From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā rakstā ir apkopoti 2015. gada laikapstākļi Latvijā. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 606 mm (92% no normas), 2015. gads kļuva par 23. sausāko gadu 92 gadu ilgajā periodā un 3. sausāko 21. gadsimtā. Gandrīz visos 2015. gada mēnešos, kā arī visi gadalaikos vidējās gaisa temperatūras bija virs normas, zemāk par normu bija tikai maijā, jūnijā un oktobrī. Gada pirmie trīs mēneši bija siltākais gada pirmais ceturksnis ilggadējo datu rindā, vidējā gaisa temperatūra šajos mēnešos bija 4,6-4,7 grādus virs 1961.-1990. gadu normas. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija +5,9 °C, kas ir 1,2 grādu vairāk par normu. Maijs un jūnijs bija divi no trim mēnešiem, kad vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Jūlijs iesākās ar karstumu, un no 3. līdz 5. jūlijam vietām maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +30 °C, bet 2. jūlijā tika reģistrēta līdz šim pati augstākā saules ultravioletās radiācijas indeksa vērtība 7,9 (iepriekš augstākā novērotā vērtība 7,6 bija 2014. gada 11. jūnijā un 2012. gada 3. jūlijā). Jūlija 2. un 3. dekādes bija vēsākas par normu, tāpēc visa mēneša vidējā gaisa temperatūra atbilda 1961.-1990. gadu normai. Augusta sākumā – no 5. līdz. 12. augustam Latvijā bija karstuma vilnis, un 8. augustā Piedrujā tika reģistrēta augusta mēneša maksimālā temperatūra +35,1 °C. Septembrī vidējā gaisa temperatūra bija +13,3 °C, kas ir 1,9 grādus virs normas, bet 17. septembrī Kuldīgā tika novērota šī mēneša visaugstākā gaisa temperatūra: +28,2 °C. Oktobrī vairākas reizes tika novēroti minimālās temperatūras rekordi, un mēneša vidējā temperatūra bija 1,3 grādus zem normas. Gada pēdējie mēnešos vidējā temperatūra atkal bija virs norma, it īpaši, decembra mēnesī, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,6 grādus virs normas, un 9 dienas lielākajā daļā novērojumu staciju tika uzstādīti jauni maksimālās temperatūras rekordi.[1]
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
2015. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +7,8 °C | +8,9 °C |
Minimālā | −21,8 °C | −13,3 °C |
Maksimālā | +35,1 °C | +30,7 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 606 mm Rīga: 481,9 mm | |
Mēnesī | Rīga: 76,2 mm (jūlijs) | |
Dekādē | Rīga: 57,5 mm (septembris) | |
Diennaktī | Rīga: 43 mm (8. septembris) | |
Sniega sega | Latvija: 29 cm (Alūksnē, 8. februāris) | |
Vējš | ||
Vēja brāzmas | Liepāja: 31 m/s (11. janvāris) | |
Citi gada notikumi |
Mēneša vidējie rādītāji Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra un nokrišņi [P 1] | ||
Janvāris | −0,7 °C | 78,3 mm (177%) |
Februāris | −0,2 °C | 21,4 mm (62%) |
Marts | +3,4 °C | 38,5 mm (110%) |
Aprīlis | +5,9 °C | 65,9 mm (169%) |
Maijs | +10,2 °C | 57,4 mm (116%) |
Jūnijs | +14,3 °C | 32,6 mm (49%) |
Jūlijs | +16,4 °C | 87,9 mm (111%) |
Augusts | +17,9 °C | 21,4 mm (27%) |
Septembris | +13,3 °C | 66,5 mm (93%) |
Oktobris | +5,7 °C | 8,7 mm (13%) |
Novembris | +4,6 °C | 70,3 mm (112%) |
Decembris | +2,9 °C | 54,8 mm (104%) |
Ar vidējo gaisa temperatūru −0,7 C° 2015. gada janvāris bija par 3,9 C° siltāks par ilggadīgo normu. Janvārī kopumā Latvijā bija 15 dienas ar vidējo gaisa temperatūru, kas ir lielāka par 0 C°, turklāt 2. un 14. janvārī vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 78,3 mm, kas ir 177 % no ilggadīgās normas. Teritoriālais nokrišņu sadalījums pa Latviju bija līdzīgs, tomēr rietumu rajonos nokrišņu bija nedaudz mazāk. Janvārī sniega sega tika konstatēta visās novēroju stacijās, tomēr daudzviet centrālajos un rietumu rajonos tā bija periodiska, savukārt austrumu rajonos visu janvāra mēnesi bija stabila sniega sega. Visbiezākā sniega sega 26 cm tika novērota janvāra trešajā dekādē Alūksnē. Janvāra pirmajā un otrajā dekādē Latviju šķērsoja vairāki aktīvi cikloni, tāpēc atsevišķas dienās tika novērots stiprs vējš, kas daudzviet sasniedza arī vētras spēku. Maksimālās vēja brāzmas 31 m/s 11. janvārī tika novērotas Liepājā. Janvāra trešajā dekādē vēja ātrums samazinājās un vien pēdējās mēneša dienās atsevišķās vietās Kurzemē brāzmās pastiprinājās līdz 16 m/s.[2]
Ar vidējo gaisa temperatūru −0,2 C° 2015. gada februāris bija par 4,6 C° siltāks par normu un ir trīspadsmitais siltākais februāris meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Kopumā 2015. gada februārī maksimālās gaisa temperatūras rekordi dažādās vietās tika pārspēti piecās dienās. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 21,4 mm, kas ir 62 % no ilggadīgās normas. Mēneša sākumā lielākoties visā valsts teritorijā bija stabila sniega sega (Alūksnē līdz pat 29 cm bieza) un atsevišķās dienās bija novērojams arī putenis, savukārt otrajā dekādē rietumos sniegs nokusa, bet trešajā dekādē austrumu daļā, salīdzinot ar mēneša sākumu, sniega segas biezums ievērojami samazinājās. Februārī stiprs vējš tika novērots pirmās dekādes beigās (8. Februārī Ventspilī līdz pat 29 m/s) un trešās dekādes sākumā, kad piekrastes rajonos vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku.[3]
2015. gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 C°, kas ir 4,7 C° siltāk par normu. 2015. gada marts bija trešais siltākais visā novērojumu vēsturē, vēl siltāk bija tikai 1990. gada un 2007. Gada martā. Mēneša laikā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti astoņās dienās, vissiltākā bija marta otrajā dekādē, kad vietām gaisa temperatūra paaugstinājās virs +15.0 C°. Kopējais nokrišņu daudzums martā Latvijā bija 38,5 mm, kas ir 110 % no normas. Lielākā daļa nokrišņu izkrita marta pirmajā un trešajā dekādē, bet otrajā dekādē izkritušais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 9 % no dekādes normas. Saules spīdēšanas ilgums mēneša laikā bija ap normu. Marta pirmajā un trešajā dekādē, kad laika apstākļus vairāk noteica cikloni ar atmosfēras frontēm, piekrastē vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 15—19 m/s, bet 23. un 30. martā vietām pat līdz 21 m/s. Otrajā dekāde laika apstākļus noteica anticiklons un vēja ātrums brāzmās nepārsniedza 13 m/s.[4]
2015. gada aprīlis Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +5,9 C°, kas ir 1,0 C° vairāk par ilggadīgo normu. Mēneša laikā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 11. Aprīlī (12 novērojumu stacijās) un 28. aprīlī (2 novērojumu stacijās). Kopējais saules spīdēšanas ilgums Latvijā bija zem normas — 91 %. Aizvadītais mēnesis bija nokrišņiem bagāts, un izlijušā lietus daudzums lielākoties bija teritoriāli vienlīdzīgs. Vidēji Latvijā aprīlī izlija 65,9 mm nokrišņu, kas ir 169 % no normas. Mēneša laikā bija 7 dienas, kad diennakts izlijušais nokrišņu daudzums pārsniedza visas atbilstošās dekādes nokrišņu daudzuma normu. Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums bija 27. aprīlī Stendē — 24,4 mm. Vismaz vienā novērojumu stacijā mēneša laikā četrās dienās tika novērots pērkona negaiss, 28. aprīlī pērkona negaiss bija daudzviet. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 3,4 m/s — tas ir vien par 0.1 m/s lielāks par normu, tomēr atsevišķās dienās vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku, 23. aprīlī Alūksnē bija stiprākais vēja ātrums brāzmās — 24 m/s.[5]
2015. gada maija Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +10,2 C°, kas ir 0,6 C° zemāk par normu, līdz ar to šis bija pirmais mēnesi 2015. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aukstāka par normu un ierindojas kā 33. aukstākais maijs novērojumu vēsturē. Maksimālās gaisa temperatūras rekordi nevienā dienā netika pārspēti. Saule maija pirmajās divās dekādēs spīdēja mazāk nekā ierasts šim laika periodam, īpaši neliels saules spīdēšanas ilgums bija maija otrajā dekādē (67 % no normas), tomēr trešajā dekādē saule spīdēja vairāk (111% no normas), mēneša kopējais saules spīdēšanas ilgums bija vien 86 % no normas. Maija mēnesī vidēji Latvijā izlija 57,4 mm nokrišņu, kas ir 116 % no normas, atsevišķās novērojumu stacijās izlijušais nokrišņu daudzums bija mazāks par normu (Saldus, Kalnciems, Rīga, Salacgrīva un Priekuļi), īpaši maz nokrišņu bija Rīgā — 68 % no normas. Katrā maija dekādē bija viena diena, kad kādā no novērojumu stacijām izlijušais nokrišņu daudzums bija lielāks par atbilstošās dekādes nokrišņu daudzuma normu. Mēneša laikā novērojumu stacijās tika reģistrēti 11 pērkona negaisa gadījumi. Vidējais vēja ātrums bija 2,7 m/s, kas ir nedaudz mazāk par ilggadīgo normu. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas mēneša pirmās un otrās dekādes sākumā, visstiprākais vēja ātrums brāzmās bija 12. maijā Liepājā.[6]
2015. gada jūnija mēnesis noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +14,3 C°, kas ir par 0.4 C° mazāk par normu, arī 2014. gada jūnijs bija vēsāks par normu. 2015. gadā šis bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par normu. Mēneša laikā netika pārspēts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet minimālās gaisa temperatūras rekordi kopumā tika pārspēti 8 reizes. Neskatoties uz salīdzinoši vēso laiku, saule spīdēja vairāk nekā ierasts un tās spīdēšanas ilgums sasniedza 115% no normas. Visvairāk saule spīdēja mēneša pirmajā un otrajā dekādē, jo trešajā dekādē saules spīdēšanas ilgums bija mazāks par normu. Jūnijs bija ļoti sauss un nolijušais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija vien 32,6 mm, kas ir 49 % no nokrišņu normas. Latvijā vislietainākā diena bija Jāņos (24. Jūnijā), kad vidēji izkrita 8.1 mm nokrišņu. Latvijas novērojumu stacijās visa mēneša laika tikai vienu reizi tika novērots pērkona negaiss: 1. jūnijā Griškānos. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,6 m/s, kas ir par 0,3 m/s lēnāks par normu. Mēneša laikā vēja ātrums brāzmās salīdzinoši reti bija lielāks par 15 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas bija 1. jūnijā, kad daudzviet vēja brāzmas bija 15—18 m/s.[7]
2015. gada jūlijs Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +16,4 C°, kas ir 0,6 C° vēsāk par normu. Šis bija jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par normu. Mēneša laikā tika pārspēti trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi: 15. jūlijā Skultē un Ainažos, bet 18. jūlijā Liepājā. Neskatoties uz kopumā salīdzinoši vēsajiem laika apstākļiem mēneša sākumā (3. —5. jūlijs) tika novērots arī stiprs karsums, kura laikā 16 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Savukārt 2. jūlijā tika reģistrēta līdz šim pati augstākā saules ultravioletās radiācijas indeksa vērtība 7,9 (iepriekš augstākā novērotā vērtība 7,6 bija 2014. gada 11. jūnijā un 2012. gada 3. jūlijā). Saules spīdēšanas ilgums Latvijā kopumā jūlija mēnesī bija 94 % no normas. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 87,9 mm, kas ir 111 % no normas. Atsevišķās dienās tika novēroti ļoti stipri nokrišņi, vislielākā diennakts nokrišņu summa bija 17. jūlijā Alūksnē 35,7 mm, kas ievērojami pārsniedza visas attiecīgās dekādes nokrišņu normu. 17. jūlijā Latvijā tika novērots 2015. gada spēcīgākais pērkona negaiss, kuru varēja izjust gandrīz visā valsts teritorijā, daudzviet tika novērota arī krusa. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,6 m/s, kas ir 0,1 m/s lēnāks par ilggadīgo normu un mēneša laikā maksimālās vēja brāzmas nekur nesasniedza vētras spēku. Stiprākais vējš tika novērots 9. jūlijā Daugavgrīvā un Liepājas ostā, kā arī 17. jūlijā Rīgā, kad brāzmās vēja ātrums pastiprinājās līdz 20 m/s.[8]
2015. gada augusts Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +17,9 C°, kas bija 1,7 C° siltāk par ilggadīgo normu. Kopumā augusta mēnesī bija 7 dienas, kad kādā no novērojumu stacijām tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša laikā visaugstākā gaisa temperatūra (+35,1 C°), kas bija arī visas 2015. gada vasaras augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 8. augustā Piedrujas novērojumu stacijā. Tāpat mēneša laikā nakts periodā bija 6 dienas kad vismaz vienā no novērojumu stacijām tika pārspēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, viszemākā novērotā gaisa temperatūra augusta mēnesī bija +1,0 C° 13. augustā Sīļos. 2015. gada augusts bija ievērojami saulaināks nekā parasti — kopējais saules spīdēšanas ilgums Latvijā bija 340 stundas, kas ir 138 % no normas. Augusta mēnesis Latvijā bija ļoti sauss, kopējais izkritušais nokrišņu daudzums bija 21,4 mm, kas ir vien 27 % no normas. Katrā mēneša dekādē bija vismaz divas dienas, kad vismaz kaut kur Latvijā lietu pavadīja arī pērkona negaiss, tomēr krusa nevienā novērojumu stacijā netika reģistrēta. Vidējais vēja ātrums augusta mēnesī Latvijas teritorijā bija 2,0 m/s, kas ir par 0,8 m/s mazāk par normu. Visa mēneša laikā arī maksimālās vēja brāzmas virs 15 m/s tika novērotas salīdzinoši reti, stiprākais vējš brāzmās 18 m/s tika reģistrēts 12. augustā Alūksnē.[9]
2015. gada septembra mēnesis kopumā bija siltāks nekā parasti, vidējā gaisa temperatūra bija +13,3 C°, kas ir 1,6 grādus virs normas. Mēneša laikā tika pārspēti vairāki maksimālās temperatūras rekordi: 17. septembrī Dobelē temperatūra sasniedza +26,9 C°, bet Kuldīgā tika novērota šī mēneša visaugstākā gaisa temperatūra: +28,2 C°. 24. septembrī maksimālās temperatūras rekordi tika konstatēti 11 novērojumu stacijās — visaugstākā temperatūra tika fiksēta Piedrujā, kur termometra stabiņš sasniedza +26,4 C°, savukārt mēneša pēdējā dienā daudzviet Latvijā gaisā tika novērotas salnas. Saules spīdēšanas ilgums septembrī sasniedza 164 stundas, kas ir 103% no normas. Visvairāk saule spīdēja mēneša otrajā un trešajā dekādē, bet pirmajā dekādē tās spīdēšanas ilgums bija mazāks par normu. Septembra mēnesī Latvijā kopumā lietus daudzums bija mazāks nekā parasti, tomēr atsevišķās dienās tika novēroti ļoti stipri un intensīvi nokrišņi. Nolijušais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 66,5 mm, kas ir 93% no mēneša nokrišņu normas. 8. septembrī Kalnciemā un Rīgā nolijušais nokrišņu daudzums bija lielāks par pusi no mēneša normas (Kalnciemā — 54,0 mm un Rīgā — 42,7 mm). Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,3 m/s, kas ir par 0,8 m/s mazāks par normu. Stiprāks vējš bija vērojams mēneša pirmajā un otrajā dekādē, kad atsevišķās dienās vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 15—19 m/s, bet stiprākais vējš 20 m/s tika novērots 18. septembrī Ventspilī.[10]
2015. gada oktobra mēnesis bija ļoti sauss, un izkritušais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija vien 8,7 mm, kas ir 13 % no mēneša nokrišņu normas. Tas bija pats sausākais oktobra mēnesis Latvijas novērojumu vēsturē. Pavisam maz nokrišņu tika novērots valsts centrālajā daļā — Kalnciemā mēneša laikā summā izkrita tikai 2,7 mm nokrišņu, kas ir 4 % no novērojumu stacijas oktobra normas. Nedaudz vairāk nokrišņu oktobrī bija Latvijas austrumu daļā, piemēram, Alūksnē summā izkrita 14,1 mm nokrišņu (21% no novērojumu stacijas mēneša normas). Oktobris kopumā bija vēss mēnesis, tā vidējā gaisa temperatūra bija +5,7 °C, kas ir 1,0 grādu zemāka par ilggadīgo normu. Tika fiksēta virkne minimālās gaisa temperatūras rekordu:
Oktobra mēnesis kopumā izvērtās samērā saulains — saules spīdēšanas ilgums oktobrī bija 152 % no normas. Visvairāk saule spīdēja oktobra trešajā dekādē (216% no normas). Naktī uz 9. oktobri Griškānu novērojumu stacijā pie Rēzeknes uzsniga pirmais sniegs 2015. rudens — ziemas sezonā, savukārt mēneša beigās — 26. oktobrī — Rīgā vēl tika novērots pērkona negaiss. 4., 5. un 25. oktobrī daudzviet Latvijā tika novērota migla. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,2 m/s, kas ir par 1,4 m/s mazāks par normu. Mēneša laikā vēja ātrums brāzmās salīdzinoši reti bija lielāks par 15 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas bija 2., 25. un 26. oktobrī, kad vietām Latvijas rietumos, kā arī valsts centrālajā daļā vēja brāzmas bija 17 m/s.[11]
2015. gada novembra mēneša vidēja gaisa temperatūra bija +4,6 °C, kas bija 3,0 grādus augstāka par normu. Novembrī bija 4 dienas ar jauniem diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, kopā 19 stacijās un tika uzstādīti 8. 10. 12. un 14. novembrī. Kopējais nokrišņu daudzums valstī bija 70,3 mm, kas bija 112% no ilggadējās novērojumu normas. Diennakts maksimālais nokrišņu daudzums tika sasniegts 29. novembrī Liepājā un bija 25,5 mm. Vislielākās mēneša nokrišņu novirzes no normas tika novērotas Liepājā +58% un Rīgā –23%. Kopumā 19,8 dienas bija ar vismaz 1 mm nokrišņiem. Saules spīdēšanas ilgums bija 88% no normas. Vidējais mēneša vēja ātrums bija 0,6 m/s mazāks par normu. Maksimālās vēja brāzmas tika novērotas 30. novembrī Ventspilī — 28 m/s. Kopā šajā mēnesī bija 6 dienas, kad diennakts maksimālās vēja brāzmas sasniedza vai pārsniedza 21 m/s. Mēneša biezākā sniega sega tika reģistrēta 24. novembrī Salacgrīvā un bija 8 cm, savukārt 12. un 30. novembrī Liepājā tika reģistrēts pērkona negaiss.[12]
2015. gada decembra mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +2,9 °C, kas bija 5,2 grādus virs normas. Kopumā mēneša laikā bija 9 dienas, kad kādā no novērojumu stacijām tika pārspēti attiecīgas dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 20. decembrī Alūksnē, Bauskā, Rīgā, Gulbenē un Zosēnos tika pārspēti visa decembra mēneša gaisa temperatūras rekordi. 2015. gada decembris bija otrs siltākais decembris kopš 1946. gada, iepriekšējais siltākais decembris bija 2006. gads (vidējā gaisa temperatūra +4,2 °C). Mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 54,8 mm, kas bija 104% no ilggadējās decembra normas (52,7 mm). Maksimālais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts 6. decembrī Kolkā un bija 20,0 mm. Biezākā sniega sega tika novērota 29. decembrī Saldū — 9 cm. Vidējais vēja ātrums bija 0,1 m/s virs normas. Maksimālās vēja brāzmas tika reģistrētas 4. decembrī Ainažos un bija 27 m/s. Kopumā šajā mēnesī bija 8 dienas, kad maksimālās vēja brāzmas sasniedza vai pārsniedza 21 m/s. Saules spīdēšanas ilgums bija 165% no mēneša normas.[13]
Diezgan vēss un lietains jūlijs, vienīgās dienas kad gaisa tempratūra bija +25...+32 grādu robežās bija 5. un 6. jūlijā. Tika sasniegts visaugstākais saules ultravioletā radiācijas indekss (Rucavā 7,9).
Sākot no 5. oktobra, gaisa temperatūra nakts stundās stabili pazeminājās zem nulles.
Decembris sācies ar vējainu, lietainu un ļoti siltu laiku. Dažviet gaisa temperatūra sasniedza +8 ... +9 un pat +10 grādu atzīmi.
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras septiņpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.[62][63][64][65][66][67][68][69][70][71][72][73][74][75][76][77]
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2015. gadā (°C) | ||||||||||||||||
Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
1 | Liepāja | −10,8 | −6,0 | −3,5 | −0,1 | +2,0 | +2,8 | +7,3 | +8,8 | +3,8 | −5,0 | −9,6 | ||||
2 | Ventspils | −10,5 | −6,9 | −2,8 | +1,8 | +3,1 | +6,4 | +10,7 | +9,7 | +7,5 | −2,1 | |||||
3 | Kolka | −11,0 | −6,2 | −4,6 | −0,3 | −1,8 | +2,8 | +6,8 | +7,1 | +3,6 | −3,6 | |||||
4 | Stende (Talsi) | −13,2 | −7,7 | −6,0 | −1,6 | +0,5 | +1,6 | +6,5 | +4,9 | +0,6 | −5,3 | |||||
5 | Saldus | −14,0 | −7,8 | −6,2 | −0,7 | +1,5 | +2,8 | +6,6 | +5,5 | +2,1 | −5,0 | |||||
6 | Rīga | −13,3 | −7,9 | −3,8 | +1,2 | +3,5 | +7,9 | +11,3 | +10,7 | +5,7 | −1,5 | −3,5 | −10,4 | |||
7 | Jelgava | −16,9 | −8,1 | |||||||||||||
8 | Ainaži | −13,2 | ||||||||||||||
9 | Priekuļi | −16,2 | ||||||||||||||
10 | Zosēni | −21,8 | ||||||||||||||
11 | Madona | −20,2 | ||||||||||||||
12 | Zīlāni (Jēkabpils) | −18,0 | ||||||||||||||
13 | Daugavpils | −20,8 | ||||||||||||||
14 | Rēzekne | −17,4 | ||||||||||||||
15 | Gulbene | −19,6 | ||||||||||||||
16 | Alūksne | −17,4 | ||||||||||||||
17 | Rūjiena | −16,6 | ||||||||||||||
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2015. gadā (°C) | ||||||||||||||||
Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
1 | Liepāja | +6,9 | +8,1 | +14,6 | +17,6 | +18,8 | +25,3 | +28,3 | +30,0 | +25,6 | +19,0 | +30,0 | ||||
2 | Ventspils | +6,7 | +7,5 | +14,8 | +16,5 | +21,0 | +23,9 | +29,5 | +31,5 | +26,4 | +16,2 | +31,5 | ||||
3 | Kolka | +7,4 | +7,3 | +14,1 | +12,7 | +19,7 | +25,8 | +26,3 | +27,7 | +21,6 | +17,3 | +27,7 | ||||
4 | Stende (Talsi) | +6,1 | +7,4 | +12,6 | +17,5 | +18,7 | +24,1 | +28,1 | +29,4 | +25,7 | +18,0 | +29,4 | ||||
5 | Saldus | +6,6 | +8,5 | +13,4 | +19,1 | +21,0 | +25,1 | +29,5 | +31,9 | +26,7 | +18,8 | +31,9 | ||||
6 | Rīga | +6,7 | +8,8 | +14,5 | +19,8 | +20,5 | +25,0 | +30,5 | +30,7 | +25,4 | +18,6 | +13,0 | +11,8 | +30,7 | ||
7 | Jelgava | +6,1 | ||||||||||||||
8 | Ainaži | +5,7 | ||||||||||||||
9 | Priekuļi | +5,5 | ||||||||||||||
10 | Zosēni | +4,8 | ||||||||||||||
11 | Madona | +4,9 | ||||||||||||||
12 | Zīlāni (Jēkabpils) | +4,8 | ||||||||||||||
13 | Daugavpils | +5,1 | ||||||||||||||
14 | Rēzekne | |||||||||||||||
15 | Gulbene | +4,8 | ||||||||||||||
16 | Alūksne | +4,2 | ||||||||||||||
17 | Rūjiena | +6,2 | ||||||||||||||
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[78]
|
|
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.