Roberts Vilsons

Roberts Vudrovs Vilsons (angļu: Robert Woodrow Wilson; dzimis 1936. gada 10. janvārī Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir ASV astronoms un fiziķis. 1978. gada Nobela prēmijas fizikā ieguvējs par reliktstarojuma atklāšanu, kuru saņēma kopā ar Arno Penziasu un vienlaicīgi ar Pjotru Kapicu.^[1]

Roberts Vilsons Robert Woodrow Wilson Roberts Vilsons 2016. gadā Personīgā informācija Dzimis 1936. gada 10. janvārī (89 gadi) Hjūstona, Teksasa, USA Pilsonība  ASV

Zinātniskā darbība Zinātne fizika, astronomija Darba vietas Bella laboratorijas Krofordhillā Alma mater Raisa universitāte Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Sasniegumi, atklājumi reliktstarojums Apbalvojumi 1978. gada Nobela prēmija fizikā

Vilsons studēja Raisa universitātē Hjūstonā, pēc tam Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, kur, strādājot pie doktora disertācijas, pievērsās radioastronomijai.

1963. gadā Vilsons sāka strādāt Bella laboratorijās Krofordhillā. 1964. gadā, viņš kopā ar Arno Penziasu veica radioastronomijas uztvērēja montāžu. Viņi konstatēja, ka uztvērējs dod fona troksni. Cenzdamies to izskaidrot un novērst, viņi sākumā domāja, ka vainīgi ir pie antenas iemitinājušies baloži. Bet arī pēc antenas attīrīšanas fona troksnis nemitējās. Arī citi iespējamie iemesli neapstiprinājās.^[2] Tad Penziass sazinājās ar fiziķi Robertu Diku, kurš izteica minējumu, ka tas varētu būt kosmoloģijas teorijās paredzētais fona starojums jeb reliktstarojums. Tādējādi šis atklājums apstiprināja teoriju par Lielo sprādzienu.