Pasaules čempionāts vieglatlētikā

Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divos gados. Pasaules čempionāti vieglatlētikā notiek tikai kopš 1983. gada, tos organizē World Athletics (agrāk — Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF)).

Pasaules čempionāts vieglatlētikā

2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
Sports	Vieglatlētika
Dibināta	1983
Valsts/reģions	Dažādi

Čempionāti

#	Gads	Pilsēta	Valsts	Datumi	Stadions	Disciplīnu skaits	Sportistu skaits
1.	1983	Helsinki	Somija	7. augusts – 14. augusts	Helsinku olimpiskais stadions	41	1355
2.	1987	Roma	Itālija	28. augusts – 6. septembris	Stadio Olimpico	43	1451
3.	1991	Tokija	Japāna	23. augusts – 1. septembris	Nacionālais Olimpiskais stadions	43	1517
4.	1993	Štutgarte	Vācija	13. augusts – 22. augusts	Gottlieb-Daimler-Stadion	44	1689
5.	1995	Gēteborga	Zviedrija	5. augusts – 13. augusts	Ullevi	44	1804
6.	1997	Atēnas	Grieķija	1. augusts – 10. augusts	Atēnu olimpiskais stadions	44	1882
7.	1999	Sevilja	Spānija	20. augusts – 29. augusts	Estadio Olímpico de la Cartuja	46	1821
8.	2001	Edmontona	Kanāda	3. augusts – 12. augusts	Commonwealth Stadium	46	1677
9.	2003	Sendenī	Francija	23. augusts – 31. augusts	Stade de France	46	1679
10.	2005	Helsinki	Somija	6. augusts – 14. augusts	Helsinku olimpiskais stadions	47	1688
11.	2007 (sīkāk)	Osaka	Japāna	24. augusts – 2. septembris	Nagai Stadium	47	1981
12.	2009 (sīkāk)	Berlīne	Vācija	15. augusts – 23. augusts	Berlīnes olimpiskais stadions	47	1895
13.	2011 (sīkāk)	Tegu	Korejas Republika	27. augusts – 4. septembris	Tegu stadions	47	1867
14.	2013 (sīkāk)	Maskava	Krievija	10. augusts – 18. augusts	Lužņiku stadions	47	1970
15.	2015 (sīkāk)	Pekina	Ķīna	22. augusts – 30. augusts	Pekinas nacionālais stadions	47	1771
16.	2017 (sīkāk)	Londona	Apvienotā Karaliste	4. augusts – 13. augusts	Londonas olimpiskais stadions	48	2036
17.	2019 (sīkāk)	Doha	Katara	27. septembris – 6. oktobris	Halīfas starptautiskais stadions	49	1772
18.	2022 (sīkāk)	Jūdžīna	ASV	15. jūlijs – 24. jūlijs	Hayward Field	49	1705
19.	2023 (sīkāk)	Budapešta	Ungārija	19. augusts – 27. augusts[1]	Nemzeti Atlétikai Központ	49	2187
20.	2025 (sīkāk)	Tokija	Japāna	13. septembris – 21. septembris	Jaunais nacionālais stadions (Tokija)

Medaļu kopvērtējums

Atjaunots pēc 2023. gada Pasaules čempionāta.

Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	ASV (USA)	195	134	114	443
2	Kenija (KEN)	65	58	48	171
3	Krievija (RUS)	42	52	48	142
4	Jamaika (JAM)	40	61	48	149
5	Vācija (GER)	39	36	48	123
6	Etiopija (ETH)	35	38	31	104
7	Lielbritānija (GBR)	33	40	48	121
8	Padomju Savienība (URS)	23	27	28	78
9	Ķīna (CHN)	22	26	27	75
10	Kuba (CUB)	22	25	16	63
11	Austrumvācija (GDR)	21	19	16	56
12	Polija (POL)	20	20	25	65
13	Austrālija (AUS)	15	16	14	45
14	Čehija (CZE)	15	5	8	28
15	Francija (FRA)	14	19	23	56
16	Itālija (ITA)	13	18	20	51
17	Ukraina (UKR)	12	15	16	43
18	Maroka (MAR)	12	12	9	33
19	Dienvidāfrika (RSA)	12	7	8	27
	Zviedrija (SWE)	12	7	8	27
21	Norvēģija (NOR)	12	6	6	24
22	Spānija (ESP)	11	19	16	46
23	Kanāda (CAN)	11	18	17	46
24	Baltkrievija (BLR)	10	11	12	33
25	Bahamas (BAH)	9	9	8	26
26	Japāna (JPN)	8	9	18	35
27	Bahreina (BRN)	8	3	3	14
28	Nīderlande (NED)	7	9	12	28
29	Somija (FIN)	7	8	8	23
30	Portugāle (POR)	7	7	9	23
31	Uganda (UGA)	7	2	4	13
32	Grieķija (GRE)	6	7	12	25
33	Alžīrija (ALG)	6	2	3	11
34	Jaunzēlande (NZL)	6	1	1	8
35	Rumānija (ROU)	5	8	12	25
36	Bulgārija (BUL)	5	3	8	16
37	Katara (QAT)	5	2	4	11
38	Čehoslovākija (TCH)	4	4	3	11
39	Horvātija (CRO)	4	4	2	10
40	Kolumbija (COL)	4	3	2	9
41	Dominikāna (DOM)	4	2	1	7
42	Īrija (IRL)	4	2	0	6
43	Šveice (SUI)	4	0	5	9
44	Venecuēla (VEN)	4	0	1	5
999 –	Atļautie neitrālie sportisti (ANA)[1]	3	8	1	12
45	Rietumvācija (FRG)	3	6	3	12
46	Trinidāda un Tobāgo (TTO)	3	5	7	15
47	Meksika (MEX)	3	4	7	14
48	Lietuva (LTU)	3	3	3	9
49	Ekvadora (ECU)	3	2	1	6
50	Grenāda (GRN)	3	1	2	6
51	Mozambika (MOZ)	3	1	1	5
52	Dānija (DEN)	3	0	1	4
53	Brazīlija (BRA)	2	6	8	16
54	Igaunija (EST)	2	6	2	10
55	Beļģija (BEL)	2	2	7	11
56	Slovēnija (SLO)	2	2	3	7
57	Peru (PER)	2	1	0	3
	Tadžikistāna (TJK)	2	1	0	3
59	Nigērija (NGR)	1	5	5	11
60	Namībija (NAM)	1	4	1	6
61	Kazahstāna (KAZ)	1	3	5	9
62	Turcija (TUR)	1	3	0	4
63	Botsvana (BOT)	1	2	1	4
64	Zambija (ZAM)	1	2	0	3
65	Burkinafaso (BUR)	1	1	1	3
	Indija (IND)	1	1	1	3
	Tunisija (TUN)	1	1	1	3
68	Eritreja (ERI)	1	1	0	2
	Panama (PAN)	1	1	0	2
70	Sentkitsa un Nevisa (SKN)	1	0	4	5
71	Serbija (SRB)	1	0	3	4
	Slovākija (SVK)	1	0	3	4
73	Barbadosa (BAR)	1	0	2	3
	Sīrija (SYR)	1	0	2	3
75	Senegāla (SEN)	1	0	1	2
	Somālija (SOM)	1	0	1	2
77	Ziemeļkoreja (PRK)	1	0	0	1
78	Ungārija (HUN)	0	7	8	15
79	Kotdivuāra (CIV)	0	4	1	5
80	Izraēla (ISR)	0	3	2	5
81	Puertoriko (PUR)	0	3	1	4
82	Burundi (BDI)	0	2	1	3
	Džibuti (DJI)	0	2	1	3
84	Kamerūna (CMR)	0	2	0	2
85	Austrija (AUT)	0	1	3	4
86	Bosnija un Hercegovina (BIH)	0	1	1	2
	Kipra (CYP)	0	1	1	2
	Gana (GHA)	0	1	1	2
	Dienvidkoreja (KOR)	0	1	1	2
	Latvija (LAT)	0	1	1	2
	Filipīnas (PHI)	0	1	1	2
	Šrilanka (SRI)	0	1	1	2
	Surinama (SUR)	0	1	1	2
	Tanzānija (TAN)	0	1	1	2
95	Bermuda (BER)	0	1	0	1
	Ēģipte (EGY)	0	1	0	1
	Britu Virdžīnu Salas (IVB)	0	1	0	1
	Pakistāna (PAK)	0	1	0	1
	Sudāna (SUD)	0	1	0	1
100	Amerikāņu Samoa (ASA)	0	0	1	1
	Kaimanu Salas (CAY)	0	0	1	1
	Dominika (DMA)	0	0	1	1
	Haiti (HAI)	0	0	1	1
	Irāna (IRI)	0	0	1	1
	Saūda Arābija (KSA)	0	0	1	1
	Zimbabve (ZIM)	0	0	1	1
Kopā		878	884	880	2642

Piezīme

^[1] Atļautie neitrālie sportisti ir nosaukums, ar kuru Krievijas sportisti piedalījās 2017. un 2019. gada čempionātā. Viņu izcīnītās medaļas netika iekļautas oficiālajā medaļu tabulā.^[2]

Atsauces

1. https://worldathletics.org/news/press-releases/council-meeting-monaco-november-2019
2. «IAAF: IAAF World Championships London 2017 Medal Table - iaaf.org». iaaf.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. augustā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.

Ārējās saites

• Pasaules čempionātu vēsture Arhivēts 2011. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē.