Amsterdama
Nīderlandes galvaspilsēta From Wikipedia, the free encyclopedia
Amsterdama (nīderlandiešu: Amsterdam) ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā. Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema).
- Šis raksts ir par pilsētu Nīderlandē. Par citām jēdziena Amsterdama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Amsterdama Amsterdam | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Pilsēta un municipalitāte | |||||
 | |||||
| |||||
  Amsterdama | |||||
| Koordinātas: 52°22′23″N 4°53′32″E | |||||
| Valsts |
 Nīderlande | ||||
| Province | Ziemeļholande | ||||
| Administrācija | |||||
| • Mērs | Femke Halsema | ||||
| Platība | |||||
| • Pilsēta un municipalitāte | 219 km2 | ||||
| • sauszeme | 166 km2 | ||||
| Augstums | −2 m | ||||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||||
| • Pilsēta un municipalitāte | 921 468 | ||||
| • blīvums | 3 714,9/km² | ||||
| • urbānā teritorija | 1 112 165 | ||||
| • aglomerācija | 1 575 263 | ||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Pasta indeksi | 1011–1109 | ||||
| Tālruņu kods | 020 | ||||
| Mājaslapa | amsterdam.nl | ||||
 Amsterdama Vikikrātuvē | |||||
Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta. Amsterdamā notika 1928. gada vasaras olimpiskās spēles. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Amsterdamā atrodas septiņas no 500 pasaules lielāko uzņēmumu galvenajām mītnes vietām kā Philips un ING Group. 2012. gadā pilsēta tika atzīta kā otrā labākā pilsēta pasaulē pēc ekonomiskās attīstības, kurā dzīvot. Amsterdama ir viena no riteņbraucējiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē ar plašu veloceliņu tīklu. Pilsētas teritorijā atrodas Amsterdamas metro.
Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu Venēciju". Kanālu kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus. Amsterdama ir pazīstama ar savu koncertzāli Concertgebouw un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kura diriģents no 2004. līd 2015. gadam bija Mariss Jansons.
Amsterdamas fondu birža ir vecākā pasaulē. Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji kā, piemēram, Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem, Van Goga muzejs (Van Gogh Museum), Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis), Stedelijk Museum - modernās mākslas muzejs un Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis). Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzas Coffeeshop - marihuānas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta. Katru gadu pilsētu apmeklē apmēram 3,66 miljoni ārvalstu tūristi.
Rakstos Amsterdama pirmo reizi minēta 1275. gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības tai ir kopš 1300. vai 1306. gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzas savienību. Pēc Astoņdesmitgadu kara, kad Nīderlande ieguva neatkarību no Spānijas, pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma ebrejus no Spānijas un Portugāles, tirgotājus no Antverpenes (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), hugenotus.
17. gadsimts tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu", tajā laikā Amsterdama tika uzskatīta par vienu no bagātākajām pilsētām pasaulē. Amsterdama kļuva bagāta, tirgojoties ar Ziemeļameriku, Baltijas jūras valstīm, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju. Pilsēta kļuva par nozīmīgāko punktu graudu eksportēšanā un vienu no galvenajiem finanšu centriem pasaulē.
18. gadsimtā Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kad Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.
Neilgi pirms Pirmā pasaules kara pilsēta turpināja izplesties. Kara laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas un degvielas trūkumu pilsētā. Iedzīvotāji sāka izzagt veikalus un noliktavas, lai iegūtu pārtiku.
Otrajā pasaules karā 1940. gada 10. maijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. No pilsētas uz koncentrācijas nometnēm tika izsūtīti vairāk kā 60 000 ebreju. Viens no pazīstamākajiem izsūtītajiem cilvēkiem bija Anna Franka. Pēc Otrā pasaules kara beigām pilsēta atkal tika nošķirta no pasaules, un tajā atkal sākās pārtikas un degvielas trūkums. Lielākā daļa no pilsētas kokiem tika nocirsti un no ebreju īpašumiem izzagtas koka mēbeles, lai pilsētu nodrošinātu ar siltumu.
1977. gadā pilsētā tika atklāts metro ar vienu līniju. Bija plānots vērienīgs metro tīkls cauri visai pilsētai, bet tas netika realizēts.
Amsterdama atrodas Nīderlandes rietumu daļā, Ziemeļholandes provincē. Cauri pilsētas centram plūst Amstelas upe, kurā kopā saplūst vairāki mazi kanāli. Pilsēta atrodas divus metrus zem jūras līmeņa un to ar Ziemeļjūru savieno Ziemeļjūras kanāls. Pilsētas dienvidrietumos atrodas mežs. 12 % no pilsētas veido parki un rezervāti.
Pilsētas un municipalitātes robežās 2014. gadā dzīvoja 813 562 iedzīvotāji, administratīvajās robežās 1 112 165 iedzīvotāji, bet pilsētas aglomerācijā 1 575 263 iedzīvotāji. Katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. 2012. gadā iedzīvotāji sastāvēja no 49,5 % nīderlandiešiem un 50,5 % iebraucējiem. 17% no iedzīvotājiem pieder pie kristietības un 14% pie islāma.
Pirms Otrā pasaules kara 10 % no iedzīvotāju kopējā skaita veidoja ebreji, bet pēc Otrā pasaules kara tikai 20% no kopējā ebreju skaita izdzīvoja.
Amsterdamā dzimuši:
|
|
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
