From Wikipedia, the free encyclopedia
Barselona (katalāņu: Barcelona, izrunā: [bəɾsəˈlonə]; spāņu: Barcelona, izrunā: [barθeˈlona]) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā. Tas ir Katalonijas administratīvais centrs un novada apdzīvotākā pilsēta; kā arī visas valsts otra apdzīvotākā pilsēta pēc Madrides.[2][3] Galvenais Katalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.
| Barselona | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Barcelona | |||
 | |||
| |||
  Barselona  Barselona | |||
| Koordinātas: 41°23′N 2°11′E | |||
| Valsts |
 Spānija | ||
| Autonomais novads |
 Katalonija | ||
| Province | Barselonas province | ||
| Dibināšana |
kartāgieši pēc leģendas, ap 15.g p.m.ē. - romieši | ||
| Citi nosaukumi |
Colonia Julia Augusta Faventia Paterna Barcino (romiešu laikos) Barcino (latīņu) Bartzelona (basku) Barcelone (franču) | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Ada Colau i Ballano | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 101,9 km2 | ||
| • urbānā teritorija | 803 km2 | ||
| Augstums | 12 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • pilsēta | 1 660 122 | ||
| • blīvums | 15 913/km² | ||
| • urbānā teritorija | 4 210 000 ▲ | ||
| • aglomerācija | 5 000 000 ▲ | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 08001–08080 | ||
| Tālruņu kods | +34 (Spānija) 93 (pilsēta) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Barselona Vikikrātuvē | |||
Barselona slavena ar savdabīgā arhitekta Antonio Gaudí darbiem.
Pazīstama ar savu futbola komandu FC Barcelona. Netālu no pilsētas atrodas Circuit de Catalunya — Formula 1 Spānijas GP trase.
Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājis kartāgietis, Hannibala tēvs Hamilkars Barka, no kā cēlies pilsētas nosaukums. Tomēr drošas ziņas par pilsētu ir no romiešu laikiem, kad Barselona (toreiz Barcino) ietilpa Hispania Tarraconensis provincē.
5. gadsimtā pilsētu ieņēma vestgoti, bet 8. gadsimta sākumā — mauri.
801. gadā franku karalis Ludvigs Dievbijīgais ieņēma pilsētu un izvēlējās to par no Karolingiem atkarīgās Spāņu markas (Marca Hispanica) galvaspilsētu ar Barselonas grāfu priekšgalā. 985. gadā Al Mansūrs nopostīja pilsētu.
Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137. gadā tā dinastiski apvienojās ar Aragonu un Barselona kļuva par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479. gadā, Aragonas karalim Fernando II apprecot Kastīlijas karalieni Izabellu I, rodas Spānija, un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes.
1450. gadā tika dibināta Barselonas Universitāte.
Barselona cieta Spānijas mantojuma karā, pēc kura stipri tiek ierobežota katalāņu valodas lietošana.
19. gadsimtā Barselona piedzīvoja rūpniecisko revolūciju, un Katalonija kļuva par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji auga.
20. gadsimta sākumā nostiprinājās katalāņu nacionālisms. Tāpat Barselona kļuva par Spānijas strādnieku kustības centru. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Spānijā strādnieku kustība lielā mērā attīstījās anarhosindikālisma gultnē, un tieši Barselona bija anarhistu centrs.
Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) Barselona bija viena no republikāņu galvenajām pilsētām. 1937. gada maijā Barselonā izcēlās ielu kaujas starp sabiedrotajiem — anarhistiem — un komunistiem. No 1937. gada augusta līdz 1938. gada decembrim Barselona bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta, līdz to ieņēma Franko karaspēks.
Pēc Franko režīma beigām Barselona kļuva par populāru tūrisma centru. Kaut arī Franko laikā oficiāli aizliegta, bija novērojama katalāņu valodas vispārēja atdzimšana — pēdējos gadu desmitos tā kļuvusi par Barselonas ikdienas valodu.
1992. gadā Barselonā notika vasaras olimpiskās spēles.
Barselonā dzimuši:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
