Abduss Salams

Abduss Salams (angļu: Abdus Salam, urdu: عبد السلام, dzimis 1926. gada 29. janvārī, miris 1996. gada 21. novembrī) bija pakistāniešu fiziķis. Kopā ar Šeldonu Glešovu un Stīvenu Veinbergu 1979. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektrovājās mijiedarbības teorijas izstrādi.^[1] Teorijas pareizība tika parādīta eksperimentos Superprotonu sinhrotronā CERN centrā Ženēvā un līdz ar W un Z bozonu atklāšanu 1983. gadā.

Abduss Salams عبد السلام Abdus Salam Personīgā informācija Dzimis 1926. gada 29. janvārī Džanga, Pendžāba, Britu Indija (tagad Pendžāba, Pakistāna) Miris 1996. gada 21. novembrī (70 gadi) Oksforda,  Apvienotā Karaliste Pilsonība  Apvienotā Karaliste Tautība pakistānietis

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Pakistānas atomenerģijas komiteja, Pendžabas Universitāte, Londonas Impērijas koledža, Kembridžas Universitāte, Teorētiskās fizikas starptautiskais centrs Alma mater Pendžabas Universitāte Valdības koledžas universitāte Kembridžas Universitāte Studenti Valters Gilberts, Juvals Neemans Sasniegumi, atklājumi elektrovājā mijiedarbība, Pati-Salama modelis Apbalvojumi 1979. gada Nobela prēmija fizikā

Abduss Salams ir pirmais pakistānietis — Nobela prēmijas laureāts, un var tikt uzskatīts par pirmo Nobela prēmijas zinātnē ieguvēju — musulmani, kaut arī Salams piederēja pie musulmaņu Ahmadījas novirziena, ko Pakistānas nacionālā asambleja 1974. gadā atzina par nemusulmaņu reliģiju.

Dzīvesgājums

Dzimis 1926. gadā Izglītības departamenta ierēdņa ģimenē. Četrpadsmit gadu vecumā iestājās Pendžābas Universitātē iestājeksāmenos uzrādot vēsturiski vislabāko vērtējumu šajā universitātē. Vēlāk studēja Valdības koledžas universitātē Lahorā, kurā 1946. gadā ieguva maģistra grādu. Pēc tam mācījās Kembridžas Universitātē, 1951. gadā šeit ieguva doktora grādu, jau būdams pazīstams zinātnieks.

Abduss Salams līdz 1974. gadam, kad protestējot pret Pakistānas parlamenta lēmumu par Ahmadījas novirziena pasludināšanu par nemusulmaņu reliģiju Salams pameta valsti, bija Pakistānas valdības zinātniskais padomnieks un viens no Pakistānas Atomenerģijas komitejas dibinātājiem un Pakistānas Kosmosa un Atmosfēras augšējo slāņu izpētes komisijas priekšsēdētājs. No 1957. gada viņš bija arī Londonas Impērijas koledžas profesors, bet no 1964. gada — Teorētiskās fizikas starptautiskā centra Triestē direktors.

Miris 1996. gadā Oksfordā. Apglabāts Ahmadījas galvenajā centrā Rabvā (Rabwah) Pakistānā. Uz kapa sākotnēji bija rakstīts "Pirmais musulmaņu Nobela prēmijas laureāts", tomēr pēc vietējās varas rīkojuma vārds "musulmaņu" izdzēsts, un pašlaik tur ir rakstīts "pirmais [..] Nobela prēmijas laureāts".

Atsauces

1. «The Nobel Prize in Physics 1979». Nobel Foundation.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abduss Salams.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Pjotrs Kapica Arno Penziass Roberts Vilsons	Nobela prēmija fizikā kopā ar Šeldonu Glešovu un Stīvenu Veinbergu 1979	Pēctecis: Džeimss Kronins Vals Fičs