From Wikipedia, the free encyclopedia
2019. gada IAAF Pasaules čempionāts vieglatlētikā (arābu: بطولة العالم لألعاب القوى) bija 17. pasaules čempionāts vieglatlētikā, kuru organizēja Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF). Čempionāts notika Kataras galvaspilsētā Dohā, atjaunotajā Halīfas starptautiskajā stadionā, no 2019. gada 27. septembra līdz 6. oktobrim.[2] Čempionātā startēja 1972 sportisti: 1054 vīrieši un 918 sievietes, no 209 dalībvalstīm. 2019. gada čempionātā norisinājās 25 skrejceļa, 16 laukuma, 6 šosejas un 2 kombinētās disciplīnas.
2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | |
---|---|
Norises vieta | Doha, Katara |
Laiks | 27. septembris — 6. oktobris |
Galvenais stadions | Halīfas starptautiskais stadions |
Dalībvalstis | 209 |
Sportistu skaits | 1972 (1054 vīrieši un 918 sievietes) |
Disciplīnas | 49 (24 vīrieši, 24 sievietes, 1 jaukti) |
Individuālās naudas balvas |
60 000 USD (zelts), 30 000 (sudrabs), 20 000 (bronza)[1] |
Komandu naudas balvas |
80 000 USD (zelts), 40 000 (sudrabs), 20 000 (bronza)[1] |
|
Šī bija pirmā reize, kad šīs sacensības norisinājās Tuvajos Austrumos, un arī pirmā reize, kad tās notika oktobrī. Karstā klimata dēļ čempionātā nebija rīta sesijas, un visas disciplīnas notika vēlā pēcpusdienā un vakarā. Bija paredzēts, ka garo distanču disciplīnas sākās ap pusnakti pēc vietējā laika.[3] Pirmoreiz nacionālo komandu sponsoriem bija atļauts parādīties kopā ar sportistiem.[4][5]
2019. gada Pasaules vieglatlētikas čempionāta organizēšanai bija pieteikušās 3 pilsētas — Doha (Katara), Jūdžīna (ASV) un Barselona (Spānija).[6] Piedāvājumu novērtēšanu veica IAAF vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija trīs IAAF padomes locekļi, trīs IAAF biroja locekļi un sabiedrības pārstāvji.[7] Galīgo rīkotājpilsētas izvēle notika 2014. gada 18. novembrī.
Barselona no kandidatūras tika izslēgta pirmajā balsošanas kārtā, kur saņēma 6 no 27 balsīm. Savukārt otrajā balsošanas kārtā Doha ar 15 balsīm pārspēja Jūdžīnu, kas saņēma 12 balsis.[8] IAAF prezidents Lamins Diaks sacīja, ka Dohas piedāvājums attīstīs valsti un tās sporta kopienu.[9] Savukārt Spānijas Karaliskās vieglatlētikas federācijas prezidents Žozē Odriozola atzina, ka balsojumā uzvarēja sliktākais piedāvājums un "vienīgais, kas viņiem ir, ir nauda".[10]
IAAF vēlāk piešķīra Jūdžīnai tiesības rīkot 2021. gada Pasaules čempionātu vieglatlētikā, nepakļaujoties balsošanas procesam. Šo soli kritizēta Eiropas vieglatlētikas asociācijas prezidents Sveins Arne Hansens, jo Gēteborga bija sagatavojusi piedāvājumu.[11] Šo lēmumu izmeklēja Federālais izmeklēšanas birojs un Iekšējo ieņēmumu dienests.[12] BBC atklāja, ka novērtēšanas komitejas vadītājs IAAF prezidents Sebastjans Ko ir interešu konfliktā, jo e-pasti liecināja, ka viņš ir lobējis Jūdžīnas piedāvājumu, vienlaikus strādājot Nike, kas ir viena no galvenajām ieinteresētajām personām.[13]
Lēmums rīkot pasaules vieglatlētikas čempionātu Tuvajos Austrumos radīja organizatoriskas problēmas karstā un mitrā klimata dēļ Dohā septembrī un oktobrī. Iepriekšējos gados pasaules čempionātos pārsvarā notika kvalifikācijas sacensības rīta sesijās un fināli galvenokārt pēcpusdienas sesijās. Šādi laika apstākļi nozīmēja, ka tradicionālā prakse nav pielietojama, un Dohā grafiks tika pārveidots tā, lai pēcpusdienā būtu pirmā sacensību sesija un vēlāk vakarā galvenā sesija.[14] Halīfas starptautiskais stadions, kas bija centrālā čempionāta norises vieta, izmantoja āra gaisa kondicionēšanas sistēmu, lai stadiona temperatūra būtu zemāka par 25 °C. Šis bija pirmais stadions pasaulē, kur izmantota šāda sistēma.[15][16]
Soļošanas un maratona sacensībām tika izveidota sacensību vieta ārpus stadiona, apļu trase ap Dohas Korniči — septiņu kilometru garu krastmalas promenādi.[17] Lai izvairītos no karstākajiem apstākļiem, organizatori sacensību sākuma laiku noteica ap pusnakti pēc vietējā laika. Taču neskatoties uz to sieviešu maratona sacensību laikā gaisa tempratūra bija 32° C un gaisa mitrums 70%.[18][19]
Iepriekš 2019. gada aprīlī Halīfas starptautiskajā stadionā norisinājās 2019. gada Āzijas vieglatlētikas čempionāts.[1]
2019. gada Pasaules vieglatlētikas čempionāta norises vietas | ||
---|---|---|
|
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
100 metri (sīkāk) | Kristiāns Koulmens (USA) | 9,76 WL | Džastins Getlins (USA) | 9,89 | Andrē De Grass (CAN) | 9,90 PB |
200 metri (sīkāk) | Noa Lailzs (USA) | 19,83 | Andrē De Grass (CAN) | 19,95 | Alekss Kinjoness (ECU) | 19,98 |
400 metri (sīkāk) | Stīvens Gārdiners (BAH) | 43,48 NR | Anthonijs Sambrano (COL) | 44,15 AR | Freds Kērlijs (USA) | 44,17 |
800 metri (sīkāk) | Donovans Breizīrs (USA) | 1:42,34 CR, AR | Amels Tuka (BIH) | 1:43,47 SB | Fergusons Čeruijots Rotičs (KEN) | 1:43,82 |
1500 metri (sīkāk) | Timotijs Čeruijots (KEN) | 3:29,26 | Taufīks Mahlūfī (ALG) | 3:31,38 SB | Marcins Levandovskis (POL) | 3:31,46 NR |
5000 metri (sīkāk) | Muktars Edriss (ETH) | 12:58,85 SB | Selemons Barega (ETH) | 12:59,70 | Mohameds Ahmeds (CAN) | 13:01,11 |
10 000 metri (sīkāk) | Džošua Čeptegei (UGA) | 26:48,36 WL | Jomifs Kedželča (ETH) | 26:49,34 PB | Ronekss Kipruto (KEN) | 26:50,32 |
110 metru barjerskrējiens (sīkāk) | Grānts Holovejs (USA) | 13,10 | Sergejs Šubenkovs (ANA) | 13,15 | Paskāls Martino-Lagārs (FRA) Orlando Ortega (ESP) | 13,18 13,30 |
400 metru barjerskrējiens (sīkāk) | Karstens Varholms (NOR) | 47,42 | Rai Bendžamins (USA) | 47,66 | Abderrahmans Samba (QAT) | 48,03 |
3000 metru šķēršļu skrējiens (sīkāk) | Konsesluss Kipruto (KEN) | 8:01,35 WL | Lameča Girma (ETH) | 8:01,36 NR | Sufiāns El Bakālī (MAR) | 8:03,76 SB |
4x100 metru stafete (sīkāk) | ASV | 37,10 WL | Apvienotā Karaliste | 37,36 AR | Japāna | 37,43 AR |
4x400 metru stafete (sīkāk) | ASV | 2:56,69 WL | Jamaika | 2:57,90 SB | Beļģija | 2:58,78 SB |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
Augstlēkšana (sīkāk) | Mutazs Isa Beršims (QAT) | 2,37 WL | Mihails Akimenko (ANA) | 2,35 PB | Iļja Ivaņuks (ANA) | 2,35 PB |
Tāllēkšana (sīkāk) | Teidžejs Geils (JAM) | 8,69 WL, NR | Džefs Hendersons (USA) | 8,39 SB | Huans Migels Ečevarija (CUB) | 8,34 |
Trīssoļlēkšana (sīkāk) | Kristians Teilors (USA) | 17,92 SB | Vills Klejs (USA) | 17,74 | Igs Fabriss Zango (BFA) | 17,66 AR |
Kārtslēkšana (sīkāk) | Sems Kendrikss (USA) | 5,97 | Armands Duplantiss (SWE) | 5,97 | Pjotrs Liseks (POL) | 5,87 |
Lodes grūšana (sīkāk) | Džo Kovačs (USA) | 22,91 ČR | Raiens Krauzers (USA) | 22,90 PB | Tomass Volšs (NZL) | 22,90 AR |
Diska mešana (sīkāk) | Dāniels Stols (SWE) | 67,59 | Fredriks Dekress (JAM) | 66,94 | Lūkass Veishaidingers (AUT) | 66,82 |
Šķēpa mešana (sīkāk) | Andersons Pīterss (GRN) | 86,89 | Magnuss Kirts (EST) | 86,21 | Johanness Feters (GER) | 85,37 |
Vesera mešana (sīkāk) | Pavels Fajdeks (POL) | 80,50 | Kantēns Bigo (FRA) | 78,19 SB | Bence Halāss (HUN) Vojcehs Novickis (POL) | 78,18 77,69 |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
100 metri (sīkāk) | Šellija Anna Freizere-Praisa (JAM) | 10,71 WL | Dīna Ešere-Smita (GBR) | 10,83 NR | Marī Žozē Talū (CIV) | 10,90 |
200 metri (sīkāk) | Dīna Ešere-Smita (GBR) | 21,88 NR | Britānija Brauna (USA) | 22,22 PB | Mudžinga Kambundži (SUI) | 22,51 |
400 metri (sīkāk) | Salva Eida Nasera (BHR) | 48,14 AR, WL | Šona Millere-Uibo (BAH) | 48,37 AR | Šerika Džeksone (JAM) | 49,47 PB |
800 metri (sīkāk) | Halimaha Nakāji (UGA) | 1:58,04 NR | Reivina Rodžersa (USA) | 1:58,18 SB | Edžī Vilsone (USA) | 1:58,84 |
1500 metri (sīkāk) | Sifana Hasana (NED) | 3:51,95 ČR, AR | Feita Kipjegona (KEN) | 3:54,22 NR | Gudafa Cegaja (ETH) | 3:54,38 PB |
5000 metri (sīkāk) | Helena Obiri (KEN) | 14:26,72 | Mārgarita Čelimo Kipkemboi (KEN) | 14:27,49 PB | Konstance Klosterhalfene (GER) | 14:28,43 |
10 000 metri (sīkāk) | Sifana Hasana (NED) | 30:17,62 | Letesenbeta Gideja (ETH) | 30:21,23 | Agnese Džebeta Tiropa (KEN) | 30:25,20 |
100 metru barjerskrējiens (sīkāk) | Nia Ali (USA) | 12.34 PB | Kendra Herisone (USA) | 12.46 | Daniela Viljamsa (JAM) | 12.47 |
400 metru barjerskrējiens (sīkāk) | Delaila Muhameda (USA) | 52,16 WR | Sidnija Maklaflina (USA) | 52,23 | Rašela Kleitone (JAM) | 53,74 |
3000 metru šķēršļu skrējiens (sīkāk) | Beatrise Čepkoeča (KEN) | 8:57,84 ČR | Emma Kobērna (USA) | 9:02,35 PB | Geza Felicitasa Krauze (GER) | 9:03,30 NR |
4x100 metru stafete (sīkāk) | Jamaika | 41,44 WL | Apvienotā Karaliste | 41,85 | ASV | 42,10 |
4x400 metru stafete (sīkāk) | ASV | 3:18,92 WL | Polija | 3:21,89 NR | Jamaika | 3:22,37 SB |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
Augstlēkšana (sīkāk) | Marija Lasickene (ANA) | 2,04 | Jaroslava Mahučiha (UKR) | 2,04 | Vašti Kaningema (USA) | 2,00 PB |
Tāllēkšana (sīkāk) | Malaika Mihambo (GER) | 7,30 WL, PB | Marina Beha-Romančuka (UKR) | 6,92 SB | Ese Brume (NGR) | 6,91 |
Trīssoļlēkšana (sīkāk) | Julimara Rohasa (VEN) | 15,37 | Šanjeka Riketsa (JAM) | 14,92 | Katerina Ibargvena (COL) | 14,73 |
Kārtslēkšana (sīkāk) | Anželika Sidorova (ANA) | 4,95 WL, PB | Sendija Morisa (USA) | 4,90 | Katerina Stefanidi (GRE) | 4,85 |
Lodes grūšana (sīkāk) | Guna Lidzjao (CHN) | 19,55 | Daniela Tomasa-Doda (JAM) | 19,47 | Kristīna Švanica (GER) | 19,17 |
Diska mešana (sīkāk) | Jaime Peresa (CUB) | 69,17 | Denija Kavaljero (CUB) | 68,44 | Sandra Perkoviča (CRO) | 66,72 |
Šķēpa mešana (sīkāk) | Kelsija Lī Bārbere (AUS) | 66,56 | Liu Šijina (CHN) | 65,88 SB | Ļui Huihui (CHN) | 65,49 |
Vesera mešana (sīkāk) | Deanna Praisa (USA) | 77,54 | Joanna Fjodorova (POL) | 76,35 PB | Vana Džena (CHN) | 74,76 |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
Septiņcīņa (sīkāk) | Keterīna Džonsone-Tompsone (GBR) | 6981 WL, NR | Nafisatu Tiama (BEL) | 6677 | Verena Preinere (AUT) | 6560 |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
4x400 metru stafete (sīkāk) | ASV | 3:09,34 WR | Jamaika | 3:11,78 NR | Bahreina | 3:11,82 AR |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Mājinieki (Katara)
V | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | ASV | 14 | 11 | 4 | 29 |
2 | Kenija | 5 | 2 | 4 | 11 |
3 | Jamaika | 3 | 5 | 4 | 12 |
4 | Ķīna | 3 | 3 | 3 | 9 |
5 | Etiopija | 2 | 5 | 1 | 8 |
– | Neitrālie sportisti[lower-alpha 1] | 2 | 3 | 1 | 6 |
6 | Apvienotā Karaliste | 2 | 3 | 0 | 5 |
7 | Vācija | 2 | 0 | 4 | 6 |
8 | Japāna | 2 | 0 | 1 | 3 |
9 | Nīderlande | 2 | 0 | 0 | 2 |
Uganda | 2 | 0 | 0 | 2 | |
11 | Polija | 1 | 2 | 3 | 6 |
12 | Bahreina | 1 | 1 | 1 | 3 |
Kuba | 1 | 1 | 1 | 3 | |
Zviedrija | 1 | 1 | 1 | 3 | |
15 | Bahamu Salas | 1 | 1 | 0 | 2 |
16 | Katara | 1 | 0 | 1 | 2 |
17 | Austrālija | 1 | 0 | 0 | 1 |
Grenāda | 1 | 0 | 0 | 1 | |
Norvēģija | 1 | 0 | 0 | 1 | |
Venecuēla | 1 | 0 | 0 | 1 | |
21 | Igaunija | 0 | 2 | 0 | 2 |
Ukraina | 0 | 2 | 0 | 2 | |
23 | Kanāda | 0 | 1 | 4 | 5 |
24 | Beļģija | 0 | 1 | 1 | 2 |
Francija | 0 | 1 | 1 | 2 | |
Kolumbija | 0 | 1 | 1 | 2 | |
27 | Alžīrija | 0 | 1 | 0 | 1 |
Bosnija un Hercegovina | 0 | 1 | 0 | 1 | |
Portugāle | 0 | 1 | 0 | 1 | |
30 | Austrija | 0 | 0 | 2 | 2 |
31 | Burkinafaso | 0 | 0 | 1 | 1 |
Ekvadora | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Grieķija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Horvātija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Itālija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Jaunzēlande | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Kotdivuāra | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Maroka | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Namībija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Nigērija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Spānija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Šveice | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Ungārija | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Kopā | 49 | 49 | 51 | 149 |
Sportists | Disciplīna | Vieta | Rezultāts |
---|---|---|---|
Rolands Štrobinders | Šķēpa mešana | 17. | 81,09 |
Madara Palameika | Šķēpa mešana | 18. | 59,95 |
Arnis Rumbenieks | 50 km soļošana | 21. | 4:28:18,0 |
Gatis Čakšs | Šķēpa mešana | 21. | 79,94 |
Laura Igaune | Vesera mešana | 22. | 67,77 |
Līga Velvere | 800 m | 23. | 2:06,99 priekšskrējienā — 2:02,93 |
Anete Kociņa | Šķēpa mešana | 24. | 56,70 |
Līna Mūze | Šķēpa mešana | 27. | 55,66 |
Gunta Vaičule | 200 m | 30. | 23,32 |
Sindija Bukša | 200 m | 36. | 23,53 |
Dmitrijs Serjogins | Maratons | 48. | 2:24:00,0 |
Ruslans Smolonskis | 50 km soļošana | DSQ | — |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.