From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta[1] (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.[2] Galvenokārt sastopamas Eirāzijā un Āfrikā.[2] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[3][4]
Ķauķīšu dzimta Phylloscopidae (Alström, Ericson, Olsson, & Sundberg, 2006) | |
---|---|
Vītītis (Phylloscopus trochilus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
Izplatība | |
Iedalījums | |
| |
Ķauķīšu dzimta Vikikrātuvē |
Ķauķīšu dzimtas putni mājo Eirāzijā un Āfrikā, izplatības areālam sasniedzot Āfrikas dienvidus un Zunda salas, kā arī vienai sugai — ziemeļu ķauķītim — izplatības areāls austrumos sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā. Lielākā daļa sugu ligzdo Eirāzijas mērenās joslas un augstkalnu reģionos, ziemas periodā migrējot uz Dienvidaustrumāziju, Indiju un Āfriku.[5]
Latvijā sastopamas 10 ķauķīšu dzimtas sugas: čuņčiņš (Phylloscopus collybita), dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus), Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei), Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus), svirlītis (Phylloscopus sibilatrix), Švarca ķauķītis (Phylloscopus schwarzi), tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus), vītītis (Phylloscopus trochilus), zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) un ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis).
No šīm sugām vairākas ir retas ieceļotājas, bet dažas novērotas tikai vienu reizi.[6][7][8][9]
Ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Knābis īss, smalks, no sāniem viegli saplacināts. Spārni gari un smaili. Aste vienā garumā ar spārniem vai nedaudz īsāka par tiem.[10] Tajā ir 12 lidspalvas (piemēram, līdzīgajiem kalnu ķauķiem (Abroscopus) ir 10 astes spalvas). Malējās spalvas vienā garumā vai garākas kā vidējās, bet dažām sugām īsākas. Kājas smalkas un salīdzinoši garas, nagi īsi. Acis sarkanbrūnas.[10][11]
Apspalvojums neuzkrītošs, pelēcīgs. Lielākajai daļai sugu mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens vai pelēkzaļš līdz pelēkbrūns. Virs acs gaiša uzacs vai arī ap aci ir balts gredzens. Dažām sugām uz spārniem viena vai divas gaišas joslas. Daudzas sugas savstarpēji vieglāk atpazīt pēc to dziesmas, nevis pēc apspalvojuma. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[5][10][11]
Lielākā daļa sugu dzīvo mežos un krūmājos, uzturoties koku vainagos. Priekšroku dod mitrām vidēm, retāk uzturoties sausās, akmeņainās vietās. Barojas ar kukaiņiem, ko meklē lapotnē un ķer lidojumā. Tā kā ķauķīši galvenokārt uzturas lapotnē, tie ir grūti novērojami, toties to dziesmas ir ļoti skaļas. Migrācijas laikā dažas sugas veido lielākas grupas.[5][10]
Būvē lodveidīgas ligzdas ar atvērumu augšējās daļas sānos. Olas, atkarībā no sugas, ir baltas, gaiši sārtas ar un bez raibumiņiem (sarkanbrūniem). Olām nemēdz būt zaļie vai zilie toņi, raibumiņus ieskaitot.[10]
Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae)[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.