From Wikipedia, the free encyclopedia
Nobela miera prēmija (zviedru: Nobels fredspris) ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901. gada pasniedz par miera veicināšanu, par nopelniem, kuri veicinājuši savstarpējo valstu, tautu un citu organizāciju mieru un sadarbību, kā arī personas, kas kādas tautas vai valsts labā darījušas nozīmīgus miera pasākumus. Tā ir viena no piecām zviedru inženiera un izgudrotāja Alfrēda Nobela 1895. gadā iedibinātajām Nobela prēmijām. Nobels savā testamentā rakstīja, ka Nobela miera prēmiju jāpasniedz "personai, kura darījusi visvairāk vai vislabāk strādājusi tautu brālības vārdā, iestājusies par armiju likvidēšanu vai samazināšanu, un ir rīkojusi vai veicinājusi miera kongresu".[1][2] To pasniedz Norvēģijas Nobela komiteja, kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no Norvēģijas Parlamenta, svinīgā ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo katra gada 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā).
| Nobela miera prēmija Nobel Peace Prize | |
|---|---|
| Pasniedz par | izcilu ieguldījumu miera veicināšanā |
| Pasniedz | Norvēģijas Nobela komiteja Alfrēda Nobela īpašuma vārdā |
| Vieta | Oslo, Norvēģija |
| Pirmoreiz pasniegta | 1901 |
| Oficiālā mājaslapa | nobelprize.org |
_-_THE_NOBEL_PEACE_PRIZE_LAUREATES_FOR_1994_IN_OSLO..jpg)
Līdz 2023. gadam Nobela miera prēmiju ir saņēmuši 112 cilvēki un 27 organizācijas. 19 reizes Nobela miera prēmija dažādu iemeslu dēļ, piemēram, abu pasaules karu laikā, netika pasniegta. Pirmie, kas saņēma Nobela prēmiju bija Frederiks Pasī un Anrī Dināns (1901. gadā). 2022. gadā Nobela miera prēmiju saņēma Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvists Aless Beļackis, kā arī Krievijas cilvēktiesību organizācija "Memoriāls" un Ukrainas cilvēktiesību organizācija "Pilsonisko brīvību centrs". Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ir vienīgā organizācija, kas saņēmusi Nobela miera prēmiju trīs reizes (1917., 1944. un 1963. gadā).
No visām Nobela prēmijām tieši miera prēmija izraisa visvairāk domstarpības. Kritika, kas vērsta pret atsevišķiem gadījumiem, ietver apsūdzības, ka miera prēmijas piešķiršana ir bijusi politiski motivēta, priekšlaicīga vai vadoties no nepareizas definīcijas par to, kas ir darbs miera labā.
Kā viens no spilgtākajiem notikumiem tiek minēta Nobela miera prēmijas laureāta izraudzīšana 1948. gadā. Pirms tam piecas reizes Nobela miera prēmijai bija nominēts Mohandāss Karamčands Gandijs. 1948. gadā, divas dienas pirms nomināciju izvirzīšanas beigu datuma, Gandijs atentātā tika nogalināts. Noteikumi paredz, ka miruši cilvēki nevar pretendēt uz Nobela prēmiju. Šajā gadā Nobela miera prēmija netika pasniegta, jo “nebija atbilstošs dzīvs kandidāts”.[3] Par to Norvēģijas Nobela komiteja, kas izraugās balvas ieguvējus, vēlāk ieguva nosodījumu.
Plaši tiek apspriesta arī Nobela miera prēmijas pasniegšana 2009. gadā ASV prezidentam Barakam Obamam. Tā viņam tika pasniegta “par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām”. Šoreiz kritiku Norvēģijas Nobela komiteja saņēma par priekšlaicīgu tās piešķiršanu. Baraks Obama šim apbalvojumam tika izvirzīts līdz 2009. gada 1. februārim, kad viņš prezidentūrā bija tikai 12 dienas.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
