valsts Āfrikas austrumos From Wikipedia, the free encyclopedia
Dienvidsudāna (angļu: South Sudan) ir valsts Austrumāfrikā. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir Džūba. Austrumos tā robežojas ar Etiopiju, dienvidos ar Keniju, Ugandu un Kongo Demokrātisko Republiku, ziemeļos ar Sudānu un rietumos ar Centrālāfrikas Republiku.
| Dienvidsudāna South Sudan |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta | Džūba 04°51′N 31°36′E | |||||
| Valsts valodas | angļu | |||||
| Demonīms | Dienvidsudānietis | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Salva Kīrs Majardits | ||||
| - | Viceprezidents | Rieks Mačars | ||||
| Dibināšana | ||||||
| - | Neatkarība no Sudānas | 2011. gada 9. jūlijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 619 745 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji . gadā | 7,5-9,7 miljoni (2006, UNFPA)[1] 11 000 000–13 000 000 (2009)[2] |
||||
| - | 2008. gada tautas skaitīšana | 8260490 (apstrīdēts)[3] | ||||
| Valūta | Sudānas mārciņa (SDG) |
|||||
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
| Interneta domēns | .sd | |||||
| Tālsarunu kods | +249 | |||||
Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē.
Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas.[4] 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. 2011. gada 9. jūlijā Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.[5] 2011. gada 14. jūlijā Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā un kļuva par tās 193. dalībvalsti.[6]
Līdz 1956. gadam Dienvidsudāna, tāpat kā Sudāna ietilpa Angļu-ēģiptiešu Sudānas kondomīnijas sastāvā, tomēr no 1924. gada briti izmantoja dažādu politiku teritorijas ziemeļiem, kur vairums iedzīvotāju bija arābiski runājoši musulmaņi, un dienvidiem, kuru apdzīvoja daudzas, bieži vairumā kristietību praktizējušas tautas. 1956. gadā Sudāna ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Pēc Pirmā Sudānas pilsoņu kara 1972. gadā tika izveidots Dienvidsudānas autonomais reģions, kas pastāvēja līdz 1983. gadam. 1983. gadā sākās Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību 2005. gadā. Tajā pašā gadā tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti 2011. gada 9. jūlijā, pēc referenduma, kas notika laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim, kurā gandrīz 99% vēlētāju nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas.[7] Par pirmo prezidentu kļuva Salva Kīrs Majardits.
2013. gadā 14. decembrī Kīrs apsūdzēja viceprezidentu Rieku Mačaru un desmit citus apvērsuma mēģinājumā. Mačars noliedza apsūdzību un aizbēga no valsts, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sākās konflikts starp Dienvidsudānas armiju un Mačara spēkiem, kas pārvērtās pilsoņu karā. 2014. gada janvārī tika panākta pirmā vienošanās par pamieru. Tomēr cīņas turpinājās, un pēc tam sekoja vairākas citas vienošanās par pamieru. 2015. gada augustā tika parakstīts miera līgums. Mačars atgriezās Džūbā un 2016. gada aprīlī atkal tika iecelts par viceprezidentu.[8]
Mačars aizbēga no galvaspilsētas, kad 2016. gada jūlijā tajā atsākās cīņas. Viņam tika dota iespēja atgriezties, lai turpinātu sarunas par mieru, taču viņš neatgriezās. 2016. gada 23. jūlijā Mačaru kā viceprezidentu nomainīja Tabans Dengs.[9]
Valstī no 2017. gada februāra līdz maijam bija bads. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.[10] Par bada iemesliem tika uzskatīti valstī notiekošais pilsoņu karš un ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču 1,7 miljoni cilvēku joprojām cieta no pārtikas trūkuma.[11]
Kopš 2013. gada decembra ilgušais konflikts tika izbeigts 2020. gada februārī, kad konkurējošie vadītāji Salva Kīrs Majardits un Rieks Mačars panāca vienošanos un izveidoja koalīcijas valdību,[12] dodot iespēju bēgļiem atgriezties mājās.[13]
Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja 2011. gada 7. jūlijā ratificēja pagaidu konstitūciju,[14] kura aizstāja 2005. gadā pieņemto konstitūciju.[15] Pamatlikumā ir noteikts, ka Dienvidsudāna ir prezidentāla republika, kur prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un bruņoto spēku komandieris.
Likumdošanas tiesības pieder Dienvidsudānas valdībai un vienpalātas Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejai. Valsts konstitūcija paredz arī neatkarīgu tiesu varu, kur augstākais varas orgāns ir Augstākā tiesa. 2007. gadā tika uzsākts izstrādāt valsts aizsardzības stratēģiju, kuras izstrāde tika pabeigta 2008. gadā. Tika nolemts, ka Dienvidsudānas armijā ietilps sauszemes, gaisa un jūras spēki.[16][17] Valstij ir jauns ģerbonis.[18]
Džons Garanga bija pirmais autonomā Dienvidsudānas reģiona prezidents. Amata pienākumus viņš pildīja līdz savai nāvei 2005. gada 30. jūlijā. Pēc Džona Garanga nāves par jauno Dienvidsudānas autonomā reģiona prezidentu 2005. gada 11. augustā tika iecelts viceprezidents Salva Kīrs Majardits, tajā pašā dienā viņš kļuva arī par Sudānas viceprezidentu. Savukārt par Dienvidsudānas viceprezidentu kļuva Rieks Mačars.
Dienvidsudānā dzīvo vairāk nekā 200 dažādas etniskās grupas. Tas ir viens no valodu ziņā bagātākajiem Āfrikas reģioniem, taču pārsvarā reģionā sastopamo valodu pratēju skaits nepārsniedz dažus tūkstošus.
Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Galvaspilsētas apkārtnē ir izplatīta arābu pidžinvaloda — Džubas arābu valoda. Valsts pamatiedzīvotāju vidū visizplatītākā ir dinku valoda, ko prot 2—3 miljoni valsts iedzīvotāju. Dinka valoda pieder rietumnilotu valodu saimei (Western Nilotic languages), un tā ir samērā līdzīga otrai izplatītākai Dienvidsudānas pamatiedzīvotāju valodai — nūru valodai (Nuer language). Dienvidsudānas trešā izplatītākā valoda ir zande, kas pieder ubandžu valodu grupai. Dienvidsudānā iedzīvotāji runā vēl šādās valodās: bari, šiluku, lotuko, jurmodo un citās.
2008. gada aprīlī Sudānā tika veikta tautas skaitīšana. Tās rezultāti liecināja, ka Dienvidsudānā dzīvo 8, 26 miljoni iedzīvotāju[3][19] (22% no visiem Sudānas iedzīvotājiem). Dienvidsudānas prezidents Salva Kīrs Majardits apšaubīja tautas skaitīšanas rezultātus, apgalvojot, ka tautas skaitītāji vienā valsts reģionā ir pieskaitījuši vairāk cilvēku, citā — mazāk.[20] Pēc viņa domām, Dienvidsudānā dzīvo 1/3 Sudānas iedzīvotāju. Dienvidsudānas varasiestādes apgalvoja, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju netika pieskaitīti slikto laikapstākļu, sakaru trūkuma un ceļu trūkuma dēļ. Tāpat tika apgalvots, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju esot atradusies trimdā kaimiņvalstīs.[20] Amerikāņu tautas skaitīšanas tehniskais konsultants, kurš uzraudzīja tautas skaitīšanu Sudānā, atzina, ka tautas skaitītāji Dienvidsudānā varētu būt saskaitījuši 89% iedzīvotāju.[21]
2009. gadā, gatavojoties 2011. gadā paredzētajam Dienvidsudānas neatkarības referendumam, tika uzsākta jauna tautas skaitīšana. Šo tautas skaitīšanu kārtējo reizi pavadīja asa kritika no Dienvidsudānas varasiestāžu puses. Tika apgalvots, ka Sudānas varasiestādes apzināti veicot dienvidsudāniešu skaitīšanu reģionos, kur to īpatsvars ir neliels.[22]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
