Šiliņš

Šiliņš (angļu: shilling, vācu: Schilling) bija viduslaiku monētas, no 1550. gada Anglijas, vēlāk Apvienotās Karalistes (1707-1971) un tās koloniju naudas vienības nosaukums. 1643. gadā arī hercogs Jēkabs lika uzsākt sudraba Kurzemes šiliņu (Curlandiae solidus) kalšanu, kas kalpoja kā Kurzemes hercogistes galvenā naudas vienība.

Karaļa Džordža V attēls un Skotijas ģerbonis uz 1933. gadā kaltā Apvienotās Karalistes šiliņa.

Livonijas hercogistes ģerbonis uz 1572. gadā Doles pilī kaltā sudraba šiliņa (*I*/SCHIL/LING/.72). Apkārt - leģenda: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta).

Ketleru dzimtas un Kurzemes hercogistes ģerboņi uz 1576. gadā Jelgavā kaltā sudraba šiliņa.

Šis raksts ir par sudraba monētu. Par citām jēdziena Šiliņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mūsdienās par šiliņiem dēvēta arī Austrijas nauda (1924-1938, 1945-2002), no 1966. gada Kenijas, Somālijas, Tanzānijas un Ugandas nauda.

Etimoloģija

Vārda "šiliņš" izcelsme nav viennozīmīga. Nosaukums cēlies no Kārļa Lielā laika solidiem (latīņu: solidus), kas bija 20 daļa no sudraba mārciņas. Šī sudraba svara vienība tautā dēvēta par šiliņu. Uzskata, ka vārda saknei ir sakars ar senajās indoeiropiešu valodās sastopamo sakni *(s)kel- „skaldīt, nogriezt“.

Latvijā kaltie šiliņi

Arhibīskapa Johana VI Ambundi valdīšanas laikā pēc 1422. gada monetārās reformas visās Livonijas Konfederācijas naudas kaltuvēs tika ieviests vienots standarts un ieviesta vienota Livonijas monetārā sistēma. 1 ārtavs (ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem šiliņiem un kopš 1426. gada 18. janvāra Livonijas landtāga lēmuma tika dēvēts par šiliņu (schilling), bet mazākās monētas tika sauktas par šerfiem (scherf). Vienā šiliņā bija 8 šerfi. No 1515. gadā Rīgā sāka kalt lielākas sudraba monētas - vērdiņus (ferding), markas un dālderus (thaler). Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 markas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi.^[1]

Pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers nodibināja naudas kaltuvi Jelgavā, kur no 1575. gada tika kalti pirmie hercogistes šiliņi (0,95-1,05 g) un dālderi. 1643. gadā hercogs Jēkabs Jelgavā lika uzsākt 0,45-0,52 gramu, 1646. gadā — 0,70-0,80 gramu sudraba Kurzemes šiliņu (Curlandiae solidus) kalšanu, kas kalpoja kā hercogistes galvenā naudas vienība.

1687. gadā hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā ieviesa jaunu monetāro sistēmu, kurā bez 1,27-1,32 gramu šiliņiem (1696. gadā) un 3,51 gramu zelta dukātiem 1687., 1689., 1695. un 1696. gadā kala arī 1,02 gramu sudraba trīspolherus (Dreipolcher), 1689. un 1694. gadā kala 3,03 gramu sudraba sešgrašus (6 Grossus) un sudraba ortus (Ort). 1762. gadā, kad saasinājās cīņa par hercogistes troni, hercogs Kārlis Kristians Jozefs lika kalt 1,17-1,32 gramu vara šiliņus, 1,05-1,20 gramu sudraba grašus un 2,68 gramu sudraba sešgrašus. Pēc varas atgūšanas hercogs Ernests Johans 1763. gadā lika kalt 1,25-1,28 gramu vara šiliņus, 3,57 gramu vara grašus.

Atsauces

1. The coinage of Baltic countries