From Wikipedia, the free encyclopedia
2016. gada vasaras olimpiskās spēles (portugāļu: Jogos Olímpicos de Verão de 2016) jeb XXXI olimpiskās spēles, arī Rio 2016, bija trīsdesmit pirmās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 2016. gada 5. augusta līdz 21. augustam notika Riodežaneiro, Brazīlijā. Tajās piedalījās vairāk kā 11 000 sportistu no 206 valstīm. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās sportisti no Kosovas un Dienvidsudānas, ar vairākiem sportistiem tika pārstāvēta bēgļu komanda. Pēc 2016. gada olimpiskajām spēlēm no 7. līdz 18. septembrim Riodežaneiro notiks arī paraolimpiskās spēles.
XXXI Olimpiskās spēles | |
---|---|
Norises vieta | Riodežaneiro, Brazīlija |
Dalībvalstis | 206 |
Sportisti | +11 000 (aptuveni) |
Atklāšana | 5. augusts |
Noslēgums | 21. augusts |
Oficiāli atklāja | Mišels Temers |
Olimpiskā lāpa | Vanderlejs Kordeiru di Lima |
Stadions | Estádio do Maracanã |
|
Kopumā tika sadalīti 306 medaļu komplekti 31 sporta veidā. Pēc ilgāka pārtraukuma olimpiskajās spēlēs bija golfs, kā arī pirmo reizi regbijs-7. Spēles tika aizvadītas 33 stadionos Riodežaneiro, kā arī pa vienam stadionam Sanpaulu, Beluorizonti, Salvadorā, Braziljā un Manausā.
Norises vietu Starptautiskā Olimpiskā komiteja noteica savā 121. sesijā Kopenhāgenā, Dānijā. Šī bija pirmā reize, kad olimpiskās spēles notika Dienvidamerikā, trešā reize, kad tās notika Dienvidu puslodē (abas iepriekšējās reizes tās rīkoja Austrālija). Tāpat šī bija pirmā reize, kad tās notika portugāliski runājošā valstī,[1] pirmā reize kopš Sidnejas olimpiskajām spēlēm 2000. gadā, kad tās nenotika valsts galvaspilsētā, un otrās olimpiskās spēles Latīņamerikā pēc Mehiko, kas tās rīkoja 1968. gadā. Šīs bija pirmās vasaras olimpiskās spēles pēc Tomasa Baha stāšanās Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadītāja amatā.
Dažas nedēļas pirms olimpisko spēļu sākuma tika paziņots, ka dopinga skandāla dēļ daļai Krievijas sportistu (tai skaitā visiem vieglatlētiem, svarcēlājiem u.c. sporta veidu pārstāvjiem) tiks liegta dalība olimpiskajās spēlēs.
Riodežaneiro par 31. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 2009. gada 2. decembrī 121. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Kopenhāgenā. Cīņā par spēļu rīkošanu tā apsteidza Madridi (Spānija), Tokiju (Japāna) un Čikāgu (ASV). Vēl bija pieteikušās, bet nenonāca līdz finālbalsojumam, Baku (Azerbaidžāna), Doha (Katara) un Prāga (Čehija).
Treknināti atzīmēti sporta veidi, kuros piedalījās arī Latvijas sportisti.
V | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | ASV | 46 | 37 | 38 | 121 |
2 | Apvienotā Karaliste | 27 | 23 | 17 | 67 |
3 | Ķīna | 26 | 18 | 26 | 70 |
4 | Krievija | 19 | 18 | 19 | 56 |
5 | Vācija | 17 | 10 | 15 | 42 |
6 | Japāna | 12 | 8 | 21 | 41 |
7 | Francija | 10 | 18 | 14 | 42 |
8 | Korejas Republika | 9 | 3 | 9 | 21 |
9 | Itālija | 8 | 12 | 8 | 28 |
10 | Austrālija | 8 | 11 | 10 | 29 |
Pārējās valstis | 125 | 149 | 183 | 457 | |
Kopā | 307 | 307 | 360 | 974 |
Šis kalendārs ir balstīts uz informāciju, kas bija olimpisko spēļu biļešu tirdzniecības sākšanas dienā 2015. gada 31. martā.[2]
Augusts | 3 Tre |
4 Cet |
5 Pie |
6 Ses |
7 Svē |
8 Pir |
9 Otr |
10 Tre |
11 Cet |
12 Pie |
13 Ses |
14 Svē |
15 Pir |
16 Otr |
17 Tre |
18 Cet |
19 Pie |
20 Ses |
21 Svē |
Zelta medaļu skaits | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ceremonijas (atklāšana / noslēguma) | OC | CC | |||||||||||||||||||
Loka šaušana | ● | 1 | 1 | ● | ● | ● | 1 | 1 | 4 | ||||||||||||
Vieglatlētika | 3 | 5 | 4 | 5 | 5 | 4 | 6 | 7 | 7 | 1 | 47 | ||||||||||
Badmintons | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | 1 | 5 | ||||||||||
Basketbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
Bokss | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 3 | 4 | 13 | ||||
Smaiļošana un kanoe airēšana | Slaloms | ● | ● | 1 | 1 | 2 | 16 | ||||||||||||||
Sprints | ● | 4 | ● | 4 | ● | 4 | |||||||||||||||
Riteņbraukšana | Šosejas riteņbraukšana | 1 | 1 | 2 | 18 | ||||||||||||||||
Treka riteņbraukšana | 1 | 2 | 2 | 1 | 1 | 3 | |||||||||||||||
BMX | ● | ● | 2 | ||||||||||||||||||
Kalnu riteņbraukšana | 1 | 1 | |||||||||||||||||||
Daiļlēkšana | 1 | 1 | 1 | 1 | ● | ● | 1 | ● | 1 | ● | 1 | ● | 1 | 8 | |||||||
Jāšana | ● | ● | ● | 2 | ● | ● | 1 | ● | 1 | ● | 1 | 1 | 6 | ||||||||
Paukošana | 1 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | 1 | 1 | 1 | 10 | |||||||||||
Lauka hokejs | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||||
Futbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||||||
Golfs | ● | ● | ● | 1 | ● | ● | ● | 1 | 2 | ||||||||||||
Vingrošana | Sporta vingrošana | ● | ● | 1 | 1 | 1 | 1 | 4 | 3 | 3 | EG | 18 | |||||||||
Mākslas vingrošana | ● | 1 | 1 | ||||||||||||||||||
Batuts | 1 | 1 | |||||||||||||||||||
Rokasbumba | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||
Džudo | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 14 | |||||||||||||
Modernā pieccīņa | ● | 1 | 1 | 2 | |||||||||||||||||
Airēšana | ● | ● | ● | ● | 2 | 4 | 4 | 4 | 14 | ||||||||||||
Regbijs-7 | ● | ● | 1 | ● | ● | 1 | 2 | ||||||||||||||
Burāšana | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 10 | |||||||||
Šaušana | 2 | 2 | 2 | 1 | 2 | 1 | 2 | 2 | 1 | 15 | |||||||||||
Peldēšana | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 1 | 1 | 34 | ||||||||||
Sinhronā peldēšana | ● | ● | 1 | ● | 1 | 2 | |||||||||||||||
Galda teniss | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 4 | ||||||||
Tekvondo | 2 | 2 | 2 | 2 | 8 | ||||||||||||||||
Teniss | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 3 | 5 | |||||||||||
Triatlons | 1 | 1 | 2 | ||||||||||||||||||
Volejbols | Pludmales volejbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 4 | ||||||
Telpu volejbols | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | |||||
Ūdenspolo | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | 1 | 1 | 2 | ||||||
Svarcelšana | 1 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 1 | 1 | 1 | 1 | 15 | ||||||||||
Cīņas sports | 2 | 2 | 2 | 3 | 3 | 2 | 2 | 2 | 18 | ||||||||||||
Kopējais zelta medaļu skaits | 12 | 14 | 14 | 15 | 20 | 19 | 24 | 21 | 22 | 17 | 25 | 16 | 23 | 22 | 30 | 12 | 306 | ||||
Zelta medaļu kopsumma | 12 | 26 | 40 | 55 | 75 | 94 | 118 | 139 | 161 | 178 | 203 | 219 | 242 | 264 | 294 | 306 | |||||
Augusts | 3 Tre |
4 Cet |
5 Pie |
6 Ses |
7 Svē |
8 Pir |
9 Otr |
10 Tre |
11 Cet |
12 Pie |
13 Ses |
14 Svē |
15 Pir |
16 Otr |
17 Tre |
18 Cet |
19 Pie |
20 Ses |
21 Svē |
Zelta medaļu skaits |
OC | Atklāšanas ceremonija | ● | Sacensības | 1 | Cīņa par zelta medaļām | EG | Svinību izrāde | CC | Noslēguma ceremonija |
Latvijai šīs bija 11. vasaras olimpiskās spēles. Latvijas delegācijā bija iekļauti 33 sportisti, kas valsti pārstāvēja 12 sporta veidos. Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesa BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs.
Vieta | Sportists | Sporta veids | Disciplīna | Datums |
---|---|---|---|---|
4. vieta | Rebeka Koha | Svarcelšana | Līdz 53 kg | 7. augusts |
4. vieta | Laura Ikauniece-Admidiņa | Vieglatlētika | Septiņcīņa | 13. augusts |
5. vieta | Aleksejs Rumjancevs | Smaiļošana un kanoe airēšana | K-1 200 m | 20. augusts |
7. vieta | Anastasija Grigorjeva | Brīvā cīņa | Līdz 63 kg | 18. augusts |
8. vieta | Artūrs Plēsnieks | Svarcelšana | Līdz 110 kg | 15. augusts |
10. vieta | Madara Palameika | Vieglatlētika | Šķēpa mešana | 18. augusts |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.