elevo

See also: elevó and elevò

Catalan

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevar

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /eˈlɛ.vo/
• Rhymes: -ɛvo
• Hyphenation: e‧lè‧vo

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevare

Anagrams

• -evole

Ladino

Etymology

Borrowed from French élève.

Noun

elevo m (Latin spelling, plural elevos, feminine eleva)

1. (male) student, pupil

Latin

Etymology

From ex- +‎ levō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈeː.le.u̯oː/, [ˈeːɫ̪eu̯oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈe.le.vo/, [ˈɛːlevo]

Verb

ēlevō (present infinitive ēlevāre, perfect active ēlevāvī, supine ēlevātum); first conjugation

1. to raise or elevate

   Synonyms: levō, ērigō, excellō, tollō, scandō, efferō, allevō, alleviō, ēvehō, surgō, ēdō, sublīmō

   Antonyms: dēiciō, abiciō

2. to alleviate or lessen

   Synonyms: domō, lēniō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, mānsuēscō, mānsuētō, compōnō, mītigō, plācō, restinguō, commītigō, levō, allevō, alleviō, coerceō

   Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, mōlior, adhortor, ērigō

Conjugation

Conjugation of ēlevō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēlevō	ēlevās	ēlevat	ēlevāmus	ēlevātis	ēlevant
	imperfect	ēlevābam	ēlevābās	ēlevābat	ēlevābāmus	ēlevābātis	ēlevābant
	future	ēlevābō	ēlevābis	ēlevābit	ēlevābimus	ēlevābitis	ēlevābunt
	perfect	ēlevāvī	ēlevāvistī	ēlevāvit	ēlevāvimus	ēlevāvistis	ēlevāvērunt, ēlevāvēre
	pluperfect	ēlevāveram	ēlevāverās	ēlevāverat	ēlevāverāmus	ēlevāverātis	ēlevāverant
	future perfect	ēlevāverō	ēlevāveris	ēlevāverit	ēlevāverimus	ēlevāveritis	ēlevāverint
passive	present	ēlevor	ēlevāris, ēlevāre	ēlevātur	ēlevāmur	ēlevāminī	ēlevantur
	imperfect	ēlevābar	ēlevābāris, ēlevābāre	ēlevābātur	ēlevābāmur	ēlevābāminī	ēlevābantur
	future	ēlevābor	ēlevāberis, ēlevābere	ēlevābitur	ēlevābimur	ēlevābiminī	ēlevābuntur
	perfect	ēlevātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēlevātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēlevātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēlevem	ēlevēs	ēlevet	ēlevēmus	ēlevētis	ēlevent
	imperfect	ēlevārem	ēlevārēs	ēlevāret	ēlevārēmus	ēlevārētis	ēlevārent
	perfect	ēlevāverim	ēlevāverīs	ēlevāverit	ēlevāverīmus	ēlevāverītis	ēlevāverint
	pluperfect	ēlevāvissem	ēlevāvissēs	ēlevāvisset	ēlevāvissēmus	ēlevāvissētis	ēlevāvissent
passive	present	ēlever	ēlevēris, ēlevēre	ēlevētur	ēlevēmur	ēlevēminī	ēleventur
	imperfect	ēlevārer	ēlevārēris, ēlevārēre	ēlevārētur	ēlevārēmur	ēlevārēminī	ēlevārentur
	perfect	ēlevātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēlevātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēlevā	—	—	ēlevāte	—
	future	—	ēlevātō	ēlevātō	—	ēlevātōte	ēlevantō
passive	present	—	ēlevāre	—	—	ēlevāminī	—
	future	—	ēlevātor	ēlevātor	—	—	ēlevantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēlevāre	ēlevāvisse	ēlevātūrum esse	ēlevārī	ēlevātum esse	ēlevātum īrī
participles		ēlevāns	—	ēlevātūrus	—	ēlevātus	ēlevandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēlevandī	ēlevandō	ēlevandum	ēlevandō	ēlevātum	ēlevātū

Derived terms

• ēlevātiō

Descendants

• Catalan: elevar
• English: elevate
• French: élever
• Galician: elevar
• Italian: elevare
• Occitan: elevar
• Portuguese: elevar
• Romanian: eleva
• Spanish: elevar

References

• “elevo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “elevo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• elevo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
  • to comfort another in his trouble: aegritudinem alicuius elevare
    

Portuguese

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevar

Romanian

Pronunciation

• IPA^(key): [eˈlevo]

Noun

elevo f

1. vocative singular of elevă

Spanish

Verb

elevo

1. first-person singular present indicative of elevar