Ārtavs,[1] artavs[2] jeb artigs (zviedru: örtug, vācu: Artig, krievu: артуг) bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422. gada monetārajai reformai kala arī Livonijas konfederācijas naudas kaltuvēs. Ārtavus lietoja Hanzas savienības tirgoņi arī Novgorodas un Pleskavas zemē.[3] Pirmos 1,2 gramu sudraba ārtavus sāka kalt 1370. gadā zviedru karalis Albrehts no Mēklenburgas (valdīja 1364—1389), vēlāk ārtavu svars pakāpeniski samazinājās līdz 0,54 gramiem 1534. gadā. Pēdējos ārtavus Zviedrijā izkala 1776. gadā.
- Šis raksts ir par sudraba monētu. Par citām jēdziena Artavs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
_örtug_från_medeltiden.png)
Etimoloģija
Vārda "ārtavs" izcelsme nav viennozīmīga. Uzskata, ka ģermāņu valodās lietotais monētas nosaukums (artogh, örtugh, örtogh, ertug) cēlies no latīņu vārda "zelts" (aurum, no kā zviedru: öra) vai arī no vikingu valodās lietotā apzīmējuma or, eir (varš). Latviešu valodā vārds "artavs" jeb "artava" saglabājies nevien kā naudas nosaukums, bet arī kā apzīmējums atsevišķam pienesumam kopīgai lietai.[4]
Latvijā kaltie ārtavi
14. un 15. gadsimtā Tērbatas, Rīgas un Tallinas naudas kaltuvēs no vienas Gotlandes sudraba mārkas kala 156 ārtavus.[5] Zināms, ka vecākajos Kursas, Zemgales un Sēlijas zemnieku likumos naudas sodi bija noteikti ozeringos un ārtavos.[1]
Arhibīskapa Johana VI Ambundi valdīšanas laikā tika ieviests vienots standarts un ieviesta vienota Livonijas monetārā sistēma. 1 ārtavs (ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem šiliņiem.
Ladonijas nauda
Zviedrijas mākslinieka Lāša Vilka dibinātājā neatzītajā Ladonijas valstī par naudas vienību pasludināts ērtugs.
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
