From Wikipedia, the free encyclopedia
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.[1]
Dažas izolējošas Austrumāzijas valodas ar zilbes toņa palīdzību atšķir homonīmus. Tādas valodas sauc par tonālām valodām, to vidū ķīniešu, taju un hausu valodas. Dažkārt izšķir pitch accent valodas, kas izmanto intonāciju zilbēs tāpat, kā tonālās valodas, lai šķirtu homonīmus, taču atšķirībā no tonālajām valodām, kur dažādi "toņi" (resp., intonācijas) var būt katrai zilbei, pitch accent valodās to liek tikai uz vienas zilbes, jo tas ir pietiekami homonīmu izšķiršanai, šādas valodas ir, piemēram, sintētiskā norvēģu valoda un aglutinatīvā japāņu valoda. Šeit var pieskaitīt arī latviešu valodu, jo tā liek lietā dažādas zilbes intonācijas, kad nepieciešams šķirt homonīmus (iespējams minēt tādus piemērus kā "zāle", "tā" utt.)
Iespējamās attiecības
starp baltu toņiem[2]
Baltu K Kāp / \/ \ / /\ \ / / \ \ / / K \ / / |\ \ / / | \ \ K Kāp S L K Liet. Latviešu
K – krītošs (akūts) Kāp – kāpjošs (cirkumflekss) S – stiepts L – lauzts
Lai klasificētu baltu zilbes intonācijas, toņus jeb akcentus bieži tiek izmantoti apzīmējumi "akūts" un "cirkumflekss". Šie apzīmējumi drīzāk norāda uz vēsturisku atbilstību nevis fonētisku atbilstību. Piemēram, akūts ir krītoša intonācija lietuviešu valodā, taču latviešu valodā tā ir stiepta, savukārt senprūšu un klasiskajā grieķu valodā – kāpjoša. Cirkumflekss ir kāpjoša intonācija lietuviešu valodā, bet krītoša latviešu, senprūšu un klasiskajā grieķu valodā.[3]
Koka diagrammā pa labi, kas adaptēta no Poļakova (Oleg Poljakov), sākotnējie baltu toņi ir nosaukti atbilstoši to pēctečiem mūsdienu lietuviešu valodā, savukārt latviešu valodas krītošā intonācija ir norādīta kā baltu kāpjošās intonācijas pēctece. Daži autori norāda, ka tieši lietuviešu valoda ir bijusi tā, kas ir "apmainījusi vietām" sākotnējos baltu toņus.[4] Tas varētu izskaidrot faktu, ka vairumā valodu kāpjošu toni sauc par "akūtu", turpretī baltu terminoloģijā krītošs tonis ir "akūts".
Tonis | Lietuviešu | Latviešu | Senprūšu, klasiskā grieķu |
---|---|---|---|
akūts | krītoša (◌́) | stiepta (◌̃) | kāpjoša |
cirkumflekss | kāpjoša (◌̃) | krītoša (◌̀) | krītoša |
Poļakova modeli kritizējis Kortlands (Frederik Kortlandt), viņaprāt lauztā intonācija latviešu valodā un žemaišu dialektā ir baltu-slāvu pirmvalodā sastopama, vēlākos laikos izzuduša glotāla slēdzeņa reflekss, viņaprāt šis reflekss vienkārši nav saglabājies aukštaišu (standarta lietuviešu) un slāvu valodās, tādējādi tas ir nevis jaunievedums, bet drīzāk arhaisms.[4] Tas saskan ar faktu, ka latviešu valodā lauztu intonāciju identificē arī neuzsvērtās (ārpus pirmās) zilbēs.[5] Lauzta intonācija ārpus uzsvērtas zilbes atrodama visās lokatīva galotnēs, pārākās pakāpes piedēklī -āk-, īpašības vārdu piedēkļos -ād-, -ain- un -īg-, atgriezenisko darbības vārdu galotnēs un 2. un 3. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmes galotnēs.[6]
Lietuviešu valodā "gari patskaņu segmenti" (gari patskaņi, diftongi vai arī zilbes, kas sastāv no patskaņa un tam sekojoša skaneņa) var būt ar vienu no divām intonācijām, vai nu kāpjošu vai krītošu, piemēram, kar̃tų "reižu" pretstatā kártų "kārtu" (šajā piemērā ir īss patskanis, kam seko skanenis, tādējādi veidojot "garu segmentu").[5]
Latviešu valodā gari patskaņi (līdzīgi kritērijiem, kas minēti augstāk lietuviešu valodai) var būt ar trīs dažādām intonācijām – stieptu, lauztu vai krītošu, ko apzīmē attiecīgi ar tildes (~), cirkumfleksa (^) un gravja (`) zīmēm.[7] Tāpat, lai diferenciētu trīs dažādas intonācijas, patskaņu segmentam ir jābūt ne tikai garam, bet arī uzsvērtajā (parasti pirmajā) zilbē.[5] Izņēmums ir lauzta intonācija, ko latviešu valodā identificē arī neuzsvērtās zilbēs.[6]
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā, lai apzīmētu lauztu un krītošu intonāciju var izmantot (^) un (`), taču tilde ir standarta apzīmējums nazāliem patskaņiem, šī iemesla dēļ tildes vietā tiek izmantots makrons, lai apzīmētu stieptu intonāciju.
Saskaņā ar dažiem autoriem latviešu valodas lauztā intonācija ir krītoša intonācija, kas ietver sevī glotālu slēdzeni, turpetī stieptā intonācija klasificējama kā pārgara patskaņu izruna.[5] Endzelīns jau 19. gadsimta beigās identificēja "stieptus diftongus" (gari patskaņi, diftongi vai patskaņi, kam seko skanenis (likvīds vai nazāls), kas tiek izrunāti ar stieptu intonāciju) kā sastāvošus no 3 nevis 2 morām, respektīvi, garākus nekā būtu sagaidāms.[2]
Līdzīgi, citi auroti norāda uz latviešu un lībiešu valodas lauztās intonācijas līdzību ar dāņu valodas fenomenu stød, kas daļā gadījumu tiek realizēts kā glotāls slēdzenis. Piemēram, 19. gadsimta beigās dānis Vilhelms Tomsens (Vilhelm Thomsen) kontaktējoties ar kādu lībiešu jūrnieku identificēja viņa runā iezīmi, kas viņam likās ļoti līdzīga dāņu stød, kas latviešu valodā atbilstu tam, ko sauc par "lauzto intonāciju".[8]
Precīzākā lībiešu valodas pierakstā dažkārt tiek izmantots apostrofs (vai tam līdzīgas zīmes), lai norādītu lauzto intonāciju (piemēram, lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcā lapā www.murre.ut.ee), piemēram, minnõn um vajāg vietā mi’nnõn u’m vajāg.
Literārās latviešu valodas trīsvirzienu intonācijas diferenciācija ir tikusi vienkāršota vairākos latviešu valodas paveidos. Rīgas latviešu valodā krītoša intonācija ir tikusi sinkretizēta ar lauztu, rīdzinieki realizētu vārdus "zāle (veģetācija)" un "zāles (medikamenti)" abus ar lauztu intonāciju (sal. literārajā latviešu valodā [zâle] un [zàles]) un pretnostatītu tos stieptai intonācijai, piemēram, "zāle (telpa)" [zãle].
Latgaļu valodā literārās latviešu valodas stieptā intonācija tiek realizēta kā krītoša, piemēram, [bum̃ba kaũls laĩva] → [bùmba kàuls làiva].[9]
Acīmredzot, ietekmējoties no Rīgā izmantotās sistēmas, latviešu valodas uzziņu literatūrā sastopami apzīmējumi "stieptā" un "nestieptā intonācija", pēdējā kategorija ietver literārās latviešu valodas krītošo un lauzto intonāciju.[10]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.