ķīmiskais elements ar atomskaitli 67 From Wikipedia, the free encyclopedia
Holmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ho un atomskaitli 67. Tas ir sudrabbalts, relatīvi mīksts, kaļams metāls. Holmiju, tāpat kā pārējos lantanīdus, iegūst no polimetālu rūdām, tīrā veidā dabā tas nav sastopams. Holmijam ir liels magnētiskais moments, tāpēc to lieto magnētiem. Holmija oksīdu lieto par dzelteno krāsu keramikas glazūrām un stiklam. Savienojumos holmijam oksidēšanas pakāpe parasti ir +3.
| Holmijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Holmija paraugi | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,23 | ||||||
| Blīvums | 8790 kg/m³, bet šķidrā stāvoklī 8340 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1734 K (1461 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 2873 K (2600 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | 8,14×10-7 Ω·m | ||||||
| Skaņas ātrums | 2760 m/s | ||||||
Holmijs ir 11. elements lantanīdu saimē. Tas ir 6. perioda ķīmiskais elements. Periodiskajā tabulā tas atrodas starp disproziju un erbiju, kā arī virs einšteinija.
Holmija blīvums ir 8790 kg/m³, bet šķidrā stāvoklī blīvums nokrītas uz 8340 kg/m³. Tā kušanas temperatūra ir 1461 °C, bet viršanas temperatūra ir 2600 °C. Normālos apstākļos holmijs ir paramagnētiķis, bet temperatūrā, kas zemāka par 19K, tas ir feromagnētiķis. Holmijam ir lielākais magnētiskais moments (10,6 μB) no visiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, tāpēc to lieto magnētiem. Tam piemīt arī citas neparastas magnētiskās īpašības.
Savienojumos holmijam oksidēšanas pakāpe parasti ir +3, bet var būt arī +2. Sausā gaisā un normālos apstākļos holmijs ir ķīmiski stabils. Tīram holmijam nonākot saskarē ar mitru gaisu vai lielā temperatūrā, tas reaģē ar to un uz tā veidojas dzeltenīga apsūbējuma kārtiņa. Veidojās holmija (III) oksīds.
Holmija elektronegativitāte ir 1,23.
Holmijs reaģē ar visiem stabilajiem halogēniem.
Dabā ir sastopams tikai viens stabils holmija izotops — holmijs-165.[1] Mākslīgos apstākļos ir iegūti 36 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 140 līdz 175, kā arī vēl 33 kodolizomēri. Visstabilākais no mākslīgajiem izotopiem ir holmijs-163, kura pussabrukšanas periods ir 4570 gadi.
_oxide.jpg)
Holmija (III) oksīds ir vienīgais oksīds, kuru veido holmijs. Tā izskats ir atkarīgs no gaismas, kas uz tā krīt. Dienas gaismā holmija (III) oksīds ir dzeltenīgs, bet luminiscences spuldžu gaismā tas kļūst sārts.
Holmiju atklāja 1878. gadā šveiciešu ķīmiķi Žaks-Luī Sorē un Marks Delafontēns. Paralēli vēl to atklāja zviedru ķīmiķis Pērs Teodors Klēvs, kas to pirmo reizi izolēja tīrā veidā. Holmijs ir nosaukts par godu Zviedrijas galvaspilsētai Stokholmai (Stokholmas nosaukums latīņu valodā ir Holmia).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
