņa carisko majestāti vai nu atsevišķās vietās vai arī pēc veida un būtības.
16. § Jānodibina tirdzniecība starp abām valstīm un tām pakļautajām zemēm un iedzīvotājiem tiklab uz zemes kā uz ūdens un, cik ātri vien iespējams, jāapstiprina ar īpašu abām valstīm izdevīgu līgumu. [..]
17. § Atkal jāatjauno zviedru pavalstniekiem pirms kara piederējušie tirdzniecības nami ne tikai viņa cariskajai majestātei piederošajās tirdzniecības pilsētās, bet arī līdzīgi tirdzniecības nami jāierīko cedētajās pilsētās un ostās. Tas pats attiecas uz viņa cariskajai majestātei padoto tirdzniecības namiem Zviedrijas valsts pilsētās un ostās.
18. § Ja zviedru kara vai tirdzniecības kuģi vētras vai negaisa dēļ vai kā citādi strandē vai nogrimst pie Krievijas valsts vai tai pakļauto zemju krastiem, tad grūtībās nokļuvušajiem viņa cariskās majestātes padotajiem atbilstoši jāpalīdz, jādara viss iespējamais cilvēku un mantas glābšanai. [..] Tas pats attiecas uz zviedru pusi sakarā ar nelaimē nokļuvušiem krievu kuģiem un mantām [..].
19. § Lai pasargātos no iespējamiem pārpratumiem uz jūras, tiek nolemts, ka gadījumos, ja lieli vai mazi zviedru karakuģi peldēs garām viņa cariskajai majestātei piederošam cietoksnim, tad tiem jāizšauj zviedru sveiciens ("lozungs"), uz ko no cietokšņa jāatbild ar krievu sveicienu. Tas pats attiecas uz krievu karakuģiem un zviedru cietokšņiem [..].
20. § Turklāt abas puses vienojas par to, ka pārtraucama līdz šim bijusī sūtņu pašuzturēšana. Tā vietā abu pušu pilnvarotie sūtņi ar svītām uzturami gan ceļā, gan galmos, gan uz vietām. [..]
21. § No Zviedrijas karaliskās majestātes puses šajā miera līgumā tiek ieslēgta arī Lielbritānijas karaliskā majestāte, tomēr izņemot viņa carisko majestāti apgrūtinošās lietas, par ko starp viņa carisko majestāti un Lielbritānijas karalisko majestāti jāved tiešas sarunas. Tāpat līgumam var pievienoties citas valstis, ko trīs mēnešu laika pēc ratifikācijas nosauks abas līgumslēdzējas puses.
22. § Ja arī nākotnē starp abām valstīm un padotajiem radīsies domstarpības un strīdi, šim mūžīga miera līgumam jāsaglabājas pilnā apjomā, bet domstarpības un strīdi nekavējoties jāizmeklē un taisnīgi jāatrisina abu pušu nosauktiem komisāriem.
23. § No šī brīža visi, kas pēc šī miera līguma ratifikācijas nodevības, slepkavības, zagšanas vai citu iemeslu vai bez iemesla pāries no zviedru puses uz krievu pusi vai arī no krievu puses uz zviedru pusi, vieni vai ar sievām un bērniem ir izdodami atpakaļ tai pusei, kas to pieprasa, neņemot vērā viņu nacionalitāti vai stāvokli un kopā ar sievām un bērniem un visām sazagtajam vai salaupītajam mantām.
24. § Šī miera instrumenta ratifikācijai jānotiek trīs nedēļu laikā, sakot no parakstīšanas dienas, ja iespējams, šeit Nīštatē viens pret otru jāapmaina. [..]

Atsauces

1. Viltus ziņa^{[novecojusi saite]} - okupacijasmuzejs.lv
2. Nīštates miera līguma teksts (vāciski, zviedriski, krieviski)

Ārējās saites

• Nīštates līguma manuskripts
• Ништадтский мирный договор между Россией и Швецией, 30 августа 1721 г. Arhivēts 2008. gada 21. maijā, Wayback Machine vietnē. (tulkojums krieviski no arhīva dokumentu krājuma Под стягом России: Сборник архивных документов. М., Русская книга, 1992.)