From Wikipedia, the free encyclopedia
Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.[1] Tā ir mazākā no abām ģintīm un apvieno mazāko daļu ķauķīšu dzimtas putnu.[1] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[2]
| Austrumu ķauķīši Seicercus (Swainson, 1837) | |
|---|---|
 Baltbriļļu ķauķītis (Seicercus affinis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Austrumu ķauķīši (Seicercus) |
 Austrumu ķauķīši Vikikrātuvē | |
Austrumu ķauķīši sastopami Indijas subkontinentā un Austrumāzijā, sākot ar Ķīnas ziemeļiem un beidzot ar Timoru Mazajās Zunda salās. Ziemeļu areālos dzīvojošās sugas ir gājputni, tās ligzdo mērenajā joslā, bet ziemo tropos. Vairākas sugas veic īsu migrāciju, ligzdojot augstkalnos, bet ziemojot ielejās. Dažām sugām daļa populācijas ir gājputni, bet daļa nometnieki.[3]
Austrumu ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Ķermeņa garums 9,5—12 cm, svars apmēram 4—9 g.[3] Apspalvojums neuzkrītošs: mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens, spārni zaļi. Galva vai nu pelēka vai zaļa, vai brūna. Uz galvas virsas (dažiem arī uz sejas) ir svītras, ap acīm dzeltens vai balts gredzens. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[3][4]
Ķauķīši ir ļoti aktīvi putniņi, nepārtraukti pārvietojas pa koku lapotni, meklējot kukaiņus. Barību meklē gan lielu koku vaiņagos, gan pameža lapotnēs. Dažas sugas barojas baros.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
