Aragona

Aragona (spāņu: Aragón, aragoniešu: Aragón, katalāņu: Aragó) ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Tas ir arī viens no astoņiem autonomajiem apgabaliem, kuriem piešķirts nācijas nosaukums. Apgabals robežojas ar Navarru ziemeļrietumos, ar Kataloniju austrumos, ar Valensiju dienvidaustrumos, ar Kastīliju-Lamanču dienvidos, ar Kastīliju-Leonu un ar Larjohu rietumos, kā arī ar Andoru un Franciju ziemeļos. Aragonas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Saragosa.

Šis raksts ir par Spānijas autonomo apgabalu. Par karalisti skatīt rakstu Aragonas Karaliste.

Šis raksts ir par Spānijas autonomo apgabalu. Par upi skatīt rakstu Aragona (upe).

Aragona
Aragón Aragó
—  Autonomais apgabals  —
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Saragosa
Oficiālā valoda	spāņu katalāņu aragoniešu
Valsts	Spānija
Platība
- Kopējā	47 719 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	1 325 385
- Blīvums	27,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti	1982. gada 16. augustā
Likumdevēja vara	Aragonas parlaments
Vietas kongresā	13 deputāti (no 350)
Vietas senātā	14 senatori (no 264)
Mājaslapa: www.aragon.es
Aragona Vikikrātuvē

Apgabala kopējā platība ir 47 719 km², pēc 2014. gada datiem apgabalā dzīvo 1 325 385 iedzīvotāji. Pēc platības tas ir ceturtais lielākais Spānijas apgabals. Pēc iedzīvotāju skaita tas ir vienpadsmitais lielākais Spānijas apgabals.

Administratīvi Aragonas apgabals ir sīkāk sadalīts trīs provincēs: Veskas province, Saragosas province un Tervelas province.

Vēsture

Aragona pirmo reizi rakstītos avotos parādījās 828. gadā, kad Aragonas upes ielejā izveidojās neliela franku grāfiste.

Laikā no 1035. līdz 1479. gadam tagadējās Aragonas teritorijā pastāvēja neatkarīga Aragonas Karaliste.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aragona.
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)